Par lielu pārsteigumu daudziem, starp vakcinēties pret “Covid-19” negribošajiem liela daļa ir pedagogi. Iznesuši attālināto mācību slogu gandrīz mācību gada garumā, daļa no viņiem ar vakcinēšanos nesteidzas. Līdzīga tendence jūtama arī mediķu aprindās, lai gan varētu domāt, ka tieši šo jomu speciālistiem vajadzētu būt vislielākajiem vakcinācijas piekritējiem. Tam noteikti ir izskaidrojami iemesli, pieļauju, ka daļa ir tādi paši, kādēļ cilvēki neiet uz velēšanām. Tas ir protests pret varu, protests pret nepildītiem solījumiem, protests pret atbalsta un izpratnes trūkumu.
Tikmēr mūsu, lai arī karstā, tomēr tik īsā, vasara uzņēmusi strauju tempu, drīz augusts, kas nenovēršami liek domāt par rudens tuvošanos. Atskan balsis, ka no nākamā kovida viļņa mums neizvairīties. Kā tas skars/neskars vakcinētos un nevakcinētos? Neviens jau nezina, jo jaunais vīruss un tā paveidi ir viltīgi un neparedzami, ar to netiek galā pat visas pasaules gudrie prāti, pat mūsdienu modernās tehnoloģijas. Arī par vakcīnām dzirdama ļoti pretrunīga informācija, kas atšķiras oficiālajos un neoficiālajos izziņas avotos. Diemžēl bieži vien vairāk ieklausāmies tajā, kas iet no mutes mutē.
Šādā situācijā valdībai jārīkojas, jāpieņem svarīgi un gudri lēmumi, lai pasargātu sabiedrību, bet sabiedrība pretojas. Valdība gatava piespiest pakļauties lēmumu izpildei – vakcinācija atsevišķām sabiedrības grupām, tai skaitā izglītības un medicīnas darbiniekiem, domājams, būs obligāta, bet tiem, kas nepakļausies, draud atlaišana no darba, turklāt tas būšot likumīgi un taisnīgi.
Un tas notiks valstī, kura sevi deklarē par demokrātisku, valstī, kur, uzsākot vakcināciju, tika sludināts tās brīvprātīgums? Izklausās pēc vai nu galēja izmisuma soļa, vai pārspīlētas varas sajūtas. Tā vietā, lai noskaidrotu iemeslus, kādēļ cilvēki nevakcinējas, lai skaidrotu, informētu, pārliecinātu, arī uzklausītu, tiek plānota obligāta vakcinēšana.
Nemaz nerunājot par to, kas notiks ar situāciju pedagoģisko un medicīnisko kadru nodrošinājuma ziņā, ja draudi būs jāizpilda, šāda metode liekas nepieļaujama no daudziem aspektiem, kaut cilvēktiesību ziņā. Runa taču ir par cilvēku veselību, pat dzīvību. Grib to vai negrib dzirdēt kāds no “augšas”, bet ne visi spēj pārvarēt arī vakcīnas sekas.
Nevajadzētu aizmirst arī par personas izvēles brīvību, kas, manuprāt, ļoti svarīga tieši pieminēto profesiju pārstāvjiem. Vai tiešām gribam, lai nākamo paaudzi audzina nomākti, apspiesti, viegli pakļaujami un ietekmējami, uz ceļiem nospiesti pedagogi? Lai mūsu un mūsu bērnu veselību uzrauga nepārliecināti, nedomājoši roboti?
Komentāri