Pirmdiena, 11. novembris
Vārda dienas: Ojārs, Rainers, Nellija

Bebrādas cimdi – silti un noderīgi

Druva
12:39
09.12.2011
120
Img 1036

Medību kolektīva “Drusti” mednieks Pēteris Plakanis ir viens no medniekiem, kurš kažokādas zvērus medī tiem piemērotajā laikā, kad izmantojams ir arī dzīvnieka kažoks. Pēteris ar bebra, lapsas kažokiem apgādājis ģimenes dāmas, arī pašam ir bebrādas veste un, galvenais, no bebra ādas šūdināti cimdi.

“Tie ir silti, rokas nesalst. To man saka pat zemledus makšķernieki, kuriem šādi cimdi ir,” saka Pēteris, norādot, ka cimdiem vispiemērotākie ir jauno bebru kažociņi, kas ir mīkstāki. Runājot par kažokādām, mednieks teic, ka Latvijā jau pat īsti nav tādu ziemu, lai kārtīgā kažokā ģērbtos. Tāpat kažokādas izstrādājumi īsti nav domāti aktīviem cilvēkiem. Kažokā var ietērpties, kad ziemas aukstumā dodas pastaigā vai autobusa pieturā ilgi jāgaida autobuss. “Ādām nepieciešams atbilstošs klimats. Lapsas, jenota, caunas ādas kažoks, lai labi izskatītos, noteikti jāvalkā sala laikā. Katrs jau var iedomāties, kā izskatās salijusi lapsa. Ūdensdzīvnieku- ūdeles, bebra, ūdra – kažoks arī mitrumā saglabās dabisku spīdumu un izskatīsies labi. Siltuma ziņā visas kažokādas ir labas un noturīgas, tomēr pats atzīstu bebra kažoku, jo tam ir pavilna, kas nelaiž cauri mitrumu,” stāsta mednieks. P. Plakanis atzīst, ka Latvijā mūsu pašu dzīvnieku kažokāda nav novērtēta. Cilvēki arī nevar atļauties iegādāties bebra, lapsas vai kāda cita dzīvnieka kažokādu. “Bebra ģērēšana vien jau izmaksā vairāk nekā desmit latus. Vestei vajag noteikti divus, ja ne trīs lielus bebrus. Rēķiniet, tie jau ir apmēram 30 lati par ģērēšanu. Ko tad es pats vēl gribēšu par to, ka esmu tērējis laiku, licis slazdus un automašīnā lējis savu degvielu, lai bebrus noķertu! Ja vēl cilvēks pats nešuj un jālūdz šuvējs talkā! Tas maksā pietiekami, lai cilvēkiem nebūtu interese. Diemžēl tā tas ir,” saka mednieks un norāda, ka vienu brīdi licies, ka dzīvnieku kažokādu jautājumi būs atrisināti, jo tepat Cēsu apkaimē parādījās kažokādu uzpircējs, tomēr pēdējā laikā viņa darbība vairs nav jūtama. “Tā nu kažokādas stāv mājās īsti nevienam nevajadzīgas,” vērtē situāciju pieredzējušais mednieks. P.Plakanis stāsta, ka Latvijā visaugstāk tiek novērtēts ūdra kažoks. Tieši no tā darinātie kažoki ir vispiemērotākie vīriešiem. “Tad pēc izturības un siltuma varētu sekot bebrs, arī atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem. Lapsādas kažoki piemēroti sievietēm, bet šāda kažoka mūžs būs līdz pieciem gadiem. Pēc tam jau tas sāk vietām izdilt, nebūs glīts. Cauna, protams, arī ir prestiža kažokāda. Īpaši agrāk Latvijā tā tas bija,” teic mednieks. Viņš atzīst, ka arī ne visi mednieki novērtē kažokādas un nebūt ne lielākajai daļai kolektīvā ir pašu medītu dzīvnieku vestes, kažoki vai cepures. “Bet to jau nevar gribēt, jo netrūkst mednieku, kuri nomedīto dzīvnieku neprot pat nodīrāt,” bilst Pēteris.

