“Druvā” piesakām jaunu rubriku, kurā centīsimies saprast, vai lietas, parādības, sajūtas, kas mums šķiet it kā mistiskas, tiešām tādas ir arī patiesībā vai tomēr tām ir pavisam konkrēts skaidrojums. Ja tā, tā vairs nav nekāda mistika.
Domājot, ar ko sākt šo sēriju, atbilde atnāca gluži nemanot, kādā pastaigas brīdī. Izskaidrot, kāpēc tieši šī ideja ienāca prāta, nevarēšu (varbūt mistika?), bet mūsu smadzeņu darbība joprojām nav pilnībā izprasta. Arī savas domas nevaram pilnībā kontrolēt, tās bieži mēdz darboties savā vaļā, un tad kaut ko atceramies, kaut kas gluži negaidīti iešaujas prātā un, protams, gadās, kad vajadzīgajā mirklī nespējam atcerēties to, ko vēl nupat taču skaidri zinājām.
Šoreiz par joprojām neizskaidrotu fenomenu jeb sajūtu mirkli, kuru kādreiz dzīvē piedzīvojuši daudzi. Proti, kad pārņem sajūta, ka konkrētā situācija ir ļoti pazīstama, ka tu jau tādā kaut kad esi atradies. Šai sajūtai dots nosaukums “deja vu” (dežavu), kas burtiskā tulkojumā no franču valodas nozīmē “jau redzēts”.
Pētījumi, liecina, ka šīs izjūtas nav neparastas – tās vismaz reizi dzīvē piedzīvojuši apmēram 70 procenti pasaules iedzīvotāju. Pirmo reizi ar jēdzienu dežavu plašāku publiku iepazīstināja francūzis Emils Boraks grāmatā “Psihes zinātnes nākotne” 1917. gadā, lai gan taisnības labad jāteic, ka šo fenomenu cilvēki pazina jau krietni senāk. Kopš E. Boraka laikiem izteiktas daudzas un dažādas dežavu rašanās teorijas, tām pamatā ir fizioloģija, cilvēka pašsajūta, smadzeņu darbības īpatnības, arī mistika. Izteiktas vairāk par 30 versijām. Tostarp “Trīs vienā” teorija, kas ir viens no mistiskajiem dežavu skaidrojumiem un pamatojas uz to, ka pagātne, tagadne un nākotne notiek vienlaikus, lai arī apzinātā līmenī uztveram tikai tagadnes plānu. Taču reizēm šie paralēlie sižeti sakrustojas un cilvēks piedzīvo dežavu. Man patīk šīs sajūtas apzīmējums – nākotnes atmiņas. Šo fenomenu pētījuši filozofi, psihiatri, izdalot dažādus tipus, analizējot, bet fakts paliek nemainīgs – dežavu pastāv.
Lūdzu šo sajūtu skaidrot psihoterapeitam Aivim Dombrovskim. Viņš skaidro, ka pētnieki joprojām strādā, taču aizvien nav viena, konkrēta skaidrojuma: “Varbūt vērts paraudzīties no cita skatu punkta. Pirms dažiem gadiem liela daļa no tā, ko zinātne šobrīd atklājusi, izskaidrojusi, skaitījās mistika, nerealitāte. Iespējams, pētījumi par dežavu beigušies bez rezultātiem, jo zinātnieki to cenšas izskaidrot ar līdzekļiem, kādi šobrīd viņu rīcībā. Iespējams, vēl neesam tik tālu attīstīti, lai to saprastu.”
Viņš to salīdzina ar uzdevumu, liekot 1.klases skolēnam skaidrot 12. klases matemātikas uzdevumus. Mazais to skaidros savā saprašanas līmenī, neredzēs nekādu loģiku, sakarību, viņam viss liksies viena nesaprotama putra.
A. Dombrovskis pilnībā nenoraida nevienu no teorijām, arī to “Trīs vienā” teoriju, par ko gan viņam nedaudz citāds viedoklis: “Runājot ar cilvēkiem, kuriem ir paredzēšanas sajūtas, patīk viņu teiktais, ka tagadne patiesībā neeksistē. Pat vismazākais laika punkts, noteikts tagadnē, nākamajā vismazākajā mirklī jau ir pagātne. Tātad, reālās tagadnes nav, ir tikai pagātne un nākotne. Un kas teicis, ka pagātne nav bijusī nākotne.”
Runājot par neizskaidrojamām lietām, viņš uzsver, ka nav pareizi tās uzreiz piedēvēt mistikai, jo var pienākt brīdis, kad viss atklājas un kļūst izskaidrojams: “Atceramies kaut vai senos alķīmiķus, kuri centās atrast iespēju, kā citus materiālus pārvērst zeltā. Tos uzskatīja par kaut kādiem mistiķiem, bet šobrīd zinātne jau ir tik tālu, ka spēj radīt mākslīgos dimantus. Agrāk teiktu, ka tas nav iespējams, tā ir mistika, burvestības, bet, jo gudrāki kļūstam, jo vairāk iedziļināmies zinātnē, jo paveras nezināmi apvāršņi. Tas tāpēc, ka īstam zinātniekam neeksistē apgalvojums – tas nav iespējams. Tāpēc viņš ir zinātnieks, ka skatās absurdu lietu, meklējot, kāpēc tā, un kādā brīdī šī absurdā lieta kļūst par saprotamu, izskaidrojamu. Līdzīgi ar šo dežavu sajūtu. Mēs nemākam izskaidrot, bet ir neskaitāmi pierādījumi par šo fenomenu.
Es akceptēju dežavu sajūtu, jo uzskatu, ka nevaram to noliegt tikai tāpēc, ka nespējam šobrīd izskaidrot. Cilvēks savas muļķības dēļ bieži un daudz ko noliedz, jo nespēj to izskaidrot. Ir jāspēj pateikt, ka esam dumji šajā jomā un nespējam izskaidrot, bet nedrīkstam noliegt šādu lietu esamību. Viss, kas šobrīd šķiet mistisks, tāds ir tikai tāpēc, ka vienkārši nespējam to izprast.”
Rakstu sēriju par šobrīd it kā mistiskām lietām turpināsim. Ja arī jums dzīvē nācies saskarties ar ko neizskaidrojamu – redzēti NLO, mājās uzdarbojas poltergeists (dēmonisks rēgs, gars) vai kas cits neizskaidrojams – rakstiet, zvaniet, labprāt uzklausīsim un meklēsim atbildes.
Komentāri