Kalendāra lapiņu “blociņš” pie sienas dilst un dilst, cik nu vairs ilgi, kad būs jāliek jaunais, 2021., tomēr tieši aizvadīto gadu negribētu pagriezt atpakaļ un nodzīvot vēlreiz. Pārāk svārstīgs un neizprotams tas bijis, ierobežojot un aizslēdzot, provocējot un ļoti maz runājot par cerību un to, ka pēc tumsas nāks gaisma. Labi, šis dramatiskais 365 sēriju […]
Mūsu racionālajā laikmetā, kad mainās arī sabiedrības vērtības un tradīcijas, ik pa laikam izskan doma, ka bērnu mānīt ar Ziemassvētku vecīti nevajadzētu. Dažs labs no jaunākās paaudzes esot iedzīvojies pat traumās, kad uzzinājis patiesību – tāda vecīša nemaz nav. Lai vai kā, vecītis tomēr dzīvo! Nevaru iedomāties, kam būtu jānotiek, lai šo svētku daļu sabiedrība […]
Sabiedrības izpratne par izlīguma procesu kā iespēju risināt līdz noziedzīgam nodarījumam nonākušu konfliktsituāciju pamazām nostiprinās. Par to liecina pēdējā laikā ne tikai likumu pārkāpušo, bet arī cietušo personu izteiktās vēlēšanās sākt sarunas ar konflikta otru pusi – savu ciešanu avotu. Izlīguma process ir dialogs starp cietušo un likumu pārkāpušo personu, šo sarunu vadot neitrālam dalībniekam […]
Bērniem patīk šausmu stāsti, kurš gan tos nav klausījies vai stāstījis nometnē, kad pienācis naktsmiera laiks, klases vai draugu pulciņos. Un pēc tam baiļu pilni tumsā mēģinājām aiziet padzerties. Varbūt sociālo tīklu pārstāsti par pasaules līmeņa sazvērestībām, kuras caur kovidu grib īstenot vārdā nenosaukti briesmoņi, cilvēces nīdēji un paverdzinātāji, ir atblāzma no tām bērnības dienām? […]
Starptautiskajā dienā cilvēkiem ar invaliditāti, 3. decembrī, Latvijā jau sesto reizi apbalvoja organizācijas un personas, kas sniegušas vērtīgu atbalstu cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitātes uzlabošanai. Taču, protams, nekad nebūs iespējams pagodināt visus, kas darbojas šajā jomā. Jau gadiem zinām, ka Cēsu Neredzīgo organizācija vienmēr pratusi rūpēties par savējiem. Kādu atbalstu tagad vājredzīgajiem un neredzīgajiem var […]
Valdība lēmusi par ārkārtējās situācijas pagarināšanu, jo ar “Covid-19” inficēto skaits palielinās. Arī ierobežojumi pastiprināti, un tas, protams, daudziem nepatīk. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) otrdien, 1. decembrī, publiski paudis, ka Krimināllikumā varētu paredzēt atbildību par aicinājumu neievērot “Covid-19” ierobežojumus, jo tādā veidā var tikt apdraudēta sabiedrības veselība. Viņš […]
Dzīvojam laikā, kad nav skaidrības, ko nesīs nākamā diena, jo pārmaiņas, ko ievieš saslimšana ar “Covid-19”, mūs skar teju katru mirkli. Lai gan ir sajūta, ka situācija nekad nebeigsies, cenšos atcerēties, ka arī šis vīrusa laiks paies. Vēsture to skaidri pierāda, jo pat ar vīrusiem, kas paliek mūsu dzīvēs, cilvēki iemācās sadzīvot un dzīvo parastajā […]
Savulaik pazīstamais satīriķis Mihails Zadornovs daudzus smīdināja ar stāstiem par aprobežotajiem amerikāņiem. Runāja par to, ko viņi neprot ikdienā, kā nemāk rīkoties sadzīves situācijās, ka nezina daudz ko no tā, ko zina un prot tie, kuri reiz dzīvojuši padomju iekārtā. Un visi smējās, neticot, ka tā patiesība. Tā vien šķiet, ka aizvien tuvojamies tam slieksnim, […]
