Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Biatlona pasaules otra puse

Jānis Gabrāns
10:20
29.10.2019
114
Janis Berzins1 1

Novembra beigās sāks griezties pasaules biatlona karuselis, sacensību apritē arī šogad būs klāt cēsnieks Jānis Bērziņš.

Starta protokolos gan viņa vārdu var nemeklēt, jo aktīvās sporta gaitas Latvijas izlases biatlonists, olimpisko spēļu dalībnieks beidza pirms vairākiem gadiem. Tomēr no šī sporta veida nav pazudis, viņš ir Starptautiskās Biatlona federācijas (IBU) tehniskais delegāts, kura pārziņā ir materiālu (ekipējuma) kontrole starptautiskās sacensībās.

Izmērītas visas reklāmas

Var atgādināt, ka sezonā līdztekus notiek IBU kausa un Pasaules kausa izcīņa. J. Bērziņš kā tehniskais delegāts ir klāt visos IBU kausa izcīņas posmos, pienākumu loks plašs – pārbaudīt sportistu ekipējumu, vai tas atbilst noteikumiem: “Pirms sezonas notiek lielā inspekcija, kad apskatāmies katru šauteni, vai ievēroti visi drošības noteikumi, vai atbilst prasībām. Pārbaudām sportistus par reklāmas noteikumu ievērošanu, var teikt, ka esmu izmērījis katra formas tērpa reklāmas, vai nepārsniedz kopējo noteikto laukumu, vai atsevišķas reklāmas nepārsniedz atļautos parametrus. Kontrole turpinās arī sezonā, kad sekoju, vai sportisti startē ar to pašu ekipējumu, kas pieteikts.

Otra sadaļa – uzraugam stadi­onus un trases, kā tie iekārtoti, vai atbilst IBU noteikumiem. Se­kojam, lai visos mačos, visās valstīs būtu ievērots vienāds līmenis,” stāsta J. Bērziņš.

Tehnisko delegātu uzdevums ir gādāt, lai nodrošinātu vienādas prasības visu līmeņu sacensībās.

“Manuprāt, pareizi, ka šie divi galvenie tehniskie delegāti – ekipējuma kontrole un race director – ir klāt visos IBU kausos, tāpat kā citi divi – Pasaules kausos. Ja viņi mainītos, trūktu pēctecības un kādā brīdī būtu kāds informācijas pārrāvums. Tagad mēs iepazīstam sportistus pirms mačiem, pavadām līdz pat sezonas beigām un zinām, ko no kura var gaidīt. Tas arī ļauj nodrošināt vienādo līmeni visos posmos, visu līmeņu sacensībās, jo sezonas laikā sportisti migrē no IBU kausiem uz Pa­saules kausiem, un viņiem nav jājūt, ka kaut kas mainās. Arī Eiropas čempionātā, Pa­saules čempionātā un olimpiskajās spēlēs tiek nodrošināts tāds pats līmenis, ” stāsta J. Bērziņš, kurš šovasar bija tehniskais delegāts arī vasaras biatlona Pasaules čempi­onātā.

Gara, gara diena

Tehniskajiem delegātiem sacensību grafiks piepildītāks nekā sportistiem. Sacensību vietā viņi ierodas dienu vai pat divas pirms oficiālā sākuma, lai pārbaudītu, vai starta, finiša zonas, šautuve atbilst prasībām, vai pareizi izvietotas reklāmas. Tiek baudīts viss līdz pēdējam sīkumam, ieskaitot sacensību biroja iekārtojumu, kā arī to, vai rīkotāji un vietējie tiesneši zina, kas jādara.

“Vienmēr ir nianses, par kurām jāaizrāda, kas jāpamaina, jo nereti organizatori prasības interpretē. Dažkārt ietekmi atstāj laika apstākļi, piemēram, nav pietiekami daudz sniega, tāpēc soda apli, distances nevar izveidot tā, kā minēts, piesakot sacensības. Tad pieņemam lēmumu, kā izveidot trasi,” stāsta J. Bērziņš.

Sacensību diena tehniskajiem delegātiem sākas no rīta ar sapulci, tiekoties ar visiem rīkotāju posteņiem. Katrs ziņo par gatavību, kas paveikts, kur varētu būt problēmas, kā tās tiks risinātas. Tāda pati sanāksme ir pēc sacensībām, kad visi informē, kādas bijušas problēmas, kā tās atrisinātas.

“Milzīgs darbs notiek arī starp sacensībām, jo mums jāgaida sportisti no vieniem mačiem uz otriem. Gadās, ka vienas nedēļas nogalē sportisti pat vairākas reizes migrē no vienām sacensībām uz otrām, un mums jāspēj izsekot. Katrs jāsagaida, jāpiereģistrē, uz šautuves jānomaina

ģenerālsponsora uzlīmes, lai vienu sacensību sponsori neparādās citās,” skaidro J. Bērziņš.

Munīcijas dopinga tests

Televīzijā dažkārt redzam, kā pirms ieiešanas sacensību arēnā pārbauda sportistu ieročus. J. Bērziņš stāsta, ka šie tiesneši ir viņa pakļautībā, tā esot vienkāršotā pārbaude, vai ierocis nav pielādēts, pārbauda ieroča mēlītes svaru, šautene tiek nomarķēta. Viņš pārskatot arī pārējo ekipējumu, vai sportists nav pielīmējis klāt kādu reklāmu, arī tādi precedenti notiek.

