Pirmām kārtām jāņem vērā zemes īpašnieku intereses

Iecerētais Ziemeļu–Baltijas ūdeņraža koridors Cēsu novada zemes īpašniekiem radīs apgrūtinājumus, par kuriem projekta īstenotāji pat nav aizdomājušies.

Tas izskanēja no jautājumiem, ko iedzīvotāji uzdeva speciālistēm sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sapulcē pagājušajā nedēļā.

“Šī ir tikai sākotnējā apspriešana. Informējam zemju īpašniekus par ūdeņraža cauruļvada izbūves ieceri Latvijā,” sapulcē Cēsīs vairākkārt atkārtoja vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (“Co­nexus”) un SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Enviro­nment” (ELLE), kas iecerei veiks ietekmes uz vidi novērtējumu.
Īpašniekiem, kuru zemē iecerēta ūdeņraža trase, bija daudz konkrētu jautājumu, uz kuriem “Conexus” projektu vadītājai Ingai Benderei un ELLE vides konsultantei Aigai Torai bija tikai formālas atbildes. Viena no tām — darbosimies atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem.

Ūdeņraža cauruļvads plānots cauri sešām valstīm — no Somijas līdz Vācijai. Latvijā to paredzēts būvēt blakus maģistrālajai dabasgāzes pārvades trasei. Cēsu novadā tā atrodas līdztekus Vidzemes šosejai un ved cauri vairākiem pagastiem no Veselavas līdz Līgatnei, galvenokārt cauri privātajiem īpašumiem.

Speciālistes skaidroja, ka cauruļvads tiks ierakts gāzes vada ekspluatācijas aizsargjoslas teritorijā, lai iespējami mazāk tiktu skarti īpašumi, taču skaidrojums nedod atbildi uz konkrētiem jautājumiem. Zemes īpašnieks Vilnis pauda, ka vēl viens maģistrālais cauruļvads cauri viņa zemei no aprites izņems vairākus hektārus. Kas to kompensēs? Pēc shēmas, ko sagatavojis “Cenexus”, izskatās, ka būs jāzāģē arī mežs. Un kas segs izmaksas, saistītas ar jauniem ierakstiem Zemesgrāmatā un citos dokumentos?

I. Bendere pastāstīja, ka par apgrūtinājumu, ko radīs ūdeņraža trase, zemes īpašniekiem tiks paredzēta vienreizēja kompensācija. To aprēķinās atbilstoši platībai, kas katrā konkrētajā teritorijā tiks ietekmēta. Patlaban normatīvie akti nosaka kompensāciju par maģistrālo elektrisko tīklu, gāzesvadu un siltumvadu ekspluatācijas aizsargjoslām. “Conexus” gatavo dokumentus, lai rosinātu grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 603 un kārtībā, kādā aprēķina un izmaksā atlīdzību nekustamā īpašuma īpašniekiem par zaudējumiem, kas tieši saistīti ar jaunu energoapgādes objektu ierīkošanu vai esošo objektu ekspluatācijas un remonta nodrošināšanu, iekļaujot arī ūdeņraža cauruļvadu trases.

Zālē izskanēja replika — vai grozījumi, ko rosina attīstītājs, būs zemes īpašnieku interesēs. Tāpat noklausījušies A. Tores informāciju, kā notiek ietekmes uz vidi novērtējums, bija jautājums, vai tajā piedalīsies tikai vietējie profesionāļi, vai arī citu projektā iesaistīto valstu pārstāvji. Zemtekstā varēja saprast, ka ir šaubas, vai vērtējuma nianses nevar nosliekties par labu attīstītāja interesēm. Sapulces dalībnieki arī pieprasīja, lai izpēte konkrētajā teritorijā notiek kopā ar zemes īpašnieku, nevis speciālists to dara, saimniekam nezinot.

Daļa maģistrālā gāzes vada, kuram blakus plānota ūdeņraža trase, Cēsu novadā atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā un NATURA 2000 dabas aizsardzības teritorijās, kur ir arī platības ar stingru saimniekošanas liegumu. Kā tur drīkstēs darboties smagā tehnika, bija neizpratnē vairāki klausītāji. Kā raks un vedīs cauruļvadam nepieciešamo, jautāja zemes īpašnieks Vilnis. Atbilde — viss notiks, atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem.

Praktisks jautājums bija veselavietei Ozolai. Proti, kāda paliks jaunās trases vieta, kas to sakops pēc rakšanas. I. Bendere atbildēja, ka projekta īstenotājam ir pienākums gan darba vietu, gan ceļus, kas izmantoti būvniecības laikā, sakārtot iepriekšējā stāvoklī. Sapulces dalībnieks no Līgatnes bilda, ka diemžēl pat tagad, kad veic apkopi gāzes trasē, darbu vieta ne vienmēr tiek sakopta. Piemē­ram, viņa īpašumā palikuši tādi rakumi, ka nevar ne nopļaut. Izskanēja arī, ka gāzes trasē daudzviet saauguši latvāņi. “Conexus” pārstāve gan norādīja, ka ir prasība trasi izpļaut reizi piecos gados un tas tiek pārbaudīts.

Vairāki sapulces dalībnieki arī atzina, ka sagatavotā ūdeņraža trases karte neatbilst dabā esošajam, un norādīja vietas savā īpašumā, kur realitātē nevar izrakt vēl vienu trasi. Ģirts Teteris, kas sarunai pieslēdzās attālināti, pauda, ka pie Startu ezera mežā ir gāzes vada kontroles punkts, tur neesot iespējams 15 m attālumā rakt vēl vienu tranšeju, lai ievietotu cauruļvadu. Dace, kura arī sanāksmē piedalījās tiešsaistē, pastāstīja, ka gāzes vads ir ļoti tuvu mājai, vēl vienu trasi veidot tur, kur iezīmēts kartē, vienkārši nevar. Vai tad nāksies nojaukt māju? Projekta pārstāves to noliedza un skaidroja, ka noteikti neviena ēka netiks skarta, katru situāciju īpaši apzinās un cauruļvadu plānos optimāli tā, lai ikvienam īpašumam radītu pēc iespējas mazāku apgrūtinājumu.

Vēl viens būtisks aspekts — drošība. Kā zināms, ūdeņraža gāze viegli uzliesmo un veido sprādzienbīstamu maisījumu ar gaisu. Ģimene no Valmieras pastāstīja, ka tieši viņu īpašumā 2005. gadā notika sprādziens maģistrālajā gāzes vadā, kas radīja postījumus, bet, par laimi, tuvumā nebija cilvēku. I. Ben­dere uzsvēra, ka “Conexus” ir pieredzējuši un zinoši speciālisti, gāzes pārvade tiek regulāri uzraudzīta. Veselavietis Gints Gārša gribēja zināt, kā noplūdes gadījumā ūdeņraža gāze tiktu savākta. Tā ir ļoti viegla, ātri ceļas gaisā, galvenais, ir to izklīdināt un neļaut veidot lāpu.

G. Gārša un vēl vairāki sarunas dalībnieki vēlējās noskaidrot, cik ekonomiski pamatots Latvijai ir tāds projekts. Inga Bendere pastāstīja, ka ekonomiskais pamatojums tiek izstrādāts, ir uzrunāti arī uzņēmēji, kas varētu kļūt par ūdeņraža gāzes ražotājiem, interese esot, bet ne no Cēsu novada. Jāatgādina, ūdeņraža ražošana ir energoietilpīga un izmaksas ir augstas, ražošana notiek laika posmos, kad pieejama lēta elektrība.

Veselaviete Sarmīte Rozentāle pauda, ka projekts potenciāli dotu Latvijai tranzīta, uzglabāšanas un ar ūdeņradi saistītas uzņēmējdarbības iespējas, taču, ja pieprasījums pēc ūdeņraža Eiropā nepalielināsies tik ātri, kā plānots, un tas ir ļoti iespējams, jo ir tikai nepamatotas prognozes par pieprasījumu, pastāv risks, ka lielās investīcijas neatmaksāsies. Tas var palielināt elektrības tarifus patērētājiem, prasīt papildu ieguldījumus no valsts budžeta un dabas gāzes sistēmas lietotājiem.

Zemes īpašniekiem bija vēl daudz specifisku jautājumu, piemēram, ar ko jārēķinās, ja plānotās trases ceļā ir dīķis vai ja aizsargjosla skars jaunaudzi, kas stādīta, izmantojot Eiropas Savienības atbalstu, par kuru īpašnieks uzņemas atbildību vairākus gadus, un citi.

Klātienē sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sapulcē piedalījās vairāk nekā 20 cilvēku ne tikai no Cēsu novada, bet vairāki interesenti bija izmantojuši iespēju piedalīties attālināti. Vēl līdz 1. septembrim iedzīvotāji var iesniegt priekšlikumus, kas iekļaujams ietekmes uz vidi novērtējumā, tajā skaitā par drošību, īpašuma izmantošanas ierobežojumiem, īpašuma vērtības samazināšanos, kompensācijām, par būvniecības laikā radītājiem traucējumiem, to segšanu un arī par pašu ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru.

UZZIŅAI

Ziemeļu–Baltijas ūdeņraža koridors ir starpvalstu enerģētikas infrastruktūras iniciatīva, kuras mērķis ir izveidot reģionālu ūdeņraža pārvades maģistrāli, savienojot Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Vāciju. Atkarībā no izvēlētā novietojuma un savienojuma vietas ar Igauniju cauruļvada garums Latvijas teritorijā varētu būt aptuveni 270–280 kilometru.

Ūdeņraža pārvades trases attīstība Latvijā sākās ar priekšizpētes posmu 2024. gadā, kurā tika analizēti tehniskie, ekonomiskie un regulatīvie priekšnoteikumi ūdeņraža koridora īstenošanai. Turpinot ietekmes uz vidi (IVN) novērtējuma procesu, 10. augustā uzsāka sākotnējo sabiedrisko apspriešanu izpētes teritorijā ietvertajās pašvaldībās — Valmieras, Smiltenes, Valkas, Cēsu, Siguldas, Saulkrastu, Ropažu, Salaspils, Ķekavas un Bauskas novadā. Izpētes teritorija sākotnēji ietver 1773 zemes vienības vai to daļas. Cauruļvada iespējamais novietojums šajā teritorijā tiks vērtēts IVN ziņojuma izstrādes laikā un vēlāk precizēts projektēšanas procesā.

Sākotnējā sabiedriskā apspriešana norisināsies līdz 20. augustam, sanāksmēs var piedalīties klātienē vai attālināti. Tas ir pirmais sabiedrības iesaistes posms, kurā iedzīvotāji, zemes īpašnieki un pašvaldības var sniegt priekšlikumus turpmākajai projekta izpētei un izvērtēšanai.

Detalizētās izpētes un plānošanas posms turpināsies, to paredzēts īstenot līdz 2027. gadam. Pēc esošajām aplēsēm, būvniecība varētu sākties ap 2029. gadu, savukārt infrastruktūras nodošana ekspluatācijā plānota pēc 2033. gada, norāda “Conexus”.

Ziemeļu–Baltijas ūdeņraža koridoram ir piešķirts Eiropas Komisijas (EK) kopējo interešu projekta statuss. Projekta attīstībai piesaistīts Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility — CEF) finansējums — izpētes posmam piešķirts 6,8 miljonu eiro līdzfinansējums, kas paredzēts padziļinātai tehniskajai, ekonomiskajai, regulatīvajai un vides izpētei.

“Conexus” ziņo, ka ir veikta tirgus izpētes aptauja, kurā piedalījās arī Latvijas dalībnieki. Tirgus izpētes laikā projektu attīstītāju un pārvadātāju norādītais nepieciešamo jaudu apmērs apliecina, ka iecerētā ūdeņraža pārvades infrastruktūra ir komerciāli dzīvotspējīga un var kļūt par Eiropas enerģētikas infrastruktūras nozīmīgu sastāvdaļu, vēsta “Conexus”. Kopumā aptaujā saņemtas 93 atbildes no 81 uzņēmuma, kas pārstāv 108 ūdeņraža ražošanas, patēriņa, uzglabāšanas un transportēšanas projektus. Tirgus dalībnieku prognozes liecina, ka līdz 2040. gadam pieprasījums pēc ūdeņraža pārvades jaudas varētu sasniegt 79 teravatstundas (TWh) gadā jeb aptuveni 87% no priekšizpētē novērtētās koridora teorētiskās jaudas — 91 TWh gadā.

Projektu īsteno visu sešu iesaistīto valstu enerģētikas jomas uzņēmumi. Latvijā to dara AS “Conexus Baltic Grid”, kura lielākais akcionārs ir valstij piederošais “Augstsprieguma tīkls” (68,46%), 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma “Marubeni” pārvaldītajam fondam “MM Capital Infrastructure Fund”, bet 2,48% — pārējiem akcionāriem. “Conexus” apgrozījums 2025. gadā bija 74,197 miljoni eiro, savukārt kompānijas peļņa bija 23,51 miljons eiro.

Plašāka informācija www.conexus.lv un www.environment.lv. Kartē izpētē iekļautas teritorijas var apskatīt internetā, izmantojot saiti ej.uz/zbuk.