Piektdiena, 19. jūlijs
Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra

Atmiņas no nākotnes

Jānis Gabrāns
12:25
13.11.2015
13
Dejavuu 1

“Druvā” piesakām jaunu rubriku, kurā centīsimies saprast, vai lietas, parādības, sajūtas, kas mums šķiet it kā mistiskas, tiešām tādas ir arī patiesībā vai tomēr tām ir pavisam konkrēts skaidrojums. Ja tā, tā vairs nav nekāda mistika.

Domājot, ar ko sākt šo sēriju, atbilde atnāca gluži nemanot, kādā pastaigas brīdī. Izskaidrot, kāpēc tieši šī ideja ienāca prāta, nevarēšu (varbūt mistika?), bet mūsu smadzeņu darbība joprojām nav pilnībā izprasta. Arī savas domas nevaram pilnībā kontrolēt, tās bieži mēdz darboties savā vaļā, un tad kaut ko atceramies, kaut kas gluži negaidīti iešaujas prātā un, protams, gadās, kad vajadzīgajā mirklī nespējam atcerēties to, ko vēl nupat taču skaidri zinājām.

Šoreiz par joprojām neizskaidrotu fenomenu jeb sajūtu mirkli, kuru kādreiz dzīvē piedzīvojuši daudzi. Proti, kad pārņem sajūta, ka konkrētā situācija ir ļoti pazīstama, ka tu jau tādā kaut kad esi atradies. Šai sajūtai dots nosaukums “deja vu” (dežavu), kas burtiskā tulkojumā no franču valodas nozīmē “jau redzēts”.

Pētījumi, liecina, ka šīs izjūtas nav neparastas – tās vismaz reizi dzīvē piedzīvojuši apmēram 70 procenti pasaules iedzīvotāju. Pirmo reizi ar jēdzienu dežavu plašāku publiku iepazīstināja francūzis Emils Boraks grāmatā “Psihes zinātnes nākotne” 1917. gadā, lai gan taisnības labad jāteic, ka šo fenomenu cilvēki pazina jau krietni senāk. Kopš E. Boraka laikiem izteiktas daudzas un dažādas dežavu rašanās teorijas, tām pamatā ir fizioloģija, cilvēka pašsajūta, smadzeņu darbības īpatnības, arī mistika. Izteiktas vairāk par 30 versijām. Tostarp “Trīs vienā” teorija, kas ir viens no mistiskajiem dežavu skaidrojumiem un pamatojas uz to, ka pagātne, tagadne un nākotne notiek vienlaikus, lai arī apzinātā līmenī uztveram tikai tagadnes plānu. Taču reizēm šie paralēlie sižeti sakrustojas un cilvēks piedzīvo dežavu. Man patīk šīs sajūtas apzīmējums – nākotnes atmiņas. Šo fenomenu pētījuši filozofi, psihiatri, izdalot dažādus tipus, analizējot, bet fakts paliek nemainīgs – dežavu pastāv.

Lūdzu šo sajūtu skaidrot psihoterapeitam Aivim Dombrovskim. Viņš skaidro, ka pētnieki joprojām strādā, taču aizvien nav viena, konkrēta skaidrojuma: “Varbūt vērts paraudzīties no cita skatu punkta. Pirms dažiem gadiem liela daļa no tā, ko zinātne šobrīd atklājusi, izskaidrojusi, skaitījās mistika, nerealitāte. Iespējams, pētījumi par dežavu beigušies bez rezultātiem, jo zinātnieki to cenšas izskaidrot ar līdzekļiem, kādi šobrīd viņu rīcībā. Iespējams, vēl neesam tik tālu attīstīti, lai to saprastu.”

Viņš to salīdzina ar uzdevumu, liekot 1.klases skolēnam skaidrot 12. klases matemātikas uzdevumus. Mazais to skaidros savā saprašanas līmenī, neredzēs nekādu loģiku, sakarību, viņam viss liksies viena nesaprotama putra.
A. Dombrovskis pilnībā nenoraida nevienu no teorijām, arī to “Trīs vienā” teoriju, par ko gan viņam nedaudz citāds viedoklis: “Runājot ar cilvēkiem, kuriem ir paredzēšanas sajūtas, patīk viņu teiktais, ka tagadne patiesībā neeksistē. Pat vismazākais laika punkts, noteikts tagadnē, nākamajā vismazākajā mirklī jau ir pagātne. Tātad, reālās tagadnes nav, ir tikai pagātne un nākotne. Un kas teicis, ka pagātne nav bijusī nākotne.”

Runājot par neizskaidrojamām lietām, viņš uzsver, ka nav pareizi tās uzreiz piedēvēt mistikai, jo var pienākt brīdis, kad viss atklājas un kļūst izskaidrojams: “Atceramies kaut vai senos alķīmiķus, kuri centās atrast iespēju, kā citus materiālus pārvērst zeltā. Tos uzskatīja par kaut kādiem mistiķiem, bet šobrīd zinātne jau ir tik tālu, ka spēj radīt mākslīgos dimantus. Agrāk teiktu, ka tas nav iespējams, tā ir mistika, burvestības, bet, jo gudrāki kļūstam, jo vairāk iedziļināmies zinātnē, jo paveras nezināmi apvāršņi. Tas tāpēc, ka īstam zinātniekam neeksistē apgalvojums – tas nav iespējams. Tāpēc viņš ir zinātnieks, ka skatās absurdu lietu, meklējot, kāpēc tā, un kādā brīdī šī absurdā lieta kļūst par saprotamu, izskaidrojamu. Līdzīgi ar šo dežavu sajūtu. Mēs nemākam izskaidrot, bet ir neskaitāmi pierādījumi par šo fenomenu.

Es akceptēju dežavu sajūtu, jo uzskatu, ka nevaram to noliegt tikai tāpēc, ka nespējam šobrīd izskaidrot. Cilvēks savas muļķības dēļ bieži un daudz ko noliedz, jo nespēj to izskaidrot. Ir jāspēj pateikt, ka esam dumji šajā jomā un nespējam izskaidrot, bet nedrīkstam noliegt šādu lietu esamību. Viss, kas šobrīd šķiet mistisks, tāds ir tikai tāpēc, ka vienkārši nespējam to izprast.”

Rakstu sēriju par šobrīd it kā mistiskām lietām turpināsim. Ja arī jums dzīvē nācies saskarties ar ko neizskaidrojamu – redzēti NLO, mājās uzdarbojas poltergeists (dēmonisks rēgs, gars) vai kas cits neizskaidrojams – rakstiet, zvaniet, labprāt uzklausīsim un meklēsim atbildes.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
40

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
34

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
35

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
328

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
25
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
21
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
15
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
22
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
29
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi