Otrdiena, 7. maijs
Vārda dienas: Henriete, Henrijs, Jete, Enriko

Ar dižvīra vārdu

Sarmīte Feldmane
10:44
23.09.2019
33
Pelmeni

Straupē ražotos “Dižvīra mājas pelmeņus” garšojis ne viens vien. Tie ir Ivetas un Ilmāra izloloti, top pēc pašu receptēm.

Tā kā Ilmārs ir viens no Straupes Hanzas mājražotāju tirdziņa rīkotājiem, viņš labi zina mājražotāju piedāvājumu. Reiz sarunā kolēģe Karmena Dīcmane ieminējusies, ka gaļas produkti ir, bet pelmeņus neviens neražo. “Ilmārs aizrāvās ar ideju, ka varētu gatavot pelmeņus. Ne zināju, kā tie top, ne mani tas interesēja,”ar smaidu atceras Iveta un atzīst, ka mājās gatavotus pelmeņus bija garšojusi tikai Karpatos.

Mēģinot aizvien pilnveidot recepti, mājinieki garšoja pelmeņus. Ilmāram garšo pikantāki, bet mazdēls ieteicis, ka varētu pamēģināt ar žāvētu gaļu un sieru. Tad sāka gatavot ar vistas gaļu, klasiskos, tā kā par pelmeņiem interesējas arī veģetārieši, tapa recepte pelmeņiem ar dārzeņiem.
“Ne jau uzreiz viss izdodas, bet, kad ne tikai mājinieki, arī citi saka labus vārdus, ir gandarījums,” uzsver Iveta, bet Ilmārs atgādina, ka tikai no labiem produktiem iznāk garšīgi pelmeņi.

Var teikt, ka “Dižvīra mājas pelmeņi” ir īsts Straupes produkts, jo tajos ir vietējais siers, gaļa, olas. Vistas fileja gan tiek pirkta no kārtīgām vistām Bauskas pusē, bet milti Dobelē.

“Jābūt kvalitātei, lai pircējs atnāk otrreiz. Ja negaršos, vilsies, nākamreiz nepirks. Kundes var pazaudēt ātri, bet iegūt uzticību nav viegli,” atgādina Ilmārs un atzīst, ka protams, jāievēro visas prasības, kuras uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests.

Iveta un Ilmārs uzsver, ka novadā uzņēmēji sadarbojas un tas visiem ir izdevīgi. Kopā ar citiem novada mājražotāju ražojumiem “Dižvīra mājas pelmeņi” tika prezentēti Vidzemes uzņēmēju dienās Valmierā. “Novadnieki ir strādīgi, izdomas netrūkst. Par mūsu pelmeņiem interese bija liela. Tur ieguvām jaunus pircējus, daudz bija jāstāsta, kā savus pelmeņus gatavojam,” saka Iveta.

Ne viens vien teicis, ka pelmeņu ražošana ir vienkārša – mašīnā visu saber un tikai vāc pelmeņus. “Dižvīra mājas pelmeņi” ir roku darbs, katrs apgrozīts pirkstos. Tiek izmantots sens paliktnis, uz tā norullē mīklu, ieliek gaļu, atkal kārtu mīklas, norullē. Iveta un Ilmārs ir sastrādājušies, viens rullē mīklu, otrs pilda gaļu. Vismaz tuvākā apkārtnē tā neviens pelmeņus negatavo, visi izmanto mūsdienīgas iekārtas.

Patlaban ģimene un draugi garšo pelmeņus ar biezpienu un baravikām, pankūkas ar gaļu, kartupeļu pankūkas. “Recepte jāizstrādā ļoti precīza, lai nav pārsteigumu pašiem un pircējiem. Par pankūkām teikuši, ka tās var vest uz tirdziņu,” atklāj Iveta.

Straupieši pastāsta, ka tiek aicināti uz dažādiem tirdziņiem, taču tik daudz nevar saražot. Tagad mājražošana abiem nav pamatnodarbošanās. Iveta pagastā ir pazīstama friziere un rokdarbniece, arī Ilmāram ir darba attiecības. “Piedāvāja braukt uz Rīgas Cen­trāltirgu. Rīgā tiks atvērts veikals, kurā būs tikai tas, kas gatavots ar rokām. Gribētos piedalīties, gan jau ar laiku gatavosim vairāk. Nāks palīgā jaunā paaudze,” pārdomās dalās Ilmārs un piebilst, ka jādomā par iesaiņojumu. Lai varētu braukt tirgoties, iegādāta aukstuma vitrīna, bet ziemā var iztikt ar aukstuma kastēm.

Straupieši pastāsta, ka reiz sanākusi neplānota radu un draugu saiešana. Uz ilgāku laiku pazuda elektrība, un nekas cits neatlika, kā vien pagalmā kurināt lielu katlu un vārīt pelmeņus. “Tagad kabeli ieraka zemē, bet nopietni apsveram ģeneratora iegādi. Ja gribam strādāt, jāiegulda,” teic Ilmārs, bet Iveta uzsver: “Cil­vēki aizvien vēlas ko jaunu un arī to, kas jau pazīstams.”

Iveta un Ilmārs drīzumā brauks ekskursijā uz Gruziju. “Garšo­sim hinkaļus. Tie paši pelmeņi vien ir. Varbūt Ziemas­svētku dāvanām varēs pamēģināt pagatavot,” atklāj Iveta, bet Ilmārs pastāsta, ka kopā ar novada uzņēmējiem bijis Pleskavā un atklājis dažu pelmeņu noslēpumu.
Kāpēc “Dižvīra mājas pelmeņi”? Par to ir savs stāsts. Pirms daudziem gadiem Iveta un Ilmārs audzēja un gatavoja mārrutkus. Tie saucās “Dižvīra mārrutki”. “Bija tāda filma “Diž­vīrs”, un Ilmārs ir īsts dižvīrs. Kāpēc gan aizmirst labu nosaukumu,” pastāsta Iveta. Ilmārs atceras, cik smags darbs bija mārrutku malšana, un atzīst, ka vienmēr meklējuši kādas iespējas darīt. Savulaik Āboliņiem bijuši 200 truši un tikpat vistas, 20 cūkas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Banknotes un monētas stāsta par laikmetiem un pasauli

07:39
07.05.2024
17

Jaunībā iesākta numismātikas kolekcija ir izveidojusies par lepnumu un vērtīgu dzīves daļu kādam Cēsu novada iedzīvotājam. Naudas kolekcionāri parasti neatklāj savu vārdu, viņu aizraušanās var vilināt noziedzīgus prātus. Tāpēc arī šoreiz stāsts par šo vaļasprieku paliek anonīms. Ceļu kolekcionēšanā numismāts sācis kā mazs zēns, septiņu gadu vecumā. “Viss sākās ar to, ka palīdzēju kaimiņienei,” atceras […]

Skaisti zied papardītes. Dejot var jebkurā vecumā un ne tikai pārī

06:02
06.05.2024
30

Dāmu deju kopas “Papardīte”15 gadu jubilejas koncerts “Ziedu virpulī” Stalbes Tautas namā bijaapliecinājums deju priekam. Uzstājās ne tikai stalbēnietes, arī draugu kolektīvi, radot dejotprieku kā sev, tā skatītājiem un noslēgumā kopīgi ballējoties. Kolektīva vadītāja Ginta Berķe atklāj, ka, mācoties deju “Puķe sarkanā”, radusies vīzija, ka ar to varētu atklāt jubilejas koncertu. Tā nācis arī pasākuma […]

Būt par diriģentu – un dziedāt

05:05
05.05.2024
139

Nesen klausītājus Amatas kultūras namā priecēja kvinteta “Belcanto” koncerts. Viens no pieciem skaisto balsu īpašniekiem ir ULVIS KRIEVIŅŠ. Ar viņu sarunājāmies par ceļu mūzikā, dziedāšanu kvintetā un nākotnes plāniem. -“Belcanto” ir jauns kolektīvs. Kā tas radās? -Esam apvienojušies pieci draugi. Visi mācāmies Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā diriģentos, es esmu trešajā kursā. Kādā brīdī izdomājām, […]

Kūku māksliniece - no vaļasprieka līdz uzņēmējdarbībai

05:10
04.05.2024
1007

“Pēc četriem gadiem kā konditore uzņēmumā, saņemot daudz komplimentu un pateicību par izcilajām kūkām, kas bija tieši tādas, kā klienti vēlējās, radās iedvesma pilnveidoties. Sākotnēji mani motivēja meitas, kuras iedrošināja uzsākt savu ceļu un censties vēl vairāk, jo cilvēkiem patika manas kūkas un svētku uzkodas. Tomēr bija svarīgi apdomāt, kā darboties, jo man nozīmīga bija […]

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
288

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
82
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
25
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
37
Druva raksta:

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Sludinājumi