Pieredzējušais mednieks stāsta – būtiski ievērot, lai kažokādas dzīvnieki tiktu medīti piemērotā laikā. “Lapsas var sākt medīt, tiklīdz paliek auksts, jau ar šo nedēļu. Tad ne tikai akots labs, bet arī noturība ādai būs laba. Vislabāk kažokādas zvērus medīt decembrī, janvārī. Februāra beigas, marts jau ir par vēlu. Dzīvniekam kažokā veidojas izsēdējumi. Tas pats attiecas uz caunu, sesku. Piemēram, Sibīrijā mednieki nevienu kažokādas dzīvnieku nemedī laikā, kad neder tā dzīvnieka kažoks. Arī es pieturos pie tā paša principa. Kāda jēga nomedīt lapsu, bebru un kažoku izmest mežmalā? Protams, var būt izņēmumi, kad ir kādi postījumi, dzīvnieku slimības vai kas cits, kādēļ dzīvnieks jāmedī pastiprināti,” domās dalās “Drustu” kolektīva mednieks un turpina: “Nav jau vispār kaut kas īsti pareizi. Ar 1. decembri sākas lūšu medības. Visi pa galvu, pa kaklu skrien, kurš nu pirmais. Īsti jau netiek medniekam ļauts mierīgi sagaidīt sniedziņu, pirmās pēdas saskatīt, dzīvnieku ielenkt un nomedīt. Tad, kad esi beidzot dzīvnieku pamanījis savā teritorijā un ielencis, tā saka, ka limits izsmelts. Domāju, nekas nenotiktu, ja katru gadu vienu lūsi mēs savā pusē medītu. Mums te lūši ir. Pērn vairākus nomedījām. Un šī sacenšanās, kurš pirmais nomedīs, ir nepareiza. Pats arī neesmu dzinējmedību cienītājs. Domāju, ka tās pat varētu arī izbeigt. Uz gaidi, vienatnē ar dzīvnieku, veidojot atlasi – tās ir pareizākās medības.” Tāpat mednieks norāda, ka kādreiz šķiet neizprotama to mednieku domāšana, kuri neizmanto visu, ko no nomedītā zvēra var iegūt. “Par piemēru var ņemt bebru. Pareizā laikā nomedīta bebra kažokāda ir vērtība. Gaļa arī nav peļama, ja dzīvnieku pareizi apstrādā. Taču daudzi domā, ka veikalā pirkta vistas subproduktu desa, kuras patīkamā garša iegūta no dažādām ķimikālijām, labāka. No bebra izmantoju arī dziedzerus. No tiem taisu uzlējumus, kas palīdz slimību reizēs. Tā ka varētu teikt, ka bebrs vispār ir viens vērtīgs dzīvnieks. Bet daudzi jau tā nedomā,” viedokli pauž mednieks. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Inženiera darba radošums pārtapis dzejā

06:47
07.11.2024
27

Šoruden iznāca zaubēnieša Ojāra Evalda Bīriņa dzejas krājums bērniem “Pasakas no Ota vācelītes”. “Tā izdota uz mana mazmazdēliņa dzimšanas dienu,” stāsta 87 gadus vecais autors. Grāmata nosaukumu ieguvusi tāpēc, ka mazbērni viņu iesaukuši par Oti, tā aizstājot izplatīto vectētiņa sinonīmu opi. Viņam esot bijusi tā lielā laime izaudzināt ne vien savus bērnus, bet arī visus […]

Ja ir ceļotprieks, iespējas var atrast

10:57
05.11.2024
38

Iepazīt pasauli, izraudzītajā valstī strādājot īstermiņa darbus, lai par iekrāto varētu apceļot šo zemi. Tādu iespēju atradusi Zane Jēkabsone. “Pēdējos piecus sešus gadus esmu pavadījusi ceļojot. Divus gadus dzīvoju Jaunzē­landē, tad kādu laiku padzīvoju Itālijā, šogad atgriezos no gandrīz gada Kanādā, bet šajā vasarā biju Norvēģijā,” stāstu par savu aizraušanos ar pasaules apceļošanu un citu […]

Vieta, kur gūt stiprinājumu

06:52
05.11.2024
101

1.novembrī apritēja četri gadi, kopš Cēsīs, “Gaujaslīčos”,  atvērts dienas centrs cilvēkiem bez pastāvīgas dzīvesvietas, bet novembra beigās apritēs gads, kopš te piedāvāja pirmās nodarbības senioriem. Kopienas centru “Gaujas­līči” apsaimnieko nodibinājums “Lat­vijas Evaņģēliski luteriskās Baz­nīcas Diakonijas centrs”. Katru vasaru centrā organizē Veselības dienu, kas vienmēr plaši apmeklēta, rīko nometnes bērniem. “Druva” sarunājās ar kopienas centra “Gaujaslīči” […]

Grozu pīšana kā dzīvesveids un vaļasprieks vienlaikus

07:33
03.11.2024
43

Oktobra izskaņā Straupes Tautas namā norisinājās rokdarbu meistarklases, kur bija iespēja apgūtgrozu pīšanas prasmes. Par to, kā šis arods ienācis viņas dzīvē un cik viegli vai sarežģīti ir pīt skalu grozus, sarunājos ar amatnieci, zemgalieti INTU BENDRUPU. -Grozu pīšana nemaz nav tik izplatīta nodarbošanās. Kā sākāt ar to darboties? -Pēc profesijas esmu agronome. Daudzas prasmes […]

Ūdenspīpes smēķēšana nav nevainīga izklaide

09:58
01.11.2024
26

Ūdenspīpi bieži vien izmēģina Austrumvalstu ceļojumu laikā, un tā nereti ir arī dažādu pasākumu sastāvdaļa. Izklaidējoties draugu lokā, ūdenspīpi bieži vien neuzskata par īstu smēķēšanu, un ballītēs to mēdz lietot pat cilvēki, kas ikdienā nesmēķē. Tomēr uzskats, ka ūdenspīpes dūmi ir mazāk kaitīgi nekā cigarešu dūmi, ir maldīgs. Ūdenspīpes smēķēšanas prakse ir tradicionāls ieradums Indijā, […]

Mākslā apvieno modernās tehnoloģijas un dabas izjūtu

07:11
31.10.2024
139

Nācis no Madonas puses, Rūdolfs Balcers savas jaunās mājas veido Skujenē un sauc šo pagastu par piemērotāko vietu dzīvei un savai radošajai darbībai. “Esmu pārvākšanās procesā. Kādu laiku jau dzīvoju pie draugiem Skujenē, tagad iekārtoju pats savas mājas,” teic Rūdolfs. Viņa profesija saistīta ar programmēšanu – pirmie darbi bijuši mājaslapu un lietotņu izstrāde, vēlāk sācis […]

Tautas balss

Makšķerēšana ir prieks, ne bizness

19:30
06.11.2024
16
Makšķerēšanas entuziasts raksta:

“Lasu, ka ezeros ielaiž zivju mazuļus, lai būtu daudzveidība un zivju bagātība, lai brauktu makšķernieki. Tajā pašā laikā nosaka licencēto makšķerēšanu, lai cilvēks maksā. Ne jau katrs brauc pēc lielā loma, daudziem ir prieks pabūt uz ezera, izjust dabu, mazliet azarta. Ja nelaistu papildu zivis, nebūtu jāmaksā licence, cik nu daudz noķertu, noķertu, būtu pat […]

Viens pieliek, citi paņem

19:30
06.11.2024
12
K. raksta:

“Cik pie pensijas pieliek, tik paņem citi maksājumi. Būs vairāk jāmaksā transporta nodoklis, palielinās akcīzes nodokli degvielai. Vēl dārgāka noteikti būs arī pārtika. Pensiju indeksācija jau netiek līdzi jau tagad. Ja maizes klaips maksā vairāk par eiro, ko dod 30 eiro mēnesī vairāk! Vai tad valdība kaut kā nevar apstādināt to trako pārtikas cenu skrējienu? […]

Kas par daudz, tas par skādi

19:29
06.11.2024
12
M. raksta:

“Cēsīs, Vienības laukumā, plivinās slapjie karogi, vējš tos sagriež grīstēs. Tas neizskatās jauki. Domāju, vispār tik daudz karogu nevajadzētu turēt ikdienā. Tāds noformējums tomēr ir svētku daļa. Kā tad rotāties, svinot valsts svētkus. Pilsētas sejas veidotājiem vajadzētu apsvērt, kā citādi ikdienā padarīt centru krāsainu, kaut, manuprāt, pietiktu ar puķu kārtojumiem siltajā sezonā un egli ap […]

Jāatgādina par atstarotājiem

19:29
06.11.2024
14
Cēsnieks L. raksta:

“Kā iestājas tumšais laiks, sāk līt, tā atkal ceļmalās un ielās parādās “tumšie” gājēji. Nu jau tik daudzus gadus atgādina, vakara un agrās rīta stundās ejot pa ielu, ceļu, cilvēkam pie apģērba jābūt pamanāmiem atstarojošiem elementiem, vislabāk veste. Nereti domājam, ja iela apgaismota, tad jau automašīnu vadītāji mūs, gājēju, redz, bet tā bieži nav. Ja […]

Pase pārāk dārga

19:28
06.11.2024
10
Lasītāja raksta:

“Prasīt par pasi 50 eiro, tas tiešām ir par traku. Tā pensionāriem ir ļoti liela summa, taču bez pases viņi nevar iztikt, jo citādi nav iespējams iegādāties ārstu parakstītās zāles. Manuprāt, pase ir dokuments, kas apliecina pilsonību, piederību. Vai to vispār nevajadzētu apmaksāt no valsts budžeta? Neesam jau daudz pilsoņu,” sprieda lasītāja.

Sludinājumi