Novembra beigās sāks griezties pasaules biatlona karuselis, sacensību apritē arī šogad būs klāt cēsnieks Jānis Bērziņš.
Starta protokolos gan viņa vārdu var nemeklēt, jo aktīvās sporta gaitas Latvijas izlases biatlonists, olimpisko spēļu dalībnieks beidza pirms vairākiem gadiem. Tomēr no šī sporta veida nav pazudis, viņš ir Starptautiskās Biatlona federācijas (IBU) tehniskais delegāts, kura pārziņā ir materiālu (ekipējuma) kontrole starptautiskās sacensībās.
Izmērītas visas reklāmas
Var atgādināt, ka sezonā līdztekus notiek IBU kausa un Pasaules kausa izcīņa. J. Bērziņš kā tehniskais delegāts ir klāt visos IBU kausa izcīņas posmos, pienākumu loks plašs – pārbaudīt sportistu ekipējumu, vai tas atbilst noteikumiem: “Pirms sezonas notiek lielā inspekcija, kad apskatāmies katru šauteni, vai ievēroti visi drošības noteikumi, vai atbilst prasībām. Pārbaudām sportistus par reklāmas noteikumu ievērošanu, var teikt, ka esmu izmērījis katra formas tērpa reklāmas, vai nepārsniedz kopējo noteikto laukumu, vai atsevišķas reklāmas nepārsniedz atļautos parametrus. Kontrole turpinās arī sezonā, kad sekoju, vai sportisti startē ar to pašu ekipējumu, kas pieteikts.
Otra sadaļa – uzraugam stadionus un trases, kā tie iekārtoti, vai atbilst IBU noteikumiem. Sekojam, lai visos mačos, visās valstīs būtu ievērots vienāds līmenis,” stāsta J. Bērziņš.
Tehnisko delegātu uzdevums ir gādāt, lai nodrošinātu vienādas prasības visu līmeņu sacensībās.
“Manuprāt, pareizi, ka šie divi galvenie tehniskie delegāti – ekipējuma kontrole un race director – ir klāt visos IBU kausos, tāpat kā citi divi – Pasaules kausos. Ja viņi mainītos, trūktu pēctecības un kādā brīdī būtu kāds informācijas pārrāvums. Tagad mēs iepazīstam sportistus pirms mačiem, pavadām līdz pat sezonas beigām un zinām, ko no kura var gaidīt. Tas arī ļauj nodrošināt vienādo līmeni visos posmos, visu līmeņu sacensībās, jo sezonas laikā sportisti migrē no IBU kausiem uz Pasaules kausiem, un viņiem nav jājūt, ka kaut kas mainās. Arī Eiropas čempionātā, Pasaules čempionātā un olimpiskajās spēlēs tiek nodrošināts tāds pats līmenis, ” stāsta J. Bērziņš, kurš šovasar bija tehniskais delegāts arī vasaras biatlona Pasaules čempionātā.
Gara, gara diena
Tehniskajiem delegātiem sacensību grafiks piepildītāks nekā sportistiem. Sacensību vietā viņi ierodas dienu vai pat divas pirms oficiālā sākuma, lai pārbaudītu, vai starta, finiša zonas, šautuve atbilst prasībām, vai pareizi izvietotas reklāmas. Tiek baudīts viss līdz pēdējam sīkumam, ieskaitot sacensību biroja iekārtojumu, kā arī to, vai rīkotāji un vietējie tiesneši zina, kas jādara.
“Vienmēr ir nianses, par kurām jāaizrāda, kas jāpamaina, jo nereti organizatori prasības interpretē. Dažkārt ietekmi atstāj laika apstākļi, piemēram, nav pietiekami daudz sniega, tāpēc soda apli, distances nevar izveidot tā, kā minēts, piesakot sacensības. Tad pieņemam lēmumu, kā izveidot trasi,” stāsta J. Bērziņš.
Sacensību diena tehniskajiem delegātiem sākas no rīta ar sapulci, tiekoties ar visiem rīkotāju posteņiem. Katrs ziņo par gatavību, kas paveikts, kur varētu būt problēmas, kā tās tiks risinātas. Tāda pati sanāksme ir pēc sacensībām, kad visi informē, kādas bijušas problēmas, kā tās atrisinātas.
