Sestdiena, 12. aprīlis
Vārda dienas: Jūlijs, Ainis

Ainavās sajust ultraskaņu

Sarmīte Feldmane
00:00
03.01.2025
175
Izstade Nr

Vienā izstādē. Izstādē “Ultraskaņa “gleznotāji Ilze Raudiņa un Aleksejs Naumovs. Fonā Ilzes gleznas. FOTO: Sintija Cērpiņa

Spilgtās krāsas, to spēles stiklā spēj aizbaidīt arī visdrūmāko dienu aiz loga – tā var teikt par Cēsu Izstāžu namā apskatāmo gleznotāju Alekseja Naumova un Ilzes Raudiņas “Ultraskaņu” un Mākslas akadēmijas Stikla mākslas katedras jauno mākslinieku izstādi.

A. Naumovu ar plašu izstādi “Krāsainais ceļojums” šovasar varēja iepazīt Veselavas muižā, tagad Cēsīs ar spilgtām, atmiņā paliekošām gleznām.    Nosau­kums “Ultraskaņa” ir viņa skolnieces un kolēģes Ilzes Raudiņas ideja.

“Gribēju izstādi kopā ar savu skolotāju, profesoru Mākslas akadēmijā Alekseju Naumovu, kurš man mācīja gleznošanu.  Viņš gan saka, ka tā nedrīkst teikt, esam divi profesionāli mākslinieki. Man viņš aizvien ir pasniedzējs, kurš iedrošināja attīstīt  glezniecisko  rokrakstu, pabalstīja ar pozitīvu attieksmi. Mūs vieno kopēja izjūta – gaumes, humora, mūzikas, dzīves. Mūsu ceļi krustojas, tad iet paralēli. Varam nesatikties pāris gadu un satiekoties turpināt iesākto sarunu. Man interesē  paskatīties, kuri ir mūsu vienojošie un atšķirīgie punkti,” stāsta I.Raudiņa un atklāj, kad ieminējusies par kopīgu izstādi, šķiet, Aleksejs nenoticējis, bet, kad pirms diviem viņa to pieteica Cēsu Izstāžu namā, nekas cits neatlika, kā gatavoties.

“Gribam skatītājiem raidīt ultraskaņu,  dzīvnieki to dzird, kāds jūt, bet mākslinieki rīkojas pēc izjūtām,” skaidro    A.Naumovs un pastāsta, ka par nosaukumu nebijis daudz jādomā. Abi mākslinieki ātri vienojušies. “Ar ultraskaņu var mērīt jūras dziļumu, pētīt cilvēku, iznīcināt baktērijas, tāpat arī ar patiesu interesi var atklāt ainavas daudzveidīgo, skaisto dziļumu, pasniedzot to mākslinieciskā veidolā kā sociālu, pozitīvu pienesumu “slikto baktēriju” ietekmes seku mazināšanai,” tā nosaukumu skaidro I.Raudiņa.   
Ilzei šī izstāde ir atgriešanās Cēsu Izstāžu namā. Kad viņa vēl mācījās pēdējā kursā rozentāļos, Izstāžu nama otrajā stāvā kopizstādē bija viņas gleznas. Tas bija pirms 32 gadiem. “Vieta ir palikusi ar savu auru, sajūta kā toreiz, tikai  es esmu mainījusies,” saka gleznotāja un uzsver, ka izstāde ir kā nodeva dzimtai, kas nāk no Ieriķiem un Līgatnes, un bērnībai. Mamma dzīvo Līgatnē, Ieriķos māsa ar ģimeni, tētis jau aizsaulē. Pašai tagad dzīve Ādažu pusē, bet kādu laiku Ilze strādāja Cēsu Mākslas skolā.

Ilze trīs gadus mācījās A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā, jo gribēja tāpat kā vecākā māsa būt mūziķe. “80.gados, ar autobusu braucot no Līgatnes uz Cēsīm, domāju, cik veca, padrūma pilsēta. Cēsis ir mainījušās, pilsētā jūtama enerģija un gaišums,” atmiņas ar šodienu savij māksliniece.

Ilze saprata, ka nav gatava vasarā spēlēt gammas un etīdes, un lūdza vecākiem no mūzikas vidusskolas izstāties. “Tētis tikai teica, ka tad pret parakstu, ka nekad dzīvē nepārmetīšu, ka viņš ļāvis. Pēc gada viņš ieraudzīja sludinājumu, ka uzņem audzēkņus rozentāļos, jautāja, vai negribu. Aizbraucu un bez sagatavošanās kursiem iestājos. Tā sākās mans ceļš mākslā,” pastāsta Ilze.

Akadēmijā Ilze studēja scenogrāfiju, bet reiz pienācis A.Na­umovs, paskatījies un teicis: “Raudiņa, tu smuki glezno.”Viņš uzaicināja studēt maģistrantūrā glezniecību. Ilze atklāj, ka viņai bijis skaidrs, ka scenogrāfijā nestrādās, un te pavērās iespēja. Spilgtā atmiņā gleznotājai studentu izstāde kādā galerijā. “Biju    kompleksaina un kautrīga. Uzzīmējusi infantīlu sniegavīru Gaujas vidū, noslēpos tualetē un klausījos, ko profesori Kristaps Zariņš un Aleksejs Naumovs runā, kuras gleznas izstādīt. Manu gleznu katrs vilka uz savu pusi. Zariņš teica nē, Naumovs – jā. Beidzās ar to, ka mana glezna bija vienīgā, kuru tajā izstādē nopirka. Tad sapratu, ka varu tādā stilā gleznot. Pati desmit gadus esmu bijusi pedagoģe un novērtēju, kā Aleksejs jūt smalko robežu, atbalstīja, neuzspieda kaut ko.

“Mūs vieno ainava. Katram pilnīgi citāda. Man varbūt vairāk ekspresīva, viņai vairāk pasakaina, tēlaina,” bilst A. Naumovs, bet kolēģe papildina: “Aleksejam ainava ir virmojoša, ļoti, ļoti dzīvi apliecinoša, krāsaina. Savukārt manējās ir mazliet apstādināts brīdis, kas kalpo kā simbolisks, metaforisks fons cilvēka emocionālajai pasaulei.”

Pēc meitas Luizes ieteikuma gleznotāja katrai gleznai pielikusi emocionālo pastāstu, lai skatītāju aizvestu mākslinieces pārdomu un emociju pasaules ainavā. Izstādē nevar nepamanīt I.Rau­diņas gleznu “Par piemiņu bērnībai, manai vecmammai, Rai­monda Paula mūzikai un dziesmai “Teic, kur zeme tā”. Tajā samanāma Zaļkalna ainava Tau­renē.    “Šīs gleznas stāsts sākās bērnībā Ieriķos ar pieneņu pļavām, vecmammas gotiņu, stellēm, siena un kartupeļu talkām, sēņošanu, Līgo svētkiem, vecāku ballītēm ar Raimonda Paula mūziku fonā. Kad nomira vecmamma, es vēlējos to visu izgleznot no sevis, lai paklanītos un pateiktu paldies, jo tās ir dzīvas pēdas manā dvēselē,” saka gleznotāja un pastāsta, ka gleznu aizvedusi un atrādījusi Maestro. Viņa paraksts ir gleznas otrā pusē.

Krāsaino uzreiz pamana, arī tad, ja tas ir vien sīks krāsas piliens vienmuļā pelēcībā. I.Rau­diņas un A.Naumova gleznas ir dzīvas enerģijas pilnas. Tās šajā laikā atgādina, ka vajag vien dažu ultraskaņas hercu, lai ainavas atdzīvotos domās un paliktu prātā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sievietes no Cēsīm aicinātas pieteikties bezmaksas programmā MI rīku apgūšanai

00:53
12.04.2025
39

Sievietes no Cēsu pilsētas un novada aicinātas pieteikties mācību programmā “Google AI Essentials”, kurā iespējams iegūt pamatzināšanas par mākslīgā intelekