Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

25.marts dzīvo represēto atmiņās

Sarmīte Feldmane
00:00
26.03.2025
152
Rep Liepa1

Atmiņas atgādina. Liepas bibliotēkā liepēnieši Andrejs Vilnis, Rasma Lezdiņa un Vija Rudoviča kopā ar bibliotekāri Benitu Sausiņu pārlapo pazīstamo cilvēku atmiņu stāstus un rakstnieku sarakstītās grāmatas.  FOTO: Sarmīte Feldmane

Tas jāizprot jaunajai paaudzei

Pavasaris, mostas daba, bet šodien Latvijā pie karogiem sēru lentes. 1949. gada 25. marta deportācijas ir viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm. Dažās dienās padomju okupantu vara otro reizi īstenoja masu deportāciju.

Liepas bibliotēkā savāktas un glabājas liepēniešu, kurus no 1941. līdz 1953.gadam    skāra represijas, atmiņas.  Te jau daudzus gadus pēc atceres brīža pie piemiņas akmens dzelzceļmalā satiekas represētie un viņu tuvinieki.

“Viņiem ir svarīgi tikties. Tas brīdis, kad pieminēt tos, kuri neatgriezās,” saka liepēniete Rasma Lezdiņa. Viņas vīra Andreja Viļņa ģimeni skāra padomju varas nežēlīgās represijas. Andreju Vilni izsūtīja no dzimtajām mājām Maz­straupes pagasta “Dzērvēm”. “Man bija seši gadi. Izveda mani, mammu un vecmammu, kura palika svešumā Tomskas apgabala Koževņikovas rajonā,” stāsta A.Vilnis. Rasma papildina, ka Andreja tēvs tika iesaukts leģionā, tad izsūtīts uz Austrumiem, kur it kā saslimis un miris, vecaistēvs nonāca cietumā un pazuda bez vēsts.

“Kad atgriezos no izsūtījuma, mācījos rakstīt latviski, pabeidzu krievu skolu, studēju. Visu mūžu nostrādāju rūpnīcā “Lode”,” pastāsta Andrejs Vilnis un piebilst, ka nebija, kur atgriezties, jo mājā dzīvoja citi, labi, ka Brīvzemnieku pagastā pieņēma mātes māsa.

Vija Rudoviča nav bijusi izsūtīta, bet okupācijas vara dzimtu iznīcināja līdz pamatiem. “Mam­mas brālis bija Latvijas armijā, aizgāja leģionā un pazuda, tēvs strādāja policijā. Ģi­mene gribēja doties bēgļu gaitās, neizdevās un atgriezās.    Ve­caimātei atņēma māju un zemi un aizsūtīja uz kūdras purvu, 1949.gadā mammu un māsu aizsūtīja uz Sibīriju. Manu tēvu nodeva brālis. Visa Latvijas vēsture vienā ģimenē,” pastāsta liepēniete.

Bibliotekāre Benita Sausiņa pastāsta, ka pati par represijām uzzinājusi vien Atmodas laikā, jo dzimtu tās nebija skārušas.  Lie­pas pagastā dzīvoja vien daži, kuri no pagasta izsūtīti, jo pēc reabilitācijas nebija iespējas atgriezties dzimtajās mājās.

Atmodas gados represijas pārdzīvojušo tikšanās sarunās kultūras nama zāle bija pilna.    “Atmi­ņu sarunās stāsti neatkārtojas. Lai cik piedzīvotais bijis skaudrs, represētie prot atrast arī kādus priecīgus brīžus, tā pārdzīvoto nogludinot atmiņās,” saka B.Sau­siņa, bet V.Rudoviča uzsver: “Tā bija šīs paaudzes dzīve. Ne katrs pārdzīvoto izsāpējis. Meklējot vainīgos, ļaujoties skaudībai, ka kādam klājies labāk, cilvēks cenšas aizstāvēties, sāpes atstāt pagātnē. Bet sāpes jau nepazūd.”

B.Sausiņa uzsver, ka paaudze, kura izcieta represijas, ir apbrīnojama, tā nesalūza, apņēmības un spīta pilna atgriezās. Viņu vecvecāki no muižas izpirka zemi vai to saņēma par brīvības cīņām. Viņiem bija ieaudzināts, ka zeme un valsts ir vērtība, par kuru pašam jācīnās, jāatbild.

“Ja jaunā paaudze vairāk zinātu, ko cilvēki pārdzīvojuši,    šodien    attieksme pret cilvēccīgo būtu citāda, būtu izpratne par to, kas notiek pasaulē.    Kamēr vēl dzīvi represētie, par viņiem jā­stāsta, ko pārdzīvojuši,” viedokli pauž V.Rudoviča un uzsver – ir saprotams, ka bērniem, ja viņu ģimenes nav skārušas represijas un par tām nav stāstīts, deportācijas ir tikai rindiņas vēstures grāmatā.

R.Lezdiņa pastāsta, ka viņu bērni par vecmammas un tantes piedzīvoto Sibīrijā zinājuši no bērnības. “Viņas dzīvoja pie mums, sarunās daudz tika stāstīts par svešumā pārdzīvoto,” teic R.Lezdiņa, bet Andrejs Vilnis piebilst, ka pašam tās ir bērnības atmiņas, kurās ir gan sāpes, gan priecīgi brīži. Viņš pirms gadiem skolā stāstījis par dzīvi un skolas gadiem svešumā.

B.Sausiņa pastāsta, ka atceres brīdis pie akmens dzelzceļmalā vienmēr ir emocionāls. Bieži vien vārdi ir lieki. Viņa atceras, kā kādā piemiņas brīdī pirms ziedu nolikšanas garām traucās vilciens, kas sastāvēja no tādiem vagoniem, kādos izveda uz Sibīriju.

“Atceros, biju sagatavojusi lasīt fragmentu no liepēnieša Vladimira Kaijaka stāsta “Cilda”. Tas ir par sunīti Cildu, kura smagajos deportāciju laikos un arī vēlāk turpina sargāt savu saimnieku māju cerībā, ka viņi atgriezīsies. Izlasīju pāris teikumu, kamols bija kaklā, nevarēju,” atklāj B.Sausiņa.

“30 gadus esam dzīvojuši eiforijā, ka esam savā valstī, ka tā attīstās. Vai varējām iedomāties kaut ko tādu, kas tagad notiek Ukrainā?” saka R.Lezdiņa, bet V.Rudoviča uzsver: “Un tas nav ne atmiņu stāsts, ne rindas no vēstures grāmatas. Jaunajai paaudzei jāveido izpratne par to, kas noticis un var notikt. Arī atceres brīdis represēto piemiņas vietā ir atgādinājums, kā totalitāra vara iznīcina un salauž cilvēku likteņus, min kājām brīvas valstis.”

Šodien Rasma un Andrejs Vilnis Lezdiņi, Vija Rudoviča būs pie piemiņas akmens Lie- pas stacijā un domās kopā ar savējiem, kuri neatgriezās dzimtenē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
12

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
116

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
356
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
43

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
91

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
4
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi