Ceturtdiena, 13. novembris
Vārda dienas: Kaija, Kornēlija

Tiesības izvēlēties

Sandra Trēziņa
10:17
27.07.2021
15

Par lielu pārsteigumu daudziem, starp vakcinēties pret “Covid-19” negribošajiem liela daļa ir pedagogi. Iznesuši attālināto mācību slogu gandrīz mācību gada garumā, daļa no viņiem ar vakcinēšanos nesteidzas. Līdzīga tendence jūtama arī mediķu aprindās, lai gan varētu domāt, ka tieši šo jomu speciālistiem vajadzētu būt vislielākajiem vakcinācijas piekritējiem. Tam noteikti ir izskaidrojami iemesli, pieļauju, ka daļa ir tādi paši, kādēļ cilvēki neiet uz velēšanām. Tas ir protests pret varu, protests pret nepildītiem solījumiem, protests pret atbalsta un izpratnes trūkumu.

Tikmēr mūsu, lai arī karstā, tomēr tik īsā, vasara uzņēmusi strauju tempu, drīz augusts, kas nenovēršami liek domāt par rudens tuvošanos. Atskan balsis, ka no nākamā kovida viļņa mums neizvairīties. Kā tas skars/neskars vakcinētos un nevakcinētos? Neviens jau nezina, jo jaunais vīruss un tā paveidi ir viltīgi un neparedzami, ar to netiek galā pat visas pasaules gudrie prāti, pat mūsdienu modernās tehnoloģijas. Arī par vakcīnām dzirdama ļoti pretrunīga informācija, kas atšķiras oficiālajos un neoficiālajos izziņas avotos. Diemžēl bieži vien vairāk ieklausāmies tajā, kas iet no mutes mutē.
Šādā situācijā valdībai jārīkojas, jāpieņem svarīgi un gudri lēmumi, lai pasargātu sabiedrību, bet sabiedrība pretojas. Valdība gatava piespiest pakļauties lēmumu izpildei – vakcinācija atsevišķām sabiedrības grupām, tai skaitā izglītības un medicīnas darbiniekiem, domājams, būs obligāta, bet tiem, kas nepakļausies, draud atlaišana no darba, turklāt tas būšot likumīgi un taisnīgi.

Un tas notiks valstī, kura sevi deklarē par demokrātisku, valstī, kur, uzsākot vakcināciju, tika sludināts tās brīvprātīgums? Izklausās pēc vai nu galēja izmisuma soļa, vai pārspīlētas varas sajūtas. Tā vietā, lai noskaidrotu iemeslus, kādēļ cilvēki nevakcinējas, lai skaidrotu, informētu, pārliecinātu, arī uzklausītu, tiek plānota obligāta vakcinēšana.
Nemaz nerunājot par to, kas notiks ar situāciju pedagoģisko un medicīnisko kadru nodrošinājuma ziņā, ja draudi būs jāizpilda, šāda metode liekas nepieļaujama no daudziem aspektiem, kaut cilvēktiesību ziņā. Runa taču ir par cilvēku veselību, pat dzīvību. Grib to vai negrib dzirdēt kāds no “augšas”, bet ne visi spēj pārvarēt arī vakcīnas sekas.

Nevajadzētu aizmirst arī par personas izvēles brīvību, kas, manuprāt, ļoti svarīga tieši pieminēto profesiju pārstāvjiem. Vai tiešām gribam, lai nākamo paaudzi audzina nomākti, apspiesti, viegli pakļaujami un ietekmējami, uz ceļiem nospiesti pedagogi? Lai mūsu un mūsu bērnu veselību uzrauga nepārliecināti, nedomājoši roboti?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kādam vien pieci eiro, citam būtisks atbalsts

09:21
12.11.2025
17

Saka, ka mēs esot ziedotāju tauta. Visu, kas nav valstiskā vai individuālā līmenī sakārtots, esam gatavi ātri atrisināt, pa visiem saziedojot nepieciešamo summu. Ģimene nevar atļauties atgādāt uz mājām tuvinieku, kas miris ārzemēs, nekas, saziedosim naudu. Trūkst līdzekļu slimības ārstēšanai, ko nekompensē valsts, vēršanās pie sabiedrības nereti palīdz. Biatlona komandai pietrūkst naudas dalībai sacensībās, arī […]

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
53
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
28

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Partijas bez partijām un vēlēšanas bez vēlēšanām?

08:13
07.11.2025
27

Diezgan droši var apgalvot, ka pasaulē nav ideālu valstu – arī labklājīgākajās un demokrātiskākajās valstīs ir jautājumi, kurus grūti atrisināt vai ar kuriem politiķi pat necenšas tikt galā. Ik pa laikam neatrisinātās problēmas sakrājas, un tad sākas vēlētāju protesti, dumpji un sapņi par citu parlamentu, citiem politiķiem un citu vēlēšanu sistēmu. Latvija, protams, nav izņēmums: […]

Otrreizējo lietu LIELĀ bode

08:29
06.11.2025
29

Aizvadītajā nedēļā kādā brīvbrīdī uzdūros angļu un velsiešu televīzijas kanāla “BBC Cymru Wales” sižetam par lielveikalu Zviedrijā. Lielu tirdz­niecības kompleksu, kur dažādos mazos veikaliņos tirgo visplašākā sortimenta lietotas preces un produktus, kas tapuši no otrreizējām izejvielām. Tik vienkārši. Un – man vajadzēja kādu mirkli, lai to aptvertu, manuprāt, – vienkārši ģeniāli. Eskilstūna ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, […]

Demokrātija nav pašsaprotama

08:29
05.11.2025
29

Mācību seminārā žurnālistiem pirms apmēram desmit gadiem BBC žurnālists, kurš arī vadīja lekcijas, atgādināja, ka demokrātija nav pašsaprotama un šo faktu vienmēr vajag paturēt prātā. Jocīgi, ka pat Latvijā tas dažkārt mēdz piemirsties. Kāpēc pat Latvijā? Jo, ja tā padomā, mūsu demokrātija ir ļoti jauna. Tomēr, lai arī vēl samērā nesen (vēsturisku notikumu mērauklā) mēs […]

Tautas balss

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
15
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
15
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Soliņu trūkums kā gadu desmitu tradīcija

08:20
10.11.2025
31
Cēsniece raksta:

“Gadiem runā, ka Cēsīs ir pārāk maz soliņu, bet pašvaldība izliekas nedzirdam. Man diezgan bieži ir jāiet uz klīniku, esmu krietnos gados, bet eju kājām, jo nav pārāk tālu. Tomēr atsēsties pa laikam vajag. Ejot pa Glūdas ielu, līdz Lenču ielai nav neviena soliņa. Pie jauniešu centra autobusu pieturas ir metāla sēdekļi, bet tie tomēr […]

Kas aizstāvēs stirnu?

08:19
09.11.2025
23
Lasītāja raksta:

“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.

Nav jāpārmet, bet jāpalīdz

08:16
09.11.2025
26
Iedzīvotāja raksta:

“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]

Sludinājumi