Latvijā bērniem līdz 18 gadu vecumam akūtās situācijās — ja nepārejoši sāp zobs, ir vaiga vai smaganu tūska vai arī notikusi zoba trauma — ir nodrošināta pieeja valsts apmaksātiem zobārstniecības pakalpojumiem — darba dienās klīnikās, kurām ir līgums ar valsti, savukārt kopš 2022. gada sestdienās Nacionālais veselības dienests nodrošina zobārstu dežūras noteiktās pilsētās — Rīgā, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī. Tā tas izskatās dokumentā. Pēc mūsu ģimenes pēdējās pieredzes varu sacīt, ka realitātē situācija nav tik saulaina.
Tā kā parasti brīžos, kad bērnam nepieciešama akūta zobārsta palīdzība, izskan pārmetumi, ka ģimenē nerūpējas par zobu higiēnu, vēlos padalīties, ka reizi gadā bērns apmeklē zobārstu, turklāt, ja zobārstniecībā, kuru ierasti apmeklējam, kvotas — valsts finansēts pakalpojums — ir beigušās, dodamies pēc palīdzības krietni tālāk, kur savulaik saņēmām valsts apmaksātu pakalpojumu brīdī, kad Cēsīs tas nebija pieejams. Tāpat jāteic, ka bērns bez pamudināšanas regulāri tīra zobus, tas ir ieradums, par kuru nav jādomā.
Arī šogad vēlējos bērnus pieteikt ikgadējai mutes dobuma pārbaudei, bet izrādījās, ka kvotu šim gadam vairs nav. Tā kā meitai ir jau 17 gadi, vēlējāmies pagūt saņemt valsts apmaksātu vizīti, lai zinātu, vai viss kārtībā. Un izdevās pieteikties pie ārsta citā pilsētā. Gaidot pierakstu, bērns sāka sūdzēties par arvien lielākām zobu sāpēm, beigu beigās sāpju dēļ bērns nevarēja ēst un naktī gulēt. Piektdienas vakarā cerīgi vērtējām, ka sestdienās akūtos gadījumos bērniem ir pieejami zobārsti. Pirmais mēģinājums — braukt uz Valmieru. Bet atklājās, ka tieši šajā sestdienā zobārsts nestrādā. Pie zobārstniecības sastapām vēl citus, kuriem bija nepieciešama akūta palīdzība, visiem nācās meklēt risinājumu. Bet ko darīt, ja cilvēks ir atbraucis ar sabiedrisko transportu? Tuvākās akūtās pieņemšanas bērniem ir Ogrē, Rīgā un Daugavpilī. Turklāt izrādījās, ka arī Stomatoloģijas institūts Rīgā vasaras mēnešos brīvdienās pacientus nepieņem, tamdēļ arī šis variants atkrita.
Gan dodoties uz zobārstniecībām klātienē un pieredzot, ka gaidīt dzīvajā rindā nav iespējams, jo zobārsti ir aizņemti, gan zvanot, saskārāmies ar visdažādākajām situācijām. Dažviet paskaidroja, pakalpojums par kvotām pieejams tikai pastāvīgajiem klientiem, citviet teica, ka tikai noteiktā dienā un laikā vai ka bērnu zobārste sestdienā nestrādā. Bet rezultāts viens — pakalpojums akūti nav pieejams. Jāteic bija vietas, kur zobārsti bija gatavi meitu pieņemt par maksu. Kā zināms, tādā situācijā runa ir par vairākiem simtiem eiro. Meita nebija gatava tam, ka izdodu naudu par pakalpojumu, kas pienākas par valsts līdzekļiem, lai cik neapskaužamā situācijā viņa pati būtu. Un būsim reāli, ne visas ģimenes var atļauties īsā laikā tik lielus izdevumus.
Neiedziļināšos izklāstā, kā pagāja svētdiena, bet pirmdien cēlāmies un braucām pie mūsu zobārstes, kas praktizē krietni tālāk — citā Latvijas pusē un pie kuras joprojām var apsēsties rindā, un zobārste brīdī, kad darbs pie viena pacienta beidzies, bet otrs vēl nav ieradies, ir gatava uzņemt bērnu un palīdzēt atrisināt situāciju, tikai nogrozot galvu par to, ka citviet tā nedara. Pēc iepriekšējās dienās piedzīvotā, likās neticami, ka tas patiesi ir iespējams.
Tas, ko secināju pēc notikušā — pirmkārt, valstī nav vienotas informācijas aprites, vietas, kur vienkopus redzēt zobārstniecības un darba laiku, kur tiešām ir iespējams izstāvēt rindu un saņemt pakalpojumu, ja tas ir steidzami nepieciešams. Ir vietne rindapiearsta.lv, kur ir informācija par pieejamajiem pakalpojumiem, bet tur skaidri redzams, ka pilnīgi visās zobārstniecībās Cēsīs ir rindas, sākot no piecām dienām līdz pat 364. Turklāt bērnu zobārstniecība atsevišķi nav izdalīta. Otrkārt, nav informācijas, kur pakalpojums pieejams par valsts līdzekļiem. Treškārt, ja ir informācija par zobārstniecībām, kuras sestdienās sniedz pakalpojumus akūtās situācijās bērniem, tā netiek aktualizēta, ka, piemēram, šajā sestdienā zobārstniecība nestrādā. Vēl viens aspekts, līdz kuram mēs nemaz netikām — akūtos gadījumos piedāvā zobu izraut, bet ne labot. Tomēr saprotams, ka bērna vecumā zoba izraušana noteikti nav labākais risinājums.
Vēl gribas piebilst, ka tik neskaidra situācija jau nav tikai saistībā ar zobārstniecību, bet ar daudz dažādiem pakalpojumiem, kuri dokumentos norādīti kā pieejami, bet realitātē situācija ir pavisam cita. Turklāt ir pakalpojumi, kuri nav pieejami pat tad, ja cilvēks ir gatavs par tiem maksāt. Manuprāt, mūsdienās tāda situācija nedrīkstētu būt.
“Druva” jau pirms diviem gadiem rakstīja, ka Cēsīs notika veselības nozarē iesaistīto diskusija par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā. Tajā cēsniece, Rīgas Stradiņa universitātes pētniece un bērnu zobārste Ilze Maldupa uzsvēra, ka situācija Latvijā veido apburto loku — bērni laikus nenonāk pie zobārsta, un zobi vairāk bojājas, brīdī, kad pacients nonāk zobārsta krēslā, darba jau ir vairāk un valsts izmaksas lielākas. Zobārsts strādā ar seku novēršanu, lai gan ekonomiski daudz izdevīgāk būtu strādāt preventīvi, lai nenonāktu līdz tam, ka bērnam jau ir nopietni bojāti zobi. Tamdēļ būtu svarīga zobārstniecības pakalpojumu pieejamība vienmērīgi visā Latvijā, pakalpojuma kvalitāte, kā arī bērnu un vecāku izglītošana. Ilze Maldupa par to arvien aktīvi iestājas, un tādi nosacījumi būtu loģiski, tāpēc rodas jautājums, kāpēc tas netiek sadzirdēts.
Komentāri