Ar deju pārstāvēt Latviju un iepazīt citu tautu krāšņo kultūru

Atsaucoties draugu “Au­ro­ra Folk Dance Group” ielūgumam, Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) jauniešu deju kolektīvs “Kande” (mākslinieciskais vadītājs Andis Kozaks) piedalījās 7. Starptautiskajā tautisko deju festivālā Gozo salā, Maltas Republikā.

Dejotāji ar lepnumu pārstāvēja Latviju un ieguva nedalītas skatītāju simpātijas, ar izvēlēto deju repertuāru parādot augstas kvalitātes sniegumu, uzsver CVĢ skolotāja Ilze Kursīte.

Festivālā piedalījās dziesmu un deju ansambļi no Lietuvas, Polijas, Horvātijas, Grieķijas, Turcijas un paši šī starptautiskā festivāla organizatori, folkloras grupa “Aurora” no Gozo salas Maltā. Pirmās dienas koncerts notika nelielās Gozo salas galvaspilsētā Viktorijā. Tās Citadeles cietokšņa laukumu zem zvaigžņotajām dienvidu debesīm pieskandēja dažādu tautu tradicionālā mūzika un deju soļi. Katras valsts dalībnieki caur dejām un dziesmām atklāja savas tautas nacionālo identitāti un kultūras bagātību, parādot to dziļumu un daudzveidību.

Nākamās dienas koncerts Viktorijas Neatkarības laukumā bija kā īstas maltiešu svinības — ar klātiem galdiem un dienvidnieku viesmīlību un sirsnību. Pēc koncerta notika tradicionālā dāvanu pasniegšana un saņemšana. Deju kolektīva jaunieši atzina, ka bija patīkami pārsteigti, sastopot visapkārt tik daudz labestīgu un smaidīgu cilvēku, pastāsta I. Kursīte.

Trešajā festivāla dienā svētku dalībnieki orķestra pavadībā devās krāšņā svētku gājienā pa vēsturiskajām Viktorijas ielām. Dienas koncerts bija īsts dejotāju mākslinieciskās varēšanas un izturības pārbaudījums, jo dienas vidū gaisa temperatūra sasniedza +34 °C. I. Kursīte stāsta, ka “Kande” dejotāji ar gandrīz 20 minūšu programmu, ieliekot dejas solī enerģiju un jaunības azartu, izpelnījās vētrainas skatītāju un pārējo festivāla dalībnieku ovācijas.

Viesmīlīgie festivāla saimnieki dalībniekiem bija sarūpējuši iespēju apskatīt skaisto dienvidu zemi, kas lepojas ar seno kultūrvēsturi. Latvijas delegācija devās ekskursijā uz Maltas galvaspilsētu Vallettu, kurā 55 hektāru platībā ir 320 vēstures pieminekļu un kas ir viens no koncentrētākajiem vēsturiskajiem un arhitektūras objektiem pasaulē, kas iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. 2018. gadā Valletta lepojās ar Eiropas Kultūras galvaspilsētas titulu.
Ieejot pa galvaspilsētas viesmīlīgi atvērtajiem vārtiem, mūsu dejotājus pārsteidza iespaidīgie aizsardzības mūri, kas sargā pilsētu kopš senā 1565. gada, kad Neatkarīgā Svētā Jāņa Maltas Ordeņa bruņinieki kopā ar maltiešiem varonīgi izturēja Osmaņu impērijas kara flotes aplenkumu un uzbūvēja šo vareno Vidusjūras reģiona pilsētu. Par to, kā modernā mūsdienu arhitektūra spēj sadzīvot ar gadsimtiem senu pilsētvidi, varējām pārliecināties pie jaunās 2015. gadā atklātās Maltas Parlamenta ēkas.

Malta ir samērā jauna republika Eiropas kartē, jo neatkarību no Lielbritānijas ieguvusi tikai 1964. gada 21. septembrī. Starp citu, Eiropas Savienībā Latvija un Malta iestājās vienā dienā — 2004. gada 1. maijā. Par to, ka šodien dzīvojam sarežģītā pasaulē, pārdomas raisījās Vallettas centrā pie piemiņas vietas 2017. gadā nogalinātajai pētnieciskajai žurnālistei Dafnei Karuanai Galicijai, kur arī mūsu dejotāju delegācija aizdedza svecīti, kas ceļojusi no Latvijas.

Pastaigā pa Maltas seno galvaspilsētu Mdinu, baudījām panorāmu, kas paveras no cietokšņa aizsardzības mūriem — visa Malta gluži pie kājām! Autosatiksme Medinas arābu laikā celtajā vecajā daļā, kur vijas mistisks ielu mudžeklis, autosatiksme ir stingri ierobežota — iebraukt drīkst tikai vietējie iedzīvotāji, kāzu auto un neatliekamie dienesti. Tas rada neticamu mieru, kurā dzirdamas tikai tūristu soļu atbalsis un zirgu pajūgu klaboņa, atzīst pedagoģe.
I. Kursīte norāda, ka Cēsu Valsts ģimnāzijas delegācijas pedagogi un “Kande” festivālā varēja piedalīties, pateicoties skolēnu vecākiem un skolas absolventu atbalstam un skolas atbalsta biedrībai.