“Reklāmas izvietošanas nosacījumi publicēti IBU mājaslapā, sportisti parakstās, ka ar tiem iepazinušies, taču, kad parunāju, neviens tos īsti nezina. Tāpēc rodas diskusijas, bet esmu piešāvis aci, uzreiz redzu, vai reklāmas pareizi izvietotas, vai šautene atbilst prasībām,” stāsta J. Bērziņš.
Notiek arī munīcijas svēršana, ko Jānis dēvē par munīcijas dopinga testu, jo ir noteikti parametri, kādos jāiekļaujas. Munīcijai var atšķirties svars un lodes izlidošanas ātrums, bet neatbilstoša munīcija var sabojāt mērķa iekārtu, radīt bīstamību sportistiem. Patronas tiek izjauktas, viss nosvērts – lodes, pulveris. Katrā dienā, katrās sacensībās sešas nācijas tiek aicinātas uz munīcijas testiem.

Ilgais ceļš sniegā

Stāstot, kā nokļūt šajā postenī, viņš norāda, ka ceļš ir garš: “Lai sāktu par to domāt, jābūt dažu gadu pieredzei valsts līmeņa sacensību organizēšanā vai darbojoties kā tiesnesim. Tad jāmācās un jānokārto eksāmens, lai nonāktu starptautisko tiesnešu līmenī. Pēc tam četri gadi jāstrādā starptautiskās sacensībās, līdz var sākt pretendēt uz tehniskā delegāta statusu. Atkal ir studijas un jauni eksāmeni. Kad tas sekmīgi nokārtots, IBU izvērtē tehniskos delegātus pa reģioniem. Viņu ideja tāda, ka tehniskais delegāts ir arī ziņnesis, kurš savas valsts sportistiem var izskaidrot noteikumus, pastāstīt par izmaiņām.”

Jānis norāda, ka jāiet cauri visam šim ciklam, neesot iespējams paspert kādu soli ātrāk: “Jābūt arī sapratnei par sportu, par biatlonu. Man likās, ka būs vienkārši, jo biatlonā esmu visu savu dzīvi, tomēr tas ir pavisam citādi. Šī ir biatlona pasaules otra puse. Tas, ka esmu bijis biatlonists, protams, palīdz, ļauj kādas problēmas saprast vieglāk. Bonuss, ka es zinu, kā sportisti mēģina apiet kādas noteikumu prasības.”

Kopumā ir aptuveni 60 tehniskie delegāti, viņu vidū ir tikai divi no Baltijas valstīm – Jānis Bērziņš un Kristjans Oja no Igaunijas. Tehnisko delegātu skaits sarūk, jo, pienākot vecuma cenzam, postenis jāatstāj. Jānis šobrīd ir jaunākais tehniskais delegāts. Viņš pārzina angļu, krievu, vācu un itāļu valodu un atzīst, ka valodas ir viens no galvenajiem nosacījumiem, strādājot ar 30 – 40 nācijām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Meksika - senu un mūsdienīgu tradīciju zeme

06:21
08.12.2025
11

Aivis Dombrovskis ir psihologs, psihoterapeits, viņa sirds pieder vienīgi Cēsīm, bet darba dzīve ir Rīgā un ārzemēs. Šoruden viņš bija Meksikā, piedalījās pasaules transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas konferencē “2025 XOLOTL”. Pasākuma norises laiks pielāgots meksikāņiem tik nozīmīgajām Mirušo dienas svinībām. Piepildīt sapņus – iepazīt Meksiku Kad ģeogrāfijas skolotāja Cēsu 1. vidusskolā rādīja filmu par Meksiku, […]

Sabiedrības līdzatbildības izjūta aug

06:06
07.12.2025
21

Iedzīvotāju ziņojumi par iespējamu vardarbību kļūst aizvien biežāki, netrūkst ne dzērājšoferu, ne pieaugošas agresijas izpausmju, kā arī aizvien vairāk ir telefonkrāpnieku upuru. Par raizēm un arī panākumiem darbā Policijas dienas, 5. decembra, priekšvakarā uz sarunu aicinājām Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) Dienvidvidzemes iecirkņa priekšnieci Ingu Randari. -Kā jutāties, uzsākot dienestu policijā, un kā […]

Savējie jāpalutina

05:15
06.12.2025
79

Valija Viļuma paspēj būt visur. Viņa dzied senioru ansamblī “Mantojums”, darbojas Līgatnes Muzikālajā teātrī, pensionāru klubā “Možums”, un vēl darāmais mājās, dārzā. “Tikai jākustas, tik daudz kas notiek, nevar sēdēt mājās,” teic līgatniete un piebilst, ka divreiz nedēļā ir teātra, vienreiz ansambļa mēģinājumi, brīvdienās koncerti, izrādes. Gada nogale būs notikumiem bagāta, koncerts kultūras namā, pensionāru […]

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
287

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
708
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
166

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
23
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
24
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi