Pirms kāda laika biju klāt sarunā, kur divas dāmas sprieda, ka mūsdienu jaunieši vairs tā nedzerstās, kā tas notika agrāk, toties vairāk lieto citas apreibinošas vielas. Sarunas noslēgumā viena no viņām secināja: “Labāk būtu dzēruši, vismaz saprotamāka problēma!”
Nezinu, vai tas tiešām būtu labāk, vai drīzāk atbilstu teicienam — no vilka bēga, lācim uzskrēja, jo skaidrs, ka atkarības problēma jau paliktu.
Sarunu par jauniešu atkarībām atcerējos, kad vilcienā lasīju žurnālu “Ir”. Dusmīgi vecāki radījuši iniciatīvu “Nikotīnis” ar mērķi palīdzēt citiem vecākiem un viņu bērniem izvairīties no atkarības slazda. Vai ir iespējams cīnīties ar modernajiem nikotīna produktiem, žurnālā “Ir” stāsta iniciatīvas pārstāve Janita Veinberga. 2024. gadā veiktā Eiropas skolu aptauja par alkoholu un narkotikām (ESPAD) liecina, ka vidēji 52% jeb katrs otrais Latvijas skolēns bija pamēģinājis cigaretes vai elektroniskās cigaretes. Turklāt 19% no aptaujātajiem Latvijas skolēniem savas dzīves laikā bija pamēģinājuši nikotīna spilventiņus — aiz augšlūpas liekamus produktus, no kuriem nikotīns caur gļotādu uzsūcas organismā. Pasaules Veselības organizācijas dati par 2023./2024. mācību gada liecina, ka kopš 2002. gada ir būtiski samazinājies to 13–15 gadus vecu skolēnu skaits, kuri smēķē tradicionālās cigaretes, turpretim elektronisko cigarešu lietotāju skaits aug, un katrs piektais skolēns (21,9%) ir tās patērējis vienu vai vairākas reizes pēdējo 30 dienu laikā. Turklāt dati norāda uz vēl kādu satraucošu tendenci: 27% nesmēķētāju bija gatavi sākt smēķēt nākamā gada laikā. Viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem cīņā ar nikotīna atkarību ir resursu trūkums, žurnālā skaidro iniciatīvas pārstāve. Vecākiem nav skaidrs, pie kā vērsties situācijā, kad pamanījuši atvases atkarību no nikotīna. Vecāki sākuši apkopot informāciju, dažādas iestādes padalījušās ar resursiem, kas sagatavoti šādiem mērķiem, taču, lai cik vērtīgi, materiāli ir novecojuši. Tāpēc pašu spēkiem tika radīta mājaslapa nikotinis.lv kā droša vieta citiem vecākiem, kur dabūt atbildes uz svarīgākajiem jautājumiem par to, ko darīt un ko nedarīt.
To visu lasot, prātā atausa arī ziņas par gadījumiem, kad jaunajiem cilvēkiem pagājušajā gadā letāli beidzās mazu krāsainu narkotisku ripiņu pamēģināšana.
Vēl šajā pašā žurnāla numurā lasāms raksts par cita veida atkarību, par to, ka jau desmit Eiropas Savienības dalībvalstis paziņojušas, ka plāno ieviest sociālo mediju lietošanas vecuma limitu, bet aktuāls ir jautājums, ko darīs Latvija.
Pasaules Veselības organizācijas statistika liecina, ka visā pasaulē katrs desmitais pusaudzis vairs nespēj kontrolēt internetā pavadītā laika daudzumu. Savukārt Lielbritānijā veiktas pusaudžu aptaujas rezultāti ir vēl pārsteidzošāki — 50% paši atzina, ka ir kļuvuši atkarīgi no mobilajām ierīcēm un sociālajiem medijiem.
Mūsdienās tie ir īsti laika zagļi. Un tā ir tikai viena no problēmām.
Jāatgādina vietnē drossinternets.lv vēstītais, ka sociālo mediju platformas (“Facebook”, “Instagram”,”YouTube”, “TikTok”, “X” un citas) izmanto algoritmus, kas personalizē lietotāja ziņu plūsmu. Šie algoritmi analizē lietotāja uzvedību: pārlūkošanas vēsturi, reakcijas uz saturu, skatīšanās ilgumu u.tml. Algoritmu mērķis ir nodrošināt, lai lietotājs platformā pavadītu pēc iespējas ilgāku laiku. Interneta meklētāji, piemēram, “Google”, arī personalizē meklēšanas rezultātus, balstoties uz iepriekšējiem meklējumiem.
Vārdu sakot, secinājums ir tāds, ka laiki mainās, bet cilvēks tomēr pēc būtības ir un paliek viegli ievilināms atkarībās. Nu ir darbs speciālistiem, lai saprastu, kā ar šīm jaunā vaidā atkarībām cīnīties.
Komentāri