Šis gads acīmredzot ne tikai sācies, bet turpināsies ar troļļu lielu iesaistīšanos ikdienas dzīvē. Un stāsts nav par skandināvu mitoloģijas būtnēm, kas dzīvo izolēti no cilvēkiem un ir tiem bīstamas, kas var būt gan pavisam neattapīgi, gan prot izskatīties un uzvesties kā cilvēki. Kā zināms, mūsdienās tiek runāts arī par interneta troļļiem. Interneta troļļi ir personas vai bots jeb programmatūra, kas izmanto interneta platformas, lai izraisītu strīdus, izprovocētu diskusijas un radītu nesaskaņas. Viņi var izmantot provokatīvu un apvainojošu valodu, lai izplatītu savas idejas un uzvedību. Troļļi var radīt negatīvu ietekmi sociālajos medijos un drošībā, un viņu mērķis ir izraisīt strīdus un satraukt cilvēkus.
Pēdējā laikā gan saistībā ar vadību zaudējušo Ukrainas dronu ielidošanu Latvijas gaisa telpā, gan ar ziņām par Latvijas amatpersonu tikšanos ar NATO pārstāvjiem un dažāda līmeņa apspriedēm Eiropā par atbalstu Ukrainai un par dronu apdraudējumu interneta troļļi darbojas pēc vecā sovjetu laika principa “piecgadi trijos gados”. Citiem vārdiem sakot, sociālajos tīklos parādās ļoti daudz ierakstu, lielāko tiesu vārdi un uzvārdi ir it kā latviski, lai gan valoda bieži vien ir tāda, ka jājautā, vai cilvēks latviešu valodu vispār ir mācījies. Tiesa gan, daļa ierakstu ir acīmredzami tulkojumi, turklāt ļoti sliktā kvalitātē. Protams, nav tā, ka visi sašutuma pilnie ieraksti par to, ka Latvija neaizliedz Ukrainai te sūtīt savus dronus un ka pietiek tērēt naudu ukraiņiem, bet to vajag izmantot latviešiem savām vajadzībām, ir tikai troļļu vai botu sastādīti teksti. Parasti diskusijas sākas apmēram tā: kāds ļoti dusmīgs cilvēks (vai trollis) sašutis jautā, kādēļ Latvija neaizliedz Ukrainai te sūtīt savus dronus, kādēļ netiek izsaukts Ukrainas vēstnieks, lai viņam kategoriski pateiktu, ka tā nedrīkst un ka Latvija to necietīs.
Protams, pēc tādiem ierakstiem (jo uzreiz ar tādu saturu parādās ne viens vien un it kā dažādi cilvēki), notiek mēģinājumi diskutēt, kaut ko skaidrot – proti, ka Ukraina dronus te nesūta, tie lido uz Krieviju, bet elektroniski tiek pārtverti, to programmatūra tiek sabojāta, un tad droni ieklīst arī Latvijā.
Nākamais troļļu un viņu piekritēju ieraksts parasti ir vaimanas par nabaga Latvijas bērniem, kuriem jācieš no tādu dronu parādīšanās, un prasības nevis tērēt naudu Ukrainai, bet Latvijas drošībai, Latvijas cilvēkiem, kuri dzīvo ļoti slikti, kamēr Ukraina un Zelenskis dzīvo kā nieres pa taukiem. Gadās pat ieraksti, kuros ierakstīta nu jau ļoti vecā Krievijas melu ziņa, ka Ukrainas prezidents ir narkomāns un ka karš viņam ir iespēja pelnīt miljonus – Zelenskis tagad esot viens no pasaules bagātākajiem cilvēkiem.
Vispār jau vaimanas par Latviju, it sevišķi par Latgali, kurā nekā vairs neesot, ne ceļu, ne normālu māju, un kur cilvēki gandrīz vai mirst badā, nav retums. Tiesa gan, tad diskutētāju pulciņā vienmēr parādās kāds vai kādi Latgales puses ļaudis, kuri saka, ka tie ir meli, un reizēm pat publicē kādu fotogrāfiju.
Pēc skaidrojumiem, ka Krievija iebruks Baltijā un arī Latvijā, ja Ukraina karu zaudēs, un tādēļ ukraiņiem palīdz daudzas valstis, lielāko tiesu troļļi reaģē divos veidos. Vieni apgalvo, ka, Ukrainu aizstāvot, nopirkti žurnālisti un iedzīvotāji un ka pircēji ir vai nu Latvijas valdība, vai Zelenskis. Otri pēkšņi mazliet maina diskusijas virzienu un sāk runāt par to, ka agrāk visu noteikuši komunisti, bet tagad to pašu darot tie paši komunisti, kuri kļuvuši par nacistiem. Mājiens, tā teikt, ar lielu koku zemtekstā: Ukrainā Krievija taču cīnoties pret nacismu, bet, redz, Latvijā tagad arī nacisti visu vada. Pēc skaidrojuma, ka “nacisms” un “nacionāls” nav jēdzieni ar vienu un to pašu nozīmi, parasti iestājas neliela pauze, un tad atkal troļļi ar tiem pašiem vai nu jau citiem vārdiem sāk visu diskusiju no jauna.
Kāpēc tik daudz rakstu par interneta troļļiem? Tie nereti atņem daudz laika un spēka, rada naida un dusmu pilnu gaisotni ne tikai sociālajos tīklos. Diemžēl dusmas un naids nav nekā laba veidotāji, naids bie- ži vien nāk atpakaļ kā bumerangs.
Komentāri