“Milzīgs darbs notiek arī starp sacensībām, jo mums jāgaida sportisti no vieniem mačiem uz otriem. Gadās, ka vienas nedēļas nogalē sportisti pat vairākas reizes migrē no vienām sacensībām uz otrām, un mums jāspēj izsekot. Katrs jāsagaida, jāpiereģistrē, uz šautuves jānomaina
ģenerālsponsora uzlīmes, lai vienu sacensību sponsori neparādās citās,” skaidro J. Bērziņš.
Munīcijas dopinga tests
Televīzijā dažkārt redzam, kā pirms ieiešanas sacensību arēnā pārbauda sportistu ieročus. J. Bērziņš stāsta, ka šie tiesneši ir viņa pakļautībā, tā esot vienkāršotā pārbaude, vai ierocis nav pielādēts, pārbauda ieroča mēlītes svaru, šautene tiek nomarķēta. Viņš pārskatot arī pārējo ekipējumu, vai sportists nav pielīmējis klāt kādu reklāmu, arī tādi precedenti notiek.
“Reklāmas izvietošanas nosacījumi publicēti IBU mājaslapā, sportisti parakstās, ka ar tiem iepazinušies, taču, kad parunāju, neviens tos īsti nezina. Tāpēc rodas diskusijas, bet esmu piešāvis aci, uzreiz redzu, vai reklāmas pareizi izvietotas, vai šautene atbilst prasībām,” stāsta J. Bērziņš.
Notiek arī munīcijas svēršana, ko Jānis dēvē par munīcijas dopinga testu, jo ir noteikti parametri, kādos jāiekļaujas. Munīcijai var atšķirties svars un lodes izlidošanas ātrums, bet neatbilstoša munīcija var sabojāt mērķa iekārtu, radīt bīstamību sportistiem. Patronas tiek izjauktas, viss nosvērts – lodes, pulveris. Katrā dienā, katrās sacensībās sešas nācijas tiek aicinātas uz munīcijas testiem.
Ilgais ceļš sniegā
Stāstot, kā nokļūt šajā postenī, viņš norāda, ka ceļš ir garš: “Lai sāktu par to domāt, jābūt dažu gadu pieredzei valsts līmeņa sacensību organizēšanā vai darbojoties kā tiesnesim. Tad jāmācās un jānokārto eksāmens, lai nonāktu starptautisko tiesnešu līmenī. Pēc tam četri gadi jāstrādā starptautiskās sacensībās, līdz var sākt pretendēt uz tehniskā delegāta statusu. Atkal ir studijas un jauni eksāmeni. Kad tas sekmīgi nokārtots, IBU izvērtē tehniskos delegātus pa reģioniem. Viņu ideja tāda, ka tehniskais delegāts ir arī ziņnesis, kurš savas valsts sportistiem var izskaidrot noteikumus, pastāstīt par izmaiņām.”
Jānis norāda, ka jāiet cauri visam šim ciklam, neesot iespējams paspert kādu soli ātrāk: “Jābūt arī sapratnei par sportu, par biatlonu. Man likās, ka būs vienkārši, jo biatlonā esmu visu savu dzīvi, tomēr tas ir pavisam citādi. Šī ir biatlona pasaules otra puse. Tas, ka esmu bijis biatlonists, protams, palīdz, ļauj kādas problēmas saprast vieglāk. Bonuss, ka es zinu, kā sportisti mēģina apiet kādas noteikumu prasības.”
Kopumā ir aptuveni 60 tehniskie delegāti, viņu vidū ir tikai divi no Baltijas valstīm – Jānis Bērziņš un Kristjans Oja no Igaunijas. Tehnisko delegātu skaits sarūk, jo, pienākot vecuma cenzam, postenis jāatstāj. Jānis šobrīd ir jaunākais tehniskais delegāts. Viņš pārzina angļu, krievu, vācu un itāļu valodu un atzīst, ka valodas ir viens no galvenajiem nosacījumiem, strādājot ar 30 – 40 nācijām.
Komentāri