Sestdiena, 4. maijs
Vārda dienas: Vizbulīte, Viola, Vijolīte

Bruņurupuči vienmēr smaida

Sarmīte Feldmane
13:48
30.12.2015
37
Img 3064 1

Kurš gan bērnībā nav kaut ko krājis, bet, gadiem ejot, šī nodarbe tiek nolikta malā. Līdzīgi bijis arī līgatnietei Dacei Gradovskai. Taču tad nāca pamudinājums, ka tomēr vajag pašai veidot savu kolekciju.

“Mana vedējmāte no jaunības krāja pīlīšu figūriņas. Viņai kolekcijā ir vairāk nekā tūkstotis. Par katru savs stāsts. Ikreiz, kad ciemojāmies, viņa rādīja aizvien jaunas, stāstīja par tām. Tā nav vienkārši kolekcija, tā vākta cilvēka mūža garumā,” pastāsta Dace un klusi piebilst, ka kolekcijas īpašniece jau aizsaulē un viņa uzņēmusies kolekcijai atrast mājvietu. Kāpēc gan tā nevarētu būt Līgatnē? “Viņa mani pamudināja, ka vajag kaut ko krāt. Viņa iedvesmoja,” saka Dace. Kāpēc sāka krāt tieši bruņurupučus, izskaidrojuma nav. Var jau būt tāpēc, ka bruņurupucis nes veiksmi un nodrošina aizsardzību mājai, tas tiek uzskatīts par vislabvēlīgāko un dievišķīgāko radījumu, kas nes ārkārtīgi lielu veiksmi. Turklāt tas ir arī ilga mūža simbols.

Pirmā tikšanās Dacei ar bruņurupuci bija bērnībā, kad izlasīja par bruņurupucēnu Diegabiksi, kas devās pasaulē meklēt laimi un piedzīvot brīnumus. Patlaban viņas kolekcijā ir 167 bruņurupuču tēlu, pirmais atvests no ceļojuma uz Grieķiju 2003.gadā. Par katru mīļumu ir pierakstīts, kur tas iegādāts, kā ieradies pie jaunās saimnieces. “Pēc gadiem jau nevarēs atcerēties, tāpēc pierakstu,” bilst Dace un pastāsta, ka iegādājas tikai tos bruņurupučus, kuros ierauga kaut ko īpašu, atšķirīgu. Katrs bruņurupuča tēls ir tāds, kādu to redz kāds konkrēts cilvēks, mākslinieks. “Tie ir tik dažādi, un tas ir tas interesantākais. Bruņurupucim lūpu kaktiņi ir uz augšu, tas var būt noskumis, bet ne bēdīgs, smaida vienmēr,” domās dalās Dace.

Daces bruņurupuči sakārtoti sekcijas trijos plauktos aiz stikla. “Darbā man nav neviena, šķiet, ka tiem gribas būt kopā,” bilst bruņurupuču saimniece.

Viņas kolekcijā ir ne tikai dzīvnieku figūriņas. Simpātiskie dzīvnieciņi ir gan krājkasītes, svečturi, lādītes, brošas, auskari, kuloni, magnētiņi, tie ir pie atslēgu piekariņiem, kā dizaina priekšmeti, arī zibatmiņa ieslēpusies bruņurupucī, tie attēloti uz krekliņiem, zeķītēm. Tie ir no visdažādākajiem materiāliem, arī saldiem un garšīgiem – šokolādes, marcipāna, cepumiem.

“Bruņurupuči labi iedzīvojas gan rotās, gan sadzīves priekšmetos, gan atklājas dažādos materiālos,” saka Dace un rāda birstīti, maza sunīša rotaļlietu, sāls trauciņu, ziepes plastmasas trauciņā kā bruņurupucis, ziepes bruņurupuču formā… Var vien apbrīnot cilvēku fantāziju. Un zem bruņurupuča bruņām var tik daudz ko paslēpt, piemēram, kompasu, kādu krātuvi.

“Neeju un veikalos nemeklēju. Nav bijis tā, ka kādu gribētu par katru cenu. Internetā, ebay vietnē, skatījos, cik tur ir bruņurupuču! Pēc bildītes jau nevar saprast, kāds patiesībā ir. Bijuši tādi bruņurupuči, kas iekrituši sirdī, bet tie bieži vien ir ļoti dārgi. Draugi arī dāvina, zina, ka man patīk. No ceļojumiem atmiņai parasti atvedu kādu bruņurupuci. Rupuči jau zina, ka meklēju, kurš grib dzīvot Līgatnē, tas prot iepatikties. Iegādājos tos, kuri piesaista, uzrunā. Šie divi ir no lavas putekļiem, viens no Etnas, otrs no Vezuva. Kad šo ieraudzīju, smējos – tāds muļķīgs kā vējabakas uz sarkanām vātīm. Viņš uzjautrināja – krāsu salikums arī jautrs – violets, sarkans, zaļš, dzeltens. Man tas ir mīļš. Gruzīni uzdāvināja filcētu rupuci. Diezgan palielu, es tomēr skatos, lai nav lieli un plauktā pietiktu vietas. No filca viens maziņš jau bija. Tagad ir mamma un mazais, latviskais un gruzīniskais labi sader. No Pilā kāpas Francijā atvedu no gliemežvākiem gatavotu suvenīru, septiņi mazi bruņurupucēni dzīvo kāpā. Tas ir Gaudi stilā no Barselonas. Dārgākais bruņurupucis ir broša ar Svarovska kristāliem. Nopirku Briselē treknajos gados. Tas ir tā laika liecība. Interesantas ir bērnu rotaļlietas – striķītī velkamas, vannā peldināmas un vēl nez kādas. Savdabīgi ir bruņurupuči kā dizaina priekšmeti. Dažs vairāk izskatās pēc pīles, citā kas no čūskas, lāča. Krāsu dažādība visplašākā. Tādus bruņurupučus redz mākslinieki,” domās dalās Dace Gradovska un atklāj, ka pats mīļākais bruņurupucis ir no laukakmens ar metāla kājiņām. Tas ieguļ rokā un šķiet tik dabīgs. Tālākais bruņurupucis atbraucis no Taizemes.

“Manu vedējmāti bērni sauca par Pīļu tanti, mani neviens par Bruņurupuču tanti nav nosaucis,” nosmej Dace un piebilst, ka līdz šim nav satikusi nevienu, kurš krāj bruņurupučus. Dace atklāj, ka pēdējā laikā viņai iepatikušās žirafes. Dažas jau mājās ir. Krājas arī akmeņu kolekcija. Tajā akmeņi no dažādām zemēm. Tas jau ir cits stāsts. Šoreiz tikai par bruņurupučiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kūku māksliniece - no vaļasprieka līdz uzņēmējdarbībai

05:10
04.05.2024
10

“Pēc četriem gadiem kā konditore uzņēmumā, saņemot daudz komplimentu un pateicību par izcilajām kūkām, kas bija tieši tādas, kā klienti vēlējās, radās iedvesma pilnveidoties. Sākotnēji mani motivēja meitas, kuras iedrošināja uzsākt savu ceļu un censties vēl vairāk, jo cilvēkiem patika manas kūkas un svētku uzkodas. Tomēr bija svarīgi apdomāt, kā darboties, jo man nozīmīga bija […]

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
268

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
80
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
101

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
141

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
39
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
27
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
64
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi