Piektdiena, 23. maijs
Vārda dienas: Leontīne, Leokādija, Lonija, Ligija

Katram ir vārda diena

Sarmīte Feldmane
19:05
23.05.2021
403

Sestdien Latvijā Kalendāros neierakstīto vārdu diena. Latvieši gadsimtiem bijuši vārda dienu svinētāji.

Eiropā vārda dienas atzīmēšana populāra ir Grieķijā, Spānijā, Bulgārijā, Horvātijā, Ungārijā, Somijā, Igaunijā un vēl citās valstīs. Ik pa laikam Valsts valodas centrs izdod vārda dienu kalendāru, kurā iekļauj gan tradicionālos visos kalendāros ierakstītos vārdus, kuru ir ap tūkstoti, gan retāk sastopamos vārdus (aptuveni 4500). Valsts valodas centrs ierosināja 22.maijā kalendāros ierakstīt, ka tā ir diena, kad vārdu dienu svin tie, kuru vārdi nav atrodami tradicionālajā kalendārā.

Kā katra tradīcijai, arī vārda dienu svinēšanai ir sava vēsture. Tās pirmsākumi saistāmi ar agrīno kristiešu tradīciju katru dienu pieminēt kādu svēto. 18. gadsimtā Zviedrijā sāka izdot oficiālu vārda dienu kalendāru, kas ar laiku iedzīvojās arī citur, piemēram, Latvijā.

Latvijā pirmo reizi svēto kalendāru ar latviskiem vārdiem 1789. gadā papildināja vecais Stenders. Tajā bija minēts vairāk nekā simts latviešu personvārdu. Savukārt Rubenes mācītājs Har­ders no 1781. līdz 1790. gadam izdeva Vidzemes kalendāru, kurā līdzās citās Eiropas valstīs izplatītajiem vārdiem pirmo reizi bija atrodami arī apmēram 70 latviskas cilmes vārdi: Mīliņš, Mie­riņš, Laimīts, Gudriņš, Gaišuls, Glābiņš, Labdars, Tais­niņš, Strā­duls, Bezbailis, Lēnprā­tulis, Dievbītiņš, Dievkāriņš, Lab­klājīte, Mēlvaldīte, Pastāvule, Dievklausīte, Klusīte, Žēlīte, Šķīstula un citi.

Gadi gāja, mainījās varas, arī personvārdi. Cilvēki priecājās vārda dienās. Tad padomju iekārta vārda dienu svinēšanu pasludināja par sociālisma ideoloģijai naidīgu, tā traucē komunisma celt­niecību. Tika norādīts, ka padomju cilvēkam priecīgi jāsvin tikai sava dzimšanas diena, padomju apbalvojumu un ordeņu piešķiršana, darba jubilejas, laulības un bērnu piedzimšana. Pa­domju okupācijas sākuma gados kalendāros vairs nedrukāja vārda dienas, bet baznīcām aizliedza publicēt kristāmvārdu “listes”. Vārda dienas tāpat neaizmirsa. Svinēja klusāk, ja vien varēja. Ne vienmēr tā iznāca. Tā 1952. gada 2.septembrī “Cēsu Starā” publicēta informācija “Kavē kulturālo darbu”. Tajā teikts: “Rā­muļos deju pulciņa vadītāja, skolotāja un komjaunatnes organizācijas sekretāre b. Bitmete neierodas uz mēģinājumiem. Starp ciema kultūras dzīves dalībniekiem viņu redz reti, toties ikkatrās vārda dienas svinībās vienmēr labprāt ierodas.” 1953.gada 24.oktobrī rakstā “Nav traucējams” kolhoza “Parīzes Komuna” lopkope sūdzas: “Pagājušajā mēnesī manas grupas govij Dacei auga kāja. Uzaicināju kolhoza vetsanitāru b. Brenci, lai nāk apskatās un izraksta zāles. Vetsanitars atnāca, apskatīja govi un pavēlēja to turēt kūtī. Aizejot apsolījās izrakstīt zāles. Pagāja trīs nedēļas, bet recepti es nesagaidīju. Piezvanīju b. Brencim un uzaicināju pie otras slimās govs Dores. Saņēmu šādu atbildi: “Ņem slimo govi pie ragiem un ved uz Priekuļu ambulanci. Tā kā mani vairs netraucē.” Gribēju iebilst, bet viņš bija jau nometis telefona klausuli. Nu, protams, kā tad drīkst traucēt vetsanitaru Brenci, ja viņš iepriekšējā vakarā bijis vārda dienas svinībās un nu mokās ar paģirām.” Lieki piebilst, ka Brenča lietu izskatīja kolhoza valde. Vārda dienu svinēšanas apkarošana beidzās līdz ar Staļina nāvi.

