Jāspēj karot jebkurā Latvijas vietā

Piedaloties valsts aizsardzības mācībās “Namejs 2025”, Zemessardzes 27.kājnieku bataljona karavīri un zemessargi veica uzdevumus ārpus savas atbildības teritorijas – Alūksnes, Balvu un Gulbenes novadā -, trenējoties konvencionāla apdraudējuma scenārija apstākļos. Aktīvā darbība notika no 8. līdz 14. septembrim.

27.bataljona komandieris pulkvežleitnants Raivo Zemītis norāda, ka bruņotajiem spēkiem, tajā skaitā Zemessardzei, jāspēj karot jebkurā Latvijas vietā: “Valsts teritorija ir tik maza, ka mums ir jābūt spējīgiem karot ne tikai savā piemājas dārziņā, bet jebkurā Latvijas vietā. Tas, ka devāmies neierastākā vidē, ir pat labi, jo, darbojoties tikai ierastā apvidū, var zaudēt modrību. Sveša vide rosina būt uzmanīgākam, pilnveido pielāgošanās spējas, zemessargiem arī ir daudz interesantāk.”

Bataljona komandieris pulk­vežleitnants Raivo Zemītis atzīst, ka, būdams divus mēnešus jaunajā amatā un saskarē ar Ze­messardzes struktūru, augsti vērtē zemessargu motivāciju. “Iedo­mājieties, brīvajā laikā paciest fiziskas grūtības, negulēt, salt, to visu darīt viena mērķa vārdā, lai krīzes gadījumā aizstāvētu dzimteni,” saviļņots saka komandieris. Viņš piebilst, ka ļoti augstu novērtē zemessargu atsauksmes, daudzi atzinuši šīs mācības par labākajām, kurās piedalījušies.

“Tas nozīmē, ka pilnveidojamies, nepaliekam uz vietas. Sava loma tur ir arī bezpilota lidaparātiem, kas tika plaši integrēti mācībās,” saka pulkvežleitnants un uzsver, ka droni ir mūsdienu kara sastāvdaļa, tādēļ arī mācībās tika ņemta vērā un pielietota Ukrainas pieredze. 27.bataljona komandieris pauž, ka bezpilota lidaparātu izmantošana ir pareizais ceļš kaujas spēju papildināšanā. “Jāmācās šīs ieroču sistēmas efektīvi izmantot, protams, tos vajag vairāk, lielākā skaitā. Tas pats par mobilitāti, bruņumašīnas “Patria” ir veiksmīgs risinājums. Drīzumā arī mūsu bataljona kaujas spējas pieaugs, kad saņemsim un ieviesīsim apritē šo tehniku. Noteikti vajag pilnveidot pirmo medicīnisko palīdzību. Pilnu ciklu – no pašpalīdzības un palīdzības biedram, līdz ievainoto nodošanai un pārvietošanai tālāk,” saka Raivo Zemītis.

Ieguvums šajās mācībās bija arī pretinieku atveidotāji – dāņu un kanādiešu karavīri no Latvijā izvietotās Multinacionālās brigādes. 27.bataljona komandieris uzsver, ka viņu bruņutehnika bija ļoti piemērota apvidum un deva lielu reālitātes sajūtu. “Iepriekš mēs, zemessargi, bieži trenējāmies cīņā pret citiem zemessargiem, līdzīgi ekipētiem, ar līdzīgiem plusiem un mīnusiem. Šoreiz pretinieks nebija tik labi zināms, tāpēc viņu mobilitāte, taktika un darbības paņēmieni bija daudz tuvāki reālajām kaujas situācijām. Tas piešķīra mācībām īpašu vērtību, zemessargi to uzsvēra kā vienu no lielākajiem ieguvumiem,” atklāj pulkvežleitnants.

Pienesums 27.bataljona spējām – mācību norises vieta pierobeža. “Tieši tur jārada mūsu klātbūtnes iespaids, jāmācās karot šajā apvidū. Ukrainas pieredze rāda, ka ienaidnieks, īstenojot nodedzinātās zemes taktiku, atstāj aiz sevis apvidu kā uz Mēness. Mēs to nevaram pieļaut, tas mums kā mazai zemei pēc tam būs ļoti dārgi. Aizsardzībai jānotiek no pirmā mūsu zemes centimetra, es teikšu, ka pat milimetra. Būšu skarbs, mums jādara viss, lai ienaidnieks noslīkst pats savā naidā, mūsu purvos un mūsu drosmē,” pārliecināts R.Zemītis.

Bataljona komandieris izsaka pateicību sabiedrībai par atbalstu, uzsverot, ka iedzīvotāju atbalsts un sapratne ir ļoti svarīgs elements: “Apzinos, ka mācību sagatavošana un norise civiliedzīvotājiem varēja sagādāt zināmas neērtības. Šāda mēroga mācības var vietām radīt transporta sastrēgumus, jo pārvietojas militārā tehnika, pilsētvidē parādās bruņotas vienības, vietām paaugstināts trokšņu līmenis, var gadīties izbraukāt kādus ceļus, ko pēc mācībām labojam. Tomēr, turpinot mācības gadu no gada, sabiedrība tiek pieradināta, tiek trenēta visu mūsu noturība. Un sabiedrība sāk saprast un apzināties, ka ir daļa no visaptverošas valsts aizsardzības.”

Kamēr Zemessardzes 27. kājnieku bataljons vingrinājās Aus­trumu pierobežā, tikmēr Cēsīs, kur ir bataljona mājvieta, norisinājās mobilizācijas mācības. Tika pārbaudīta spēja ātri apziņot un uzņemt augstas gatavības rezerves karavīrus, kas reālā militārā situācijā ir nepieciešams.

Mācībās “Namejs 2025” iesaistītas arī pašvaldības, valsts iestādes un uzņēmumi. Pulkvežleit­nants Raivo Zemītis skaidro: “Vidzemes pašvaldību atbalsts un privātā sektora iesaiste visaptverošas valsts aizsardzības mācībās ir būtiska, jo tā ļauj apvienot resursus un zināšanas valsts aizsardzības stiprināšanai. Mācības “Namejs 2025” ir daudz vairāk nekā tikai militārs vingrinājums. Tās ir mācības mieram, skaidrs apliecinājums, ka Latvijas tauta ir gatava aizstāvēt savu brīvību. Kad pretinieks redz mūsu vienotību, apņēmību un sagatavotību, viņš divreiz pārdomās, pirms apdraudēs mūsu valsti. Tāpēc mācības notiek sabiedrībai redzamās vietās, lai ikviens varētu sajust drošības un piederības spēku.”

Visaptverošās valsts aizsardzības mācības “Namejs 2025” sākās 2.septembrī, tās turpināsies līdz 8.oktobrim. Mācībās piedalās ap 12 000 karavīru un zemessargu no visām Nacionālo bruņoto spēku vienībām, arī valsts aizsardzības dienesta karavīri, rezerves karavīri un sabiedroto bruņoto spēku karavīri.