Līdztekus svētdien iedegtajai pirmajai Adventes svecei publiskajā telpā sabiezējis gaiss ap jau līdz šim noteiktajiem pandēmijas ierobežošanas pasākumiem un amatpersonu izteikumiem par vēl iespējamajiem epidemioloģiskās drošības mēriem. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzrunā iedzīvotājiem situāciju nosauca par ļoti nopietnu. Aizvien palielinās ar “Covid-19” inficēto un mirušo cilvēku skaits. K.Kariņš solījis šonedēļ ne tikai pagarināt ārkārtējo situāciju […]
Adventes vainagā esam iedeguši pirmo sveci, bet šis nav laiks runāt par ugunsdrošību, par ko gan arī nedrīkst aizmirst, bet gan par sveces doto gaismu. Cerības gaismu, jo šobrīd tieši tās pietrūkst visvairāk. Kristīgajā pasaulē pirmo sveci dēvē par praviešu sveci, jo viņi pareģoja Kristus dzimšanu, un šī svece aicina atskatīties uz seno praviešu pasludinājumiem […]
Pagājušajā svētdienā LTV1 publiskoja interesantu SKDS un LTV kopīgi veiktu pētījumu par to, kam visvairāk uzticamies “Covid-19” radītās krīzes laikā. Kopumā pētījuma rezultāti nepārsteidza – visvairāk uzticamies infektologam Ugam Dumpim, otrajā vietā – epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, trešajā – mediķi, ārsti, epidemiologi un zinātnieki. Kopš pavasara šajā uzticības personu sarakstā nekas daudz nav mainījies. Gan jāpiebilst, […]
Domu slejas virsrakstu rosināja jautrs mošķīša nosaukums bērnu grāmatiņā. Garlaicība plus palaidnības – tas ir garlaika dullenis. Ikdienā bieži dzirdam apgalvojumu, ka tehnoloģijas attīstās, lai atbrīvotu cilvēkus no apnicīgām, vienmuļām darbībām, piemēram, trauku vai apģērba mazgāšanas, ēst gatavošanas. Kāds atvieglojums – kļūst vairāk brīva laika, kamēr aparāti mūsu vietā smagi strādā! Grūto darbu veikšanas problēma […]
Valstis atšķiras ne tikai ar “Covid-19” inficēto skaitu, bet, protams, arī ar cilvēku ieradumiem un tradīcijām. Pamata noteikumi vīrusa laikā visās valstīs ir vienādi, tomēr risinājumi atšķiras, tāpat kā rezultāti. Raugoties, kā valdība un krīzes komiteja strādā t.s. “otrā viļņa” ārkārtējā situācijā, atziņas, manuprāt, ir divas. Pirmā – vasarā tā īsti nav tapis rīcības plāns […]
Novembra sākumā “Aizliegtais paņēmiens” savirmoja sabiedrību ar slepeni uzņemtiem sižetiem Rīgas bērnudārzos. Raidījuma izceltā problēma- kas notiek bērnudārzos – , kā rāda sabiedrības rekcija, ir aktuāla ne tikai Rīgā. Mūsu interese par to, saprotams, ir liela, jo saistīta ar dārgāko un svarīgāko katra pieauguša un atbildīga cilvēka dzīvē – bērniem. Sižeti, kā jau “Aizliegtajam paņēmienam”, […]
Lūkojot pēc kāda termina skaidrojuma, vienā no tīmeklī bez maksas pieejamajām vārdnīcām (McMillan dictionary) sastapos ar patīkamu pārsteigumu, par kuru ļoti gribētos ticēt – tas nav tikai personīgo interešu un prāta kaislību auglis. Jau sen esam apraduši ar nerakstīto noteikumu – jebkurš uzņēmums vai iestāde mūsu uztverē pilnasinīgi darbojas tikai tad, ja tam ir kvalitatīvi […]
Satversmes tiesas spriedums, ka valstij jāaizstāv jebkura ģimene, ne tikai tradicionālā, ko veido vīrietis un sieviete, radījusi plašas atskaņas, gan korekti argumentētas, gan sociālajās saziņas vietnēs līdz pat …. Nu, lasītājs sapratīs, kādus komentārus varētu izteikt tie, kuru patieso identitāti vismaz publiski nevar nojaust. Protams, runa ir par viendzimuma pāriem, kas sevi atzinuši par pastāvīgiem […]
Pēc pavasarī jau it kā iepazītā dzīves veida nupat atkal baudu attālinātā darba un mācību režīmu. Gan ar ļoti būtisku atšķirību – ja pirms pusgada tos pāris mēnešus ik dienu varēju vismaz uz laiku darba pienākumu veikšanai ieņemt norobežotu telpu, tad šoreiz šādas iespējas īsti nav. Tikai nedēļa, un jaunām atskārsmēm pilna sirds. Nevienu brīdi […]
Mājdzīvnieks silda sirdis kā maziem, tā lieliem, kā ģimenes cilvēkiem, tā vienatnē dzīvojošajiem. Laiku pa laikam aizdomājos, cik mūsu dzīvē nozīmīga loma ir četrkājainajiem mīluļiem. Vispirms jau prātā nāk psiholoģiskais aspekts – vai gan var būt kas nomierinošāks par kaķi, kurš, ieritinājies klēpī un ļaujoties glāstiem, uzsāk murrāšanas seansu. Tāpat suns, kurš ieraušas blakus saimniekam […]
Latvijas neatkarības proklamēšanas diena tikusi atzīmēta vienmēr. Kādam šī diena saistās ar atrašanos ļaužu pilnā, izrotātā laukumā, kādam – ar klusu māju sajūtu un ģimeni pie viena galda. Manuprāt, šo svētku svinēšanas garša ir mainījusies – ne krasi, tomēr soli pa solim no tīri svētsvinīga mirkļa tas pārtapis par Latvijas dzimšanas dienu bērnu mutēs. Aizvien […]
Tas, kas acu priekšā pierasts, pašsaprotams. Vajag atkāpties, kaut nedaudz attālināties, un pašsaprotamais, pierastais atklāsies citāds. Ne svešādāks, bet mīļāks, sirdij tuvāks, jo pazīstams, jo tavs. Atkal ieraugot, gribas pasmaidīt un ļauties atmiņām, sevī šaubīties par to, kas mainījies uz labu, kas ne tā, kā gribētos. Un tas ir stāsts par Latviju. To, kurai rīt […]
Šis pandēmijas laiks ļoti uzskatāmi parādījis, ka ar sabiedrības izpratni par procesiem, par notiekošo kaut kas nav īsti kārtībā. Ka izpratne par demokrātiju ir nedaudz greiza, vismaz daļai sabiedrības. Tas redzams kaut vai attieksmē par masku nēsāšanu, kur daļai liekas, ka tas ierobežo viņu cilvēktiesības. Varbūt vajadzētu padomāt, ka viņi bez maskām apdraud citu tiesības […]
Uz šo jautājumu ir iespējamas divas atbildes: vismaz daži ministri valdībā maina savu nostāju, un jāteic – arī savu domāšanu –, un pārceļas atpakaļ reālajā dzīvē; vai arī valdībai tomēr nāksies demisionēt. Protams, neapmierinātība un dažreiz arī izmisums par to, kā krīzes laikā izdzīvot, tikai aug, un, protams, pārmetumus saņem valdība, bet visvairāk Ministru prezidents […]
Portālā “ManaBalss” publicētā iniciatīva par neatliekamu ierobežojumu atcelšanu individuālajiem skaistumkopšanas pakalpojumiem un veselības veicināšanas priekšlikumiem “Covid-19” pandēmijas laikā savākusi 10 360 balsu, turklāt tas noticis pavisam īsā laikā, jo, kā zināms, šos ierobežojumus izsludināja tikai 6.novembrī. Protams, ja salīdzina, ka frizieriem strādāt atļāva, nodrošinot epidemioloģiskās prasības, rodas jautājums – kādēļ citiem skaistumkopšanas speciālistiem strādāt neļauj? […]
Piemērs no dzīves: vecmāmiņa ar planšeti klēpī – meklē vietnē “Yotube” recepti pusdienu zupai, pie rakstāmgalda vectētiņš “portatīvajā” lasa pasaules jaunumus. Abi pēc tam virtuvē apspriežas, ko tīmeklī uzzinājuši. Normāli, vai ne? Idille! Ne viens, ne otrs nav nesen pensionējušies augstskolu lektori, kam dators un viss jaunais bijusi ikdiena kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem. Prasmes atrast […]
Latviešu valoda skan ikdienā, presē vai medijos ziņas un sev interesējošo lasām latviski. Un cik bieži šausmināmies – nemākam vairs ne runāt, ne rakstīt. Tāds vērtējums nav nekas jauns. Visi dižie valodnieki un dzejnieki pagājušā gadsimta 20. gados, pēc tam 40. gados ir teikuši – cik slikta kvalitāte tagad ir latviešu valodai. Arī desmitgadēs uz […]
Visiem taču zināms, ka “nav ļaunuma bez labuma”. To der atcerēties arī, kad valstī atkal izsludināta ārkārtējā situācija pasauli pārņēmušā vīrusa dēļ. Un to labumu, runājot nenopietni par nopietno, ja pacenšas, var saskatīt gan personīgajā, gan sabiedriskajā, gan valstiskajā, gan starptautiskajā līmenī. Ir gluži patīkami, ka nedzird gaušanos par jocīgajiem laikapstākļiem, tumšo bezsala rudeni, mazāk […]
Sākot no mirkļa, kad pirmo reizi izdzirdējām no plašsaziņas līdzekļiem par briestošo sērgu kaut kur tālu Ķīnā, drīz jau būs gads, un jau astoņus mēnešus pandēmijas spiedienu jūtam arī katrs savā dzīvē – kā fiziski, tā psiholoģiski. Cilvēciskai būtnei grūti sadzīvot ar apstākļiem, kuri nepakļaujas viņa paša pieņemtajai loģiskajai izpratnei un kārtībai, tamdēļ it dabiski, […]
Cilvēka ticēšana, uzticēšanās kādam ir neizskaidrojama. Šaubas par to, ko nezini vai neizproti, ir pašsaprotamas. Parasti gan tik ilgi, līdz pats pārliecinies, vai kāds, kuru uzskati par gudrāku, pārliecina, kā tad īsti ir. Par visu, ko nesaprotam, ir zinātnieku un profesionāļu skaidrojumi, kas balstīti pētījumos, un līdztekus ir kāda pieredze un vēl cita uzskats. Kam […]
Teorētiski, protams, sportam nevajadzētu būt nekādai saistībai ar rasi un reliģiju, un arī ar pilsonību. Tā teikt, sacenšas stiprākie un talantīgākie neatkarīgi no ādas krāsas, etniskās un nacionālās piederības. Tāpar arī ir skaidrs, ka lielais sports ir arī liela nauda un “Covid-19” dēļ atliktie čempionāti nes milzu zaudējumus, jo galu galā tas ir arī bizness. […]
Tauta, nācija veidojas no tāliem gadu simtiem, gadu tūkstošiem, aug uz augšu, aizvien drošāku sajūtot savas identitātes slāni. Kas gan mēs esam, ja neesam latvieši? Tukšums, gaisa balons, kurš drīz pārplīst un no kura paliek vien nederīgas skrandiņas. Pēc divarpus nedēļām svinēsim Latvijas valsts 102. gadadienu. Valsts, tas nav tikai juridisks un starptautiski akceptēts veidojums, […]
Informācijas un uzmanības orkāns, ko izraisījušas jaunā un neizprotamā vīrusa radītās slimības sekas, no ziņu telpas aizslaucījis daudz ko citu, par ko sabiedrība citā situācija diskutētu, spriestu un varbūt pat sastrīdētos. Pagaidām strīds notiek tikai starp tiem diviem, kuri abi grib pretendēt uz depozīta sistēmas veidošanu Latvijā. Kad beidzot iztukšoto dzērienu pudeļu savākšanas sistēmas radīšana, […]
Nu kā var izdomāt tik aktuālu raidījumu kā “Balss maskā” – iedomājos, kad sasaistīju raidījuma tematiku ar to, kas notiek šībrīža sabiedriskajā dzīvē. Vēl prātā nāk dziesma par dzejnieku, kas viesiem pavēlējis nākt uz karnevālu bez maskām. Bet ikdienā, bieži sastopoties ar vārdu “maska”, nākas lasīt arī tādus citātus: “Bez maksas sabiedriskajā transportā atrasties nedrīkstēs!” […]
Es cienu un turu tuvu pie sirds latviešu tautas mutvārdu daiļradi. Tā neapšaubāmi ir nozīmīga daļa manas identitātes cietokšņa, tomēr nupat sanāca ieskatīties ciešāk vienā no pils kambariem un attapt – tur sen jau vējš svilpo. Sākās viss ar pavisam ikdienišķu mizanscēnu ģimenes vakariņu laikā, kur katram ir savs sakāmais, savas domas, vajadzības, saprotams, arī […]
Mainoties laikam, mainās tehnoloģijas, kas ienes arī pārmaiņas mūsu ikdienā un izspiež iepriekšējās paaudzēs ierasto. Bērni, jaunieši, lasot grāmatas, skatoties filmas, izrādes, kas tapušas pirms mobilo telefonu un interneta ēras, bieži vien nesaprot, par ko runa. Nedēļas nogalē televīzijā rādīja Nacionālā teātra izrādi “Cīrulīši”. Lai arī režisors šo Harija Gulbja 70.gados sarakstīto lugu centies ielikt […]
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš vakar darba vizītē viesojās Cēsīs. Taisnības labad jāteic, ka tā bija virtuāla viesošanās, kurā premjers ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu pārrunāja aktuālos jautājumus. Arī “Druvai” bija iespēja attālināti pieslēgties vizītei, lai uzzinātu, par ko spriests tikšanās laikā, kā arī uzdot jautājumus. J. Rozenbergs, rezumējot tikšanās norisi, uzsvēra mobilitātes svarīgumu, […]
Šis gads man izvērsies par atklājumu laiku sēņu pasaulē. Tas sākās pavasarī ar lielo sērpiepju bumu, kas vairāk nekā citus gadus bija saaugušas uz kokiem, priecējot pat parkos un dārzos un ļaujot cilvēkiem uzzināt, ka tās ir ne tikai skaistas, bet arī liekamas uz kārā zoba. Man tās bija pilnīgi neiepazītas, es gadiem pilnīgi mierīgi […]
“Mūsu attieksme pret noteikumiem ir pretrunīga, pat ja zinām, ka tie ir labi. Ja mēs esam drosmīgas dvēseles, ja mums ir raksturs, noteikumi mums liekas ierobežojoši, aizskar mūsu lepnumu un apvaino mūs tajā, ka mēs paši veidojam savu dzīvi. Kāpēc mūs jāvērtē pēc svešiem likumiem? Bet vērtē taču! Dievs Mozum iedeva nevis desmit priekšlikumus, bet […]
Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, vides draudzīga saimniekošana un industriālās lauksaimniecības attīstība pastāv blakus, bet daudzu prātos tās ir kas pretējs. Laikā, kad aizvien skaļāk izskan par zaļo kursu, ilgtspēju un vides saudzēšanu, dzīvē viss notiek, kā notiek – runā vienu, dara ko pavisam citu. Jaunais Eiropas Vides aģentūras ziņojums “Dabas stāvoklis Eiropas Savienībā” oficiāli apstiprina, ka […]
Rudens lapu krāšņums sabiedrībā allaž raisa divējādas, pat trejādas noskaņas. Vieni priecājas par skaistajām krāsām, otri piktojas, ka jāvelta laiks un spēks lapu grābšanai, bet trešie aizvien biežāk pauž viedokli, ka lapas nevajag grābt, jo tā augsnei tiek atņemta barība. Pēdējā laikā sociālajos tīklos daudz skatīts ar Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu tapis video, kurā […]
Arvien biežāk darba ikdienā iznāk lasītājiem stāstīt par informācijas laikmeta iezīmēm. Gan par dažādajām brīnišķīgajām iespējām, kuras tehnoloģiju attīstības kārtā bauda kā lauksaimniecības, tā izglītības un citas jomas, gan par tiem riskiem, ko mūsu finanšu vai datu drošībai var nodarīt neapdomīgi soļi tīmekļa koridoros. Pēdējā laikā arvien biežāk mani šādu materiālu tapšanas laikā nepamet ziņkāre […]
Dzīvojam kā Holivudas grāvējā, kur sižetā ļaundari uzbrūk civilizācijai, vai tie būtu citplanētieši vai no DNS atjaunota dinozauru saime. Tematikā noteikti iederas arī nezināms vīruss, kas izplatās kūlas ugunsgrēka ātrumā un kuru cilvēce neprot ārstēt. Droši vien filmā šo notikumu rādītu daudz šaušalīgāku, nekā to piedzīvojam, toties tur pēc apmēram pusotras stundas šausmām ar fantastisku […]
Baltijas valstu sasniegumi digitālās transformācijas pilnveidē vairākkārt minēti kā veiksmīgs piemērs Eiropas Savienībā (ES). Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ES telekomunikāciju ministru augsta līmeņa videokonferencē vakar iepazīstināja ar Latvijas pieredzi, kā veiksmīgi ieviest un pilnveidot digitālus risinājumus valsts pārvaldē un nodrošināt plašu digitālo pakalpojumu pieejamību. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) […]
“No rīta pieceļoties, es pilnīgi noteikti zināju, par ko negribētu rakstīt,” sākot savas pārdomas, citēju žurnāla “Ieva” redaktori Danu Sinkēviču. Protams, ļoti negribētos rakstīt par “Covid-19”. Vai tas izdosies, nezinu, jo nepārtraukti pienāk jaunas un jaunas ziņas par šo globālo nelaimi. Tomēr mēģināšu, atceroties 2019. gada vasaru, kad par korona vīrusu neviens vēl neko nezināja. […]
Nemaz tik atšķirīgi jau mēs, cilvēki, neesam, par spīti tam, ka dzīvojam dažādās valstīs ar atšķirīgu kultūras, reliģisko un sociālo pieredzi. “Uzskatam, ka aizkaitinājumu izraisa vīruss, līdz galam neizzinātais un nesaprastais apdraudējums, ir pamats. Tomēr no fokusa grupās dzirdētā un internetā lasītā var secināt – pat ja dziļākie tā cēloņi ir tumšie dabas spēki, aizkaitinājuma […]
Brīdī, kad rakstīju šo sleju, valdība pieņēma lēmumu par stingrākiem ierobežojumiem, iesākto atliku, jo pieņemtie lēmumi “Covid-19” ierobežošanai norezonēja arī manī. Valdība lēmumu pieņēma ļoti strauji, jo no rīta vēl runas skanēja tikai par skolām, kā tajās ierobežot vīrusa izplatīšanos, ņemot vērā, ka jau gandrīz 60 izglītības iestādēs ir konstatēti inficēšanās gadījumi, savukārt tuvāk pēcpusdienai […]
Valsts un pašvaldību īstenotā politika uzņēmējdarbības atbalstam gan krīzes brīdī, gan ilgtermiņā ir apsveicami soļi, turklāt – arī pašu varas pārstāvju interesēs. Tomēr uzņēmēji nedrīkst aizmirst par vienu no šīs saimnieciskās darbības dzīvesstila stūrakmeņiem – tas ir un paliek pašu risks un atbildība veidot drošības spilvenus, būt, mūsdienīgi sakot, proaktīviem un ļoti, pat ļoti elastīgiem […]
Viens no Latvijas lielākajiem sporta pasākumiem ir Rīgas maratons, kas šogad no “Covid-19” cietis divreiz. Pavasarī to pārcēla uz rudeni, bet pagājušajā nedēļā, dienu pirms starta, valdība pieņēma lēmumu atcelt to arī šoreiz, neļaujot veikt kaut maratona distanci, kurai sportisti gatavojušies un kurā varēja nopelnīt ieskaites punktus Tokijas olimpiādei. Lai arī epidemiologi atzina, ka rīkotāji […]
Nav jāpaiet ilgam laikam, lai teiktu toreiz un tagad. Kā bija 13.martā, kad tikko bija sākusies ārkārtējā situācija, un kā ir 13. oktobrī, kad vairāk nekā simts inficēšanās gadījumi ar koronavīrusu dienā nav pārsteigums, bet Latvija aizvien ir viena no drošākajām valstīm Eiropā. Toreiz cilvēkos bija apmulsums, arī piesardzība, bailes un, protams, neizpratne. Tagad daudziem […]
Viens no Latvijas šīs nedēļas notikumiem ir Saeimas deputāta Alda Adamoviča izdošana kriminālvajāšanas uzsākšanai. Tiem, kuri šo faktu palaiduši garām, var paskaidrot, ka kriminālprocess sākts saistībā ar transporta un dzīvojamo telpu īres kompensācijām. Deputātam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) inkriminē vairāku tūkstošu eiro lielas dzīvojamo telpu īres un aptuveni 83 eiro lielas transporta izdevumu […]
Visu nākamo gadu katru nedēļu četras reizes pastkastītē saņemt “Druvu” jau izvēlējušies daudzi. Redakcijas reklāmas nodaļā, kurā noformē arī laikraksta abonementu, apmeklētāju netrūkst, kolēģēm jāstrādā raiti, ne pārāk bieži gadās tukšāks brīdis. Katru rudeni, sākoties oktobrim, Latvijas Pasts izsludina preses abonēšanas kampaņu nākamajam gadam. Tā jau ir tradīcija. Protams, tradīcijas vairāk kopj vecākā paaudze, bet […]
Par melīgajām ziņām rakstīts un runāts tik daudz, ka, no vienas puses, cilvēki lāgā vairs netic nekam. No otras puses, daudzi ir neapmierināti un tic tikai tam, ko paši saka un domā. Protams, “Covid-19” jau labu laiku ir jautājums, kas kļuvis arī par politiku, ko izmanto katrs, kuram nav slinkums izklaides vai kādu interešu dēļ. […]
Pakāpeniskās pārmaiņas ikdienas skrējienā parasti neievērojam, tikai laika distance vai kāda negaidīta frāze reizi pa reizei liek aizdomāties – kas tieši tagad ir citādi. Un to, kā jutāmies pirms un pēc šīm pārmaiņām, lai vai kādā jomā tās ceļā stājušās – vai tā būtu pašu novecošanās, pilsētas arhitektoniskie vaibsti, vai tādas vizuāli nu jau netveramākas […]
Par cilvēciskajām attiecībām nereti mēdz teikt, ka tās nostiprinās ne tikai laika pārbaudē, bet kopā izdzīvotajās grūtībās. Vai ko simboliski līdzīgu varam teikt par sevi kā indivīdiem, kā sabiedrību un valsts iekārtu pēc tā saucamā “Covid-19” pirmā viļņa “pārlaišanas”? Izrādās, piecas zinātniskās institūcijas – Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte (LU), Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Elektronikas un datorzinātņu […]
Labklājības ministre ceturtdienas rīta “Panorāmā” uz jautājumu, vai pašvaldībām pietiks līdzekļu, lai visā valstī nodrošinātu vienādu sociālo pakalpojumu grozu, norādīja, ka pašvaldībām jāizvērtē prioritātes, kas svarīgāks – cilvēks vai asfaltēts laukums. Pateikt jau viegli – izvērtēt prioritātes -, bet vai pati gribēs braukt pa sliktām ielām? Tad atkal būs pārmetumi, ka pašvaldības neprot parūpēties par […]
Diplomātijā nemēdz runāt par ienaidniekiem, bet ir zināms pieņemtu frāžu kopums, kas skaidri pauž kādas valsts vai valstu nostāju ar ārpolitiku saistītos jautājumos. Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizītes laikā Latvijā paustais, ka, neatsakoties no Baltijas valstu drošības aizsargāšanas, Francija vēlas izvērst stratēģisko dialogu ar Krieviju, raisījis ne vienu vien sacītā vērtējumu. Šis aicinājums jau ticis […]
Krāsainās lapas kā paklāji jau sedz zemi. Priecājamies, ka skaisti, un tūlīt ķeram rokā grābekli, lai skaistumu sakasītu kaudzē, sabāztu maisos. Tāds tas cilvēks ir. Nobirusi lapiņa, ar ko koks sūta sveicienu, nokrītot uz zemes, kļūst par skaistā izpratnes grāvēju. Bet koks to nometa, lai ziemā nesaltu saknes. Protams, tā nav cilvēka problēma. Rudenī, veidojot […]
Valsts prezidents Egils Levits ceturtdien Saeimā iesniedza likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”. Uzrunājot parlamentu, Valsts prezidents uzsvēris, ka “tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei”. Egils Levits teicis: “Latvietība nav plakana un standartizēta, kā mums to mēģināja iestāstīt un kādu politiku veidot okupācijas […]
Manā dzīvē televizora nav jau sen – šķiet, drīz būs desmitgade. Taču, protams, tās cilvēciskās alkas, kuras šī iekārta apmierina, un nepārtrauktās skaņas, klātesamības sajūtas spēju atmiņā atsaukt gana dzīvi un spilgti. Līdz ar to arī iztēlē dzima mana šī gada pēc-atvaļinājuma pārdomu metafora. Atvaļinājums ir teju sinonīms vārdam “iespēja”. Tā ir iespēja, ko var […]
Lai diskutētu, kā Latvijā uzlabot drošību uz ūdens, vakar Latvijas Universitātes Zinātņu centrā notika starptautiska konference “Cilvēkdrošība uz ūdens – vai stratēģija var izglābt dzīvības?”. Konferencē piedalījās eksperti no Īrijas, Norvēģijas, Somijas, kā arī mūsu kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas – valstīm, kur, ilgtermiņā plānveidīgi strādājot, mazināti nolīkšanas riski un traģiskā statistika. Šogad Latvijā pēc Valsts […]