Nav gan dzirdēts, ka kāds cilvēkbērns būtu palicis bez vārda. Tas viens no vecāku pirmajiem pienākumiem. Kādu vārdu izvēlēties, tas tikai pašu ziņā. Protams, arī vārdu mode mainās. Kalendāros pārlasot vārdus, ne reizi vien rodas izbrīns par kādu neierastu vārdu, bet tas, izrādās, reiz bijis populārs. Pasaule kļūst aizvien atvērtāka, arī vecāki atvasēm izvēlas cittautu vārdus, vērtē, kā vārds skanēs angliski vai citās valodās.

Pirmie, kuri saskaras ar vecāku izvēli, ir dzimtsarakstu nodaļu darbinieki. Līgatnes Dzimtsa­rakstu nodaļas vadītājas vietniece Līvija Andersone atzīst, ka vecāki visbiežāk par to, vai bērna vārds ir vai nav kalendārā, nedomā. “Ja vārds patīk, to izvēlas. Mode, protams, pastāv, to ietekmē filmas, populāri cilvēki. Pēdējos gados no interesantiem vārdiem esmu reģistrējusi Kimu, Klīvu, Aleksiru. Viena ģimene dēlam deva vārdu Ramona,” pastāsta L.Andersone un uzsver, ka situ­ācijās, kad ir kādas neskaidrības, sazinās ar Valsts valodas centru. Jautājumi parasti ir par vārdu galotnēm.

Šodien Valsts valodas centra paplašinātajā vārda dienu sarakstā ir Ernestīne, Ingmārs, Ak­velīna Akilina, Akulina, Akuļina, Akve­lina, Akvilina, Akvilīna, Avelina, Avelīna, Erneste, Ernestina, Er­nestīna, Ernestine, Ingemāra, In­gemars, Ingemārs, Ingmāra, Ing­mars, Ingomars, Inmārs. Atliek vien svinēt un būt lepnam par vecāku doto vārdu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sapratīs, ja pielāgosimies

17:58
22.05.2025
14
1

Spītējot nemīlīgajiem laika apstākļiem, izklaides notikumu sezona sākusies! Kaut vai sestdienas, 17. maija, vakarā bijāt Muzeju nakts baudītāji, hokeja fani vai Eirovīzijas fināla skatītāji? Varbūt nekā no tā visa, jo bija jāsvin dzimšanas dienas vai vārda dienas ballīte. Jāatzīst, šogad Muzeju nakts piedāvātie notikumi bija tiešām vilinoši, bet, “iesēžoties” mājas mierīgajā atmosfērā, kur dienas garumā […]

Baudīt, priecāties, bet neplūkt

18:47
18.05.2025
22

Domāju, ne viena vien daudzdzīvokļu mājas iemītniece, kura izvēlējusies mājas priekšā iekopt skaistu puķudobi, priecējot ne tikai sevi, bet arī citus, laiku pa laikam saskumst, jo kāds nakts aizsegā radīto skaistumu vienkārši noplūcis. Tieši tāpēc puķudobe, kurā rūpējos par ziediem pavasarī, vasarā un rudenī, gadu no gada aizvien saruka, jo ik pa laikam atklāju, ka […]

Pasaules portreti

18:45
18.05.2025
14

Ceturtdienas, 15. maija, rītā publiski izskanēja ziņa, ka agresorvalsts Krievijas vadītājs Vladimirs Putins neplāno ierasties Turcijā, Stambulā, kur Ukraina un sabiedrotie aicināja viņu uz sarunām par miera atjaunošanu Ukrainā. Kremļa nostājas dēļ nav skaidrs, vai sarunas vispār notiks. Patiesībā tas nebija pārsteigums – jau 12. maijā Ame­rikas Kara izpētes institūts (ISW) publicēja atskaiti, kurā rakstīja, ka, visticamāk, […]

Domāšana veicina garīgo attīstību

17:03
13.05.2025
39

Strauji tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Vai zinām, par ko balsosim? Liekas, rezultātu prognozēt neiespējami. Bet pēc četru gadu pieredzes skaidri redzams, kā rit dzīve apvienotajos lielajos novados. Pašvaldībām aiz muguras nebūt vieglais darbs, lai jaunos novadus izveidotu ne tikai pēc robežām, bet arī pēc satura. Un kopumā jau Latvija tiešām zeļ. Tas skaidri redzams, mazliet izbraucot […]

Gribi zināt vairāk? Meklē!

12:45
12.05.2025
43
1

Nemīlīgais pavasaris, nesteidzinot dārza darbus, dod laiku padomāt par nākotni. Un patiesībā jau pavasarī sējot un stādot  domājam par ražu, ko vāksim rudenī. Šis pavasaris piedāvā nākotnes izvēli turpmākajiem četriem gadiem. Pašvaldību vēlēšanas ir temats, par kuru sarunās nav iesaistījies retais. Par ko balsot? Par ko balsosi, ko iesaki? Ko zini par to un to? Par […]

Par kopīgo darbu

12:43
12.05.2025
33

Angļu rakstnieks un teologs Gilberts Kīts Čestertons (1874. – 1936.) savulaik rakstīja, ka Romu mīlēja ne jau tās diženuma dēļ, bet Roma kļuva dižena, pateicoties mīlestībai pret to. Ma­nuprāt, Čestertona rakstīto ir vērts atcerēties arī šodien. Nav noslēpums, ka Latvijā joprojām attieksme pret savu valsti nereti ir – “mēs un viņi”. Visticamāk, tā ir attieksme, […]

Tautas balss

Darbības vārdi norāda darīšanu

18:48
19.05.2025
26
Sarmīte Feldmane raksta:

Klausāmies nākamās domes deputātu kandidātu runas, skaidrojumus, solījumus. Kāds ieskatās    sarakstu piedāvātajās priekšvēlēšanu programmās, lai izlemtu, kuru mērķi atbilst paša redzējumam un vajadzībām. Bet ir vērts arī pavērties pagātnē, kas ir šodiena. Proti, ko partijas solīja pirms četriem gadiem un kas izdarīts, vai ieceres palikušas tikai vēlmju sarakstā. Tiesa, daži šodienas deputātu kandidāti toreiz […]

Kāpēc neveidojas iedzīvotāju padomes

18:50
18.05.2025
18
Lasītāja K. raksta:

“Nez kur Cēsu novadā pazudusi virzība uz iedzīvotāju padomēm? Nolikumu martā pieņēma, bet tālāk nekas nav dzirdēts. Vai kādā pagastā cilvēki grib to veidot, vai kāds pieteikums saņemts? Jāņem vērā, ka pagaidām esam diezgan kūtri, ka vajadzīgs kāds rosinājums, atgādinājums par šo iespēju, bet viss pieklusis. Padomes būtu laba iespēja veidot saiti ar pašvaldību. Domāju, […]

Cēsīs joprojām trūkst soliņu

18:50
18.05.2025
38
Pensionāre Anna raksta:

“Cēsis sevi sauc par kultūras galvaspilsētu, bet kultūra nav tikai pasākumi. Tā ir arī iedzīvotājiem ērta, piemērota vide. Taču par to netiek domāts. Se­nioriem ir grūti Cēsis izstaigāt kājām, un ko redzam? Trūkst soliņu. Agrāk Rī­gas ielas sākumā, kur Raunas vārtu apstādījumi, uz mūra bija ierīkotas sēdvietas. Nu jau gadiem dēļi novākti, ja gribi piesēst, […]

Remontē ielas. Satiksmē sajukums

18:47
18.05.2025
31
1
Dra­bešu pagasta iedzīvotāja raksta:

“Labi, ka Cēsīs ielas remontē, tikai iedzīvotājiem un noteikti arī satiksmes organizatoriem grūti, ka to vienlaikus dara tik daudzās vietās. Gan jau būvnieki arī nevar visu precīzi paredzēt un nākas pamainīt kādu darbu. Braucēji apjūk, braukā pa pilsētu, kamēr atrod, kā tikt līdz vajadzīgajai vietai. Derētu norādes, shēmas izlikt jau pie lielajiem ceļiem, pa kuriem […]

Pašu rīkots pašu cilvēkiem

16:35
07.05.2025
48
Pārgaujas puses iedzīvotāja raksta:

“Esam pieraduši, ka visus svētku pasākumus rīko pašvaldība, bet, domāju, vairāk to sagatavošanā un norisē varētu iesaistīties vietējās kopienas. Esam taču spējīgi nākt kopā, radīt scenāriju un daudz ko paši izdarīt tā vienkārši, par atlīdzību saņemot tikai iedzīvotāju atsaucību. Protams, vajadzīgs arī pašvaldības atbalsts, bet sadarbībā varētu rasties ļoti jaunas formas pasākumi, kas vēl vairāk […]

Sludinājumi