Svētdiena, 28. aprīlis
Vārda dienas: Gundega, Terēze

Arī nedaudz par vērtībām

Sarmīte Feldmane
11:39
13.06.2021
5

Pirms gada Latvijā darbojās septiņas partiju apvienības un 50 partijas. Skaits ir mainīgs, jo arī politiskās organizācijas gan pazūd no vēstures, gan veidojas jaunas. Latvieši nav kāri iesaistīties politikā, bet, ja to dara, tad retais negrib būt līderis, iespējams, tā skaidrojams partiju skaits. Protams, katrai partijai svarīgākā ir ideoloģija un mērķi, ko tā vēlas sasniegt. Vismaz vienam teikumam programmā jāpiesaista potenciāla biedra, atbalstītāja vai vienkārši vēlētāja uzmanība. Vai tā ir, partijām atliek cerēt. Ja nav, sabiedrības atbalsta nebūs. Vēl ne mazāk svarīgi, varbūt pat svarīgāk ir līderi un pazīstami cilvēki. Ne velti bieži vien ikdienas sarunās nelieto partiju nosaukumus, bet sauc līderu vārdā.

Pašvaldību vēlēšanās Cēsīs startēja gan zināmas partijas un to līderi, gan jaunpienācēji politikā. Domē nevienu vietu nedabūja ne pazīstamā Zaļā partija, ne salīdzinoši jaunā – Jaunā konservatīvā partija. Zaļās partijas mērķi jau izteikti nosaukumā. Par zaļo kursu, gāzes emisijām, atkritumiem nevietā, zaļo dzīves­veidu, tā nozīmi katru dienu runā visi mediji. Cilvēkiem šodien un nākotnei tas ir svarīgi. Kāpēc jaunā Cēsu novada vēlētāji domē neiedeva vietu nevienam šīs partijas pārstāvim? Zaļās lietas, idejas nav aktuālas un svarīgas?

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) sauklis – godīgi, drosmīgi, gudri, iestāšanās pret korupciju – ir tas, ko sabiedrība prasa. Tā var teikt, jo tos, kas ir pie lemšanas, nereti dēvējam par zagļiem, paš­labuma meklētājiem, nemākuļiem,nejūtīgiem, tādiem, kam vienaldzīgas līdzcilvēku problēmas. Šī partija ir gatava atbrīvoties no tādiem cilvēkiem. Gatava pavērt vārtus uz godīgu valsti un tās pārvaldi. Jaunā Cēsu novada balsstiesīgie pilsoņi gan domā citādi. Izrādās, tikai 2,85 procenti jeb 362 cilvēki balsojuši par JKP vērtībām. Vai nu šajā dievzemītes stūrī viss ir kārtībā, vai iemesls meklējams citur?
Daudzkārt politologi, soci­ologi, arī paši vēlētāji uzsvēruši, ka Latvijā nebalso par partijām, to ideoloģiju. Izņēmums ir Nacionālā apvienība un kāda krievu partija. Un vēl – tā vien šķiet, ka vēlētājiem vairs nepatīk, ka kāds ar pirkstu baksta acīs, sakot par otru, cik viņš slikts, kāds draņķis. Gudrs vēlētājs vairs netic tiem, kuri konkurentu kažokos meklē žurku sai­mi, kaut tur, kā vēlāk secina jau kompetentas iestādes, nav pat kožu.

Latvijā balso par personībām, par darītājiem. Tiesa, ne Zaļās partijas, ne Jaunās konservatīvās partijas sarakstos personību netrūka. Dažādu nozaru augstākās raudzes profesionāļi, ar kuriem grūti sacensties. Profesionālā jomā, ne politikā. Varbūt vēlētājs, gadiem balsojot par aktieriem, māksliniekiem, sportistiem, gudriem, skaistiem, cienījamiem cilvēkiem, beidzot sapratis, ka būt par politiķi – tas ir darbs. Un katru darbu darīt ir jāmāk. Ja esi atzīts, par sasniegumiem novērtēts savā arodā, vai tāds būsi kā deputāts pašvaldībā? Protams, protams, ir cilvēki, kuri ātri mācās, kuri prot visu. Bet ir vēl viens bet – varbūt, nevēlot par talantīgiem, savā jomā atzītiem cilvēkiem, vēlētājs aiz cieņas nebalsoja par viņiem, jo ļoti vēlas, lai viņi dara to, ko vislabāk prot un kas sabiedrībai dos lielāku labumu nekā mācīšanās būt deputātam.

Pussimts partiju, vēl apvienības, kurās partijas apvienojas, tad izšķiras, maina nosaukumus. Jā, ar tiem nosaukumiem ir tā interesanti. Latviešu valodas gramatika, protams, ( kur nu!) uz tiem neattiecas. Taču partiju biedri, pietuvinātie vismaz varētu iemācīties savas partijas vārdu uzrakstīt. Tagad vienā variantā lielie burti, citā viens vārds lieliem, otrs maziem, trešā – visi vārdi lieliem burtiem. Rodas iespaids, ka tās dažādas partijas.

Tā, lūk, ar tām partijām un vēlētājiem. Cik gan būtu labi, ja zinātu, kas tam vēlētājam galvā darās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
10

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
22

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
47

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
30

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
67

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
15
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
21
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
10
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
36
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi