Trešdiena, 12. novembris
Vārda dienas: Kaija, Kornēlija

Viedokļi par jauniešu vakcināciju ir atšķirīgi

Iveta Rozentāle
18:39
23.05.2021
18

Šonedēļ uzsākta 16 un 17 gadīgu jauniešu vakcinācija pret “Covid-19”, tai izmanto “Pfizer/BioNTech” vakcīnu “Comirnaty”.

Iedzīvotāju grupā 16-17 gadi Latvijā ir 36 226 jaunieši. Ve­selības ministrs Daniels Pavļuts atgādināja, ka šis ir vecums, kad bērniem nav nepieciešama vecāku atļauja, lai veiktu vakcināciju, jo Pacientu tiesību likums nosaka, ka nepilngadīgiem pacientiem no 14 gadu vecuma ārstniecība ir pieļaujama bez vecāku piekrišanas.

Tomēr skaidrs, ka attiecībā uz vakcināciju iedzīvotāju vidū viedokļi ir ļoti atšķirīgi, turklāt tie atšķiras arī starp ģimenes locekļiem. Uzrunājot vecākus, kuriem ir bērni vecumā no 16 līdz 18 gadiem, “Druva” saņēma apstiprinājumu, ka ir ģimenes, kurās pieaugušie vakcinējušies, bet jaunietis nevēlas to darīt, uzsverot, ka grib nogaidīt un, izmantojot savas tiesības, izvēlēties arī nevakcinēties, pat ja tas nozīmē ierobežojumus ceļošanā, sportiskās aktivitātēs. Daļa ģimeņu joprojām līdz galam nav izlēmušas, vēl svārstās, saprotot, ka “no vienas puses, vakcīna, iespējams, var pasargāt, bet, no otras puses, varbūt, ka tā nemaz nenotiks”, diskutējot, ka tāpat jau ikdienā organisms saņem tik daudz ķīmijas, tiek pārslogots. Savukārt dažās ģimenēs vecāki nevēlas vakcinēties, bet jaunietis to grib darīt. Tā viens no vecākiem “Druvai” skaidroja: “Es vēl domāju, vakcinēties vai ne, līdz ar to neatbalstu arī bērnu vakcināciju. Tajā pašā laikā padsmitgadniece, kurai vēl nav 16 gadu, gribētu vakcinēties, ja būtu tāda iespēja, tāpat arī lielie bērni ir vakcinējušies. Jauniešiem ir svarīgi, ka viņiem ļauj brīvi pārvietoties un tamlīdzīgi.”

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Evija Rācene skaidro: “Tā kā sešpa­dsmit gadīgs jaunietis vēl nav gluži pilngadīgs, primāri tā ir vecāku atbildība arī saistībā ar veselību informēt un skaidrot bērniem, kāpēc tas ir nepieciešami, kāds ieguvums veselībai vai kā tas var nākt par sliktu. Tā ir ģimenes lieta – izrunāt, vai mēs visi vakcinējamies vai, gluži otrādi, kategoriski esam pret, skaidrojot, argumentējot, pamatojot, kāpēc tā. Bērnam ir jāizskaidro, lai viņš šo lēmumu varētu saprast. Vecāku gudrība ir redzēt situāciju kopumā, nevis tikai no viena skatupunkta. Tāpēc viss ir atkarīgs no ģimenes, no ģimenes viedokļa, attieksmes vispār pret vakcināciju. Ja jaunietis savos 16 gados grib vakcinēties, bet vecāki iebilst, tas viņiem noteikti savas ģimenes lokā ir jāatrisina, jāvienojas, jo vakcinēties ir brīvprātīgs lēmums.

Arī tajās situācijās, kad vecāki ir pret vakcinēšanos, bet bērns to vēlas, vecākiem ir jāpaskaidro sava nostāja. Tas nenozīmē, ka bērnam automātiski jāpieņem viņu viedoklis. Jaunietim var būt savs viedoklis, kāpēc vakcinēties nav vai ir labi. Vecākam ir tiesības ierobežot bērnu, ja viņi sajūt bērna dzīvībai draudus, bet šajā gadījumā dzīvībai nav draudu. Un, ja jaunietis ir izlēmis, ka viņš, piemēram, vēlas rudenī uz skolu doties klātienē un vēlas vakcinēties, tad šajā gadījumā vecākiem būtu jāuzklausa jaunietis un viņa viedoklis jāpieņem, atbalstot bērna izvēli.”

E.Rācene arī norāda, ka Bērnu tiesību aizsardzības departamentam līdz šim nav nācies saskarties ar jautājumiem, kur bērniem un vecākiem veselības jautājumos būtu atšķirīgi viedokļi, ko nav iespējams atrisināt: “Mums vairāk laiku pa laikam ienāk jauniešu sūdzības, ka viņus neatbalsta, smagākos gadījumos bērni ziņo par iespējamu emocionālu vai fizisku vardarbību no vecāku puses . Bērniem ir iespēja zvanīt uz mūsu uzticības tālruni 116111, kas arī intensīvi tiek izmantots. Gan bērni, gan pieaugušie zvana, daloties ar savu sāpi. Mums ir ļoti profesionāli kolēģi, kas sniedz atbalstu vai iesaka, kur tālāk vērsties. Tāpēc es noteikti varu ieteikt – ja arī šajā jautājumā par jauniešu vakcinēšanos ģimenē ir kāda neizpratne vai mulsums, droši zvanīt un jautāt, kā labāk rīkoties, ko darīt.”
“Covid-19” jau ilgu laiku ir ienācis daudzu ģimeņu ikdienā, mainot paradumus, veidus, kā satikties un kā atpūsties. Bet neatkarīgi no viedokļu dažādības arī vienas mājsaimniecības robežās ir svarīgi arvien spēt pieņemt arī atšķirīgus viedokļus, cieņpilni diskutējot un atļaujot katram, tai skaitā arī bērnam, nonākt pie saviem secinājumiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kādam vien pieci eiro, citam būtisks atbalsts

09:21
12.11.2025
15

Saka, ka mēs esot ziedotāju tauta. Visu, kas nav valstiskā vai individuālā līmenī sakārtots, esam gatavi ātri atrisināt, pa visiem saziedojot nepieciešamo summu. Ģimene nevar atļauties atgādāt uz mājām tuvinieku, kas miris ārzemēs, nekas, saziedosim naudu. Trūkst līdzekļu slimības ārstēšanai, ko nekompensē valsts, vēršanās pie sabiedrības nereti palīdz. Biatlona komandai pietrūkst naudas dalībai sacensībās, arī […]

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
53
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
28

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Partijas bez partijām un vēlēšanas bez vēlēšanām?

08:13
07.11.2025
27

Diezgan droši var apgalvot, ka pasaulē nav ideālu valstu – arī labklājīgākajās un demokrātiskākajās valstīs ir jautājumi, kurus grūti atrisināt vai ar kuriem politiķi pat necenšas tikt galā. Ik pa laikam neatrisinātās problēmas sakrājas, un tad sākas vēlētāju protesti, dumpji un sapņi par citu parlamentu, citiem politiķiem un citu vēlēšanu sistēmu. Latvija, protams, nav izņēmums: […]

Otrreizējo lietu LIELĀ bode

08:29
06.11.2025
29

Aizvadītajā nedēļā kādā brīvbrīdī uzdūros angļu un velsiešu televīzijas kanāla “BBC Cymru Wales” sižetam par lielveikalu Zviedrijā. Lielu tirdz­niecības kompleksu, kur dažādos mazos veikaliņos tirgo visplašākā sortimenta lietotas preces un produktus, kas tapuši no otrreizējām izejvielām. Tik vienkārši. Un – man vajadzēja kādu mirkli, lai to aptvertu, manuprāt, – vienkārši ģeniāli. Eskilstūna ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, […]

Demokrātija nav pašsaprotama

08:29
05.11.2025
29

Mācību seminārā žurnālistiem pirms apmēram desmit gadiem BBC žurnālists, kurš arī vadīja lekcijas, atgādināja, ka demokrātija nav pašsaprotama un šo faktu vienmēr vajag paturēt prātā. Jocīgi, ka pat Latvijā tas dažkārt mēdz piemirsties. Kāpēc pat Latvijā? Jo, ja tā padomā, mūsu demokrātija ir ļoti jauna. Tomēr, lai arī vēl samērā nesen (vēsturisku notikumu mērauklā) mēs […]

Tautas balss

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
14
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
13
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Soliņu trūkums kā gadu desmitu tradīcija

08:20
10.11.2025
31
Cēsniece raksta:

“Gadiem runā, ka Cēsīs ir pārāk maz soliņu, bet pašvaldība izliekas nedzirdam. Man diezgan bieži ir jāiet uz klīniku, esmu krietnos gados, bet eju kājām, jo nav pārāk tālu. Tomēr atsēsties pa laikam vajag. Ejot pa Glūdas ielu, līdz Lenču ielai nav neviena soliņa. Pie jauniešu centra autobusu pieturas ir metāla sēdekļi, bet tie tomēr […]

Kas aizstāvēs stirnu?

08:19
09.11.2025
23
Lasītāja raksta:

“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.

Nav jāpārmet, bet jāpalīdz

08:16
09.11.2025
25
Iedzīvotāja raksta:

“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]

Sludinājumi