Revidējot par haotisku pārpilnības ragu pārvērtušos virtuves skapīti, atradu sen noglabātu maizes ierauga gatavināšanas aprakstu. Netipiski sev, pēkšņi un bez minstināšanās ņēmu bļodu, iejaucu ieraugu, apsedzu un noliku siltā vietā uz vēlētajām divām diennaktīm. Zinu gan, ka nenoturēšos jau vakarā apraudzīt, kā tam klājas.
Parasti, pirms uzsākt ko jaunu – pat ne īpaši darba vai laika ietilpīgu -, cīnos ar milzīgu pretestību. Veselīgāks dzīvesveids no 1.janvāra, pārdomātāki tēriņi nākamajā mēnesī vai no pirmdienas pilnvērtīgs naktsmiers, laikus ejot gulēt– tādas vērtīgas un arī piepildītas apņemšanās laikam nav mana stihija. Arvien vairāk sāku ticēt tam, ka īsteni spēj izdoties un par lielām lietām izaugt tikai tas, kas nācis no mazas sēklas – nejauša sākuma, spontāna lēmuma un sīka žesta, ja vien tas sajusts īstajā brīdī. Nav ne jausmas, vai tā mana tukšā bļoda kā vieta jaunam sākumam tiešām piedzīvos izaugsmi – maizes un manu. Lielas cerības nelieku, bet ļaujos intrigai.
Tikai nedaudz vēlāk prātā saslēdzās šis mirklis – 1.jūlijs, kas ir ne tikai kārtējā mēneša starts, pusgada slieksnis, bet arī jaunā novada, jaunās domes, vietējā mērogā savā ziņā jaunas dzīves sākums. Nereti dzirdētas gan bažas, gan gaidas no pārmaiņām, bet es sliecos minēt – piepildījumu nepiedzīvos ne vienas, ne otras. Sekojot publiski paustajam, arī satrauktākie prāti varētu pierimt, jo, lai arī formāli būsim jaunajā administratīvajā teritorijā, nekādas būtiskas pārmaiņas mūsu dzīvē tomēr nav gaidāmas vēl vismaz pusgadu. Par tālāko vēl nezinām. Taču tas, ko varam, ir paraudzīties uz jauno situāciju kā to tukšo māla bļodu.
Varbūt ir jēga izmantot šo brīdi un ieraudzēt kādu sen lolotu ideju? Bez lielām cerībām, bez gaidām un iekšējiem vai uz āru vērstiem pārmetumiem, bez līdz šim automātiski skanējušiem argumentiem, kāpēc kaut ko atkal nedarīt. Izmantot jaunā sākuma sajūtu. Ka’zi – varbūt pēkšņi paveras projektu konkursi, lielāki pasākumi, kuriem tu jau būsi gatavs. Var, protams, arī neizdoties, bet mirklis iedvesmai tverams – ne kalendārais 1.janvāris vai dzimšanas diena, bet jauns konteksts. Kā pēdējā Amatas novada domes sēdē, pieminot likvidētās iestādes šajā apkaimē, atzina ilggadējā vietvaras vadītāja Elita Eglīte: “Laiks kaut ko arī noslauka.” Gribētos vēlēt, lai šī robežšķirtne arī atnes ko jaunu katram pagastam – idejas, vairāk uzņēmības, uzdrošināšanos. Raudzēsim un gaidīsim!
Komentāri