Medību kolektīva “Drusti” mednieks Pēteris Plakanis ir viens no medniekiem, kurš kažokādas zvērus medī tiem piemērotajā laikā, kad izmantojams ir arī dzīvnieka kažoks. Pēteris ar bebra, lapsas kažokiem apgādājis ģimenes dāmas, arī pašam ir bebrādas veste un, galvenais, no bebra ādas šūdināti cimdi.
“Tie ir silti, rokas nesalst. To man saka pat zemledus makšķernieki, kuriem šādi cimdi ir,” saka Pēteris, norādot, ka cimdiem vispiemērotākie ir jauno bebru kažociņi, kas ir mīkstāki. Runājot par kažokādām, mednieks teic, ka Latvijā jau pat īsti nav tādu ziemu, lai kārtīgā kažokā ģērbtos. Tāpat kažokādas izstrādājumi īsti nav domāti aktīviem cilvēkiem. Kažokā var ietērpties, kad ziemas aukstumā dodas pastaigā vai autobusa pieturā ilgi jāgaida autobuss. “Ādām nepieciešams atbilstošs klimats. Lapsas, jenota, caunas ādas kažoks, lai labi izskatītos, noteikti jāvalkā sala laikā. Katrs jau var iedomāties, kā izskatās salijusi lapsa. Ūdensdzīvnieku- ūdeles, bebra, ūdra – kažoks arī mitrumā saglabās dabisku spīdumu un izskatīsies labi. Siltuma ziņā visas kažokādas ir labas un noturīgas, tomēr pats atzīstu bebra kažoku, jo tam ir pavilna, kas nelaiž cauri mitrumu,” stāsta mednieks. P. Plakanis atzīst, ka Latvijā mūsu pašu dzīvnieku kažokāda nav novērtēta. Cilvēki arī nevar atļauties iegādāties bebra, lapsas vai kāda cita dzīvnieka kažokādu. “Bebra ģērēšana vien jau izmaksā vairāk nekā desmit latus. Vestei vajag noteikti divus, ja ne trīs lielus bebrus. Rēķiniet, tie jau ir apmēram 30 lati par ģērēšanu. Ko tad es pats vēl gribēšu par to, ka esmu tērējis laiku, licis slazdus un automašīnā lējis savu degvielu, lai bebrus noķertu! Ja vēl cilvēks pats nešuj un jālūdz šuvējs talkā! Tas maksā pietiekami, lai cilvēkiem nebūtu interese. Diemžēl tā tas ir,” saka mednieks un norāda, ka vienu brīdi licies, ka dzīvnieku kažokādu jautājumi būs atrisināti, jo tepat Cēsu apkaimē parādījās kažokādu uzpircējs, tomēr pēdējā laikā viņa darbība vairs nav jūtama. “Tā nu kažokādas stāv mājās īsti nevienam nevajadzīgas,” vērtē situāciju pieredzējušais mednieks. P.Plakanis stāsta, ka Latvijā visaugstāk tiek novērtēts ūdra kažoks. Tieši no tā darinātie kažoki ir vispiemērotākie vīriešiem. “Tad pēc izturības un siltuma varētu sekot bebrs, arī atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem. Lapsādas kažoki piemēroti sievietēm, bet šāda kažoka mūžs būs līdz pieciem gadiem. Pēc tam jau tas sāk vietām izdilt, nebūs glīts. Cauna, protams, arī ir prestiža kažokāda. Īpaši agrāk Latvijā tā tas bija,” teic mednieks. Viņš atzīst, ka arī ne visi mednieki novērtē kažokādas un nebūt ne lielākajai daļai kolektīvā ir pašu medītu dzīvnieku vestes, kažoki vai cepures. “Bet to jau nevar gribēt, jo netrūkst mednieku, kuri nomedīto dzīvnieku neprot pat nodīrāt,” bilst Pēteris.
Pieredzējušais mednieks stāsta – būtiski ievērot, lai kažokādas dzīvnieki tiktu medīti piemērotā laikā. “Lapsas var sākt medīt, tiklīdz paliek auksts, jau ar šo nedēļu. Tad ne tikai akots labs, bet arī noturība ādai būs laba. Vislabāk kažokādas zvērus medīt decembrī, janvārī. Februāra beigas, marts jau ir par vēlu. Dzīvniekam kažokā veidojas izsēdējumi. Tas pats attiecas uz caunu, sesku. Piemēram, Sibīrijā mednieki nevienu kažokādas dzīvnieku nemedī laikā, kad neder tā dzīvnieka kažoks. Arī es pieturos pie tā paša principa. Kāda jēga nomedīt lapsu, bebru un kažoku izmest mežmalā? Protams, var būt izņēmumi, kad ir kādi postījumi, dzīvnieku slimības vai kas cits, kādēļ dzīvnieks jāmedī pastiprināti,” domās dalās “Drustu” kolektīva mednieks un turpina: “Nav jau vispār kaut kas īsti pareizi. Ar 1. decembri sākas lūšu medības. Visi pa galvu, pa kaklu skrien, kurš nu pirmais. Īsti jau netiek medniekam ļauts mierīgi sagaidīt sniedziņu, pirmās pēdas saskatīt, dzīvnieku ielenkt un nomedīt. Tad, kad esi beidzot dzīvnieku pamanījis savā teritorijā un ielencis, tā saka, ka limits izsmelts. Domāju, nekas nenotiktu, ja katru gadu vienu lūsi mēs savā pusē medītu. Mums te lūši ir. Pērn vairākus nomedījām. Un šī sacenšanās, kurš pirmais nomedīs, ir nepareiza. Pats arī neesmu dzinējmedību cienītājs. Domāju, ka tās pat varētu arī izbeigt. Uz gaidi, vienatnē ar dzīvnieku, veidojot atlasi – tās ir pareizākās medības.” Tāpat mednieks norāda, ka kādreiz šķiet neizprotama to mednieku domāšana, kuri neizmanto visu, ko no nomedītā zvēra var iegūt. “Par piemēru var ņemt bebru. Pareizā laikā nomedīta bebra kažokāda ir vērtība. Gaļa arī nav peļama, ja dzīvnieku pareizi apstrādā. Taču daudzi domā, ka veikalā pirkta vistas subproduktu desa, kuras patīkamā garša iegūta no dažādām ķimikālijām, labāka. No bebra izmantoju arī dziedzerus. No tiem taisu uzlējumus, kas palīdz slimību reizēs. Tā ka varētu teikt, ka bebrs vispār ir viens vērtīgs dzīvnieks. Bet daudzi jau tā nedomā,” viedokli pauž mednieks. Liene Lote Grizāne
Komentāri