Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Ar dižvīra vārdu

Sarmīte Feldmane
10:44
23.09.2019
89
Pelmeni

Straupē ražotos “Dižvīra mājas pelmeņus” garšojis ne viens vien. Tie ir Ivetas un Ilmāra izloloti, top pēc pašu receptēm.

Tā kā Ilmārs ir viens no Straupes Hanzas mājražotāju tirdziņa rīkotājiem, viņš labi zina mājražotāju piedāvājumu. Reiz sarunā kolēģe Karmena Dīcmane ieminējusies, ka gaļas produkti ir, bet pelmeņus neviens neražo. “Ilmārs aizrāvās ar ideju, ka varētu gatavot pelmeņus. Ne zināju, kā tie top, ne mani tas interesēja,”ar smaidu atceras Iveta un atzīst, ka mājās gatavotus pelmeņus bija garšojusi tikai Karpatos.

Mēģinot aizvien pilnveidot recepti, mājinieki garšoja pelmeņus. Ilmāram garšo pikantāki, bet mazdēls ieteicis, ka varētu pamēģināt ar žāvētu gaļu un sieru. Tad sāka gatavot ar vistas gaļu, klasiskos, tā kā par pelmeņiem interesējas arī veģetārieši, tapa recepte pelmeņiem ar dārzeņiem.
“Ne jau uzreiz viss izdodas, bet, kad ne tikai mājinieki, arī citi saka labus vārdus, ir gandarījums,” uzsver Iveta, bet Ilmārs atgādina, ka tikai no labiem produktiem iznāk garšīgi pelmeņi.

Var teikt, ka “Dižvīra mājas pelmeņi” ir īsts Straupes produkts, jo tajos ir vietējais siers, gaļa, olas. Vistas fileja gan tiek pirkta no kārtīgām vistām Bauskas pusē, bet milti Dobelē.

“Jābūt kvalitātei, lai pircējs atnāk otrreiz. Ja negaršos, vilsies, nākamreiz nepirks. Kundes var pazaudēt ātri, bet iegūt uzticību nav viegli,” atgādina Ilmārs un atzīst, ka protams, jāievēro visas prasības, kuras uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests.

Iveta un Ilmārs uzsver, ka novadā uzņēmēji sadarbojas un tas visiem ir izdevīgi. Kopā ar citiem novada mājražotāju ražojumiem “Dižvīra mājas pelmeņi” tika prezentēti Vidzemes uzņēmēju dienās Valmierā. “Novadnieki ir strādīgi, izdomas netrūkst. Par mūsu pelmeņiem interese bija liela. Tur ieguvām jaunus pircējus, daudz bija jāstāsta, kā savus pelmeņus gatavojam,” saka Iveta.

Ne viens vien teicis, ka pelmeņu ražošana ir vienkārša – mašīnā visu saber un tikai vāc pelmeņus. “Dižvīra mājas pelmeņi” ir roku darbs, katrs apgrozīts pirkstos. Tiek izmantots sens paliktnis, uz tā norullē mīklu, ieliek gaļu, atkal kārtu mīklas, norullē. Iveta un Ilmārs ir sastrādājušies, viens rullē mīklu, otrs pilda gaļu. Vismaz tuvākā apkārtnē tā neviens pelmeņus negatavo, visi izmanto mūsdienīgas iekārtas.

Patlaban ģimene un draugi garšo pelmeņus ar biezpienu un baravikām, pankūkas ar gaļu, kartupeļu pankūkas. “Recepte jāizstrādā ļoti precīza, lai nav pārsteigumu pašiem un pircējiem. Par pankūkām teikuši, ka tās var vest uz tirdziņu,” atklāj Iveta.

Straupieši pastāsta, ka tiek aicināti uz dažādiem tirdziņiem, taču tik daudz nevar saražot. Tagad mājražošana abiem nav pamatnodarbošanās. Iveta pagastā ir pazīstama friziere un rokdarbniece, arī Ilmāram ir darba attiecības. “Piedāvāja braukt uz Rīgas Cen­trāltirgu. Rīgā tiks atvērts veikals, kurā būs tikai tas, kas gatavots ar rokām. Gribētos piedalīties, gan jau ar laiku gatavosim vairāk. Nāks palīgā jaunā paaudze,” pārdomās dalās Ilmārs un piebilst, ka jādomā par iesaiņojumu. Lai varētu braukt tirgoties, iegādāta aukstuma vitrīna, bet ziemā var iztikt ar aukstuma kastēm.

Straupieši pastāsta, ka reiz sanākusi neplānota radu un draugu saiešana. Uz ilgāku laiku pazuda elektrība, un nekas cits neatlika, kā vien pagalmā kurināt lielu katlu un vārīt pelmeņus. “Tagad kabeli ieraka zemē, bet nopietni apsveram ģeneratora iegādi. Ja gribam strādāt, jāiegulda,” teic Ilmārs, bet Iveta uzsver: “Cil­vēki aizvien vēlas ko jaunu un arī to, kas jau pazīstams.”

Iveta un Ilmārs drīzumā brauks ekskursijā uz Gruziju. “Garšo­sim hinkaļus. Tie paši pelmeņi vien ir. Varbūt Ziemas­svētku dāvanām varēs pamēģināt pagatavot,” atklāj Iveta, bet Ilmārs pastāsta, ka kopā ar novada uzņēmējiem bijis Pleskavā un atklājis dažu pelmeņu noslēpumu.
Kāpēc “Dižvīra mājas pelmeņi”? Par to ir savs stāsts. Pirms daudziem gadiem Iveta un Ilmārs audzēja un gatavoja mārrutkus. Tie saucās “Dižvīra mārrutki”. “Bija tāda filma “Diž­vīrs”, un Ilmārs ir īsts dižvīrs. Kāpēc gan aizmirst labu nosaukumu,” pastāsta Iveta. Ilmārs atceras, cik smags darbs bija mārrutku malšana, un atzīst, ka vienmēr meklējuši kādas iespējas darīt. Savulaik Āboliņiem bijuši 200 truši un tikpat vistas, 20 cūkas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
5

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
266

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
24
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
10
5
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
26
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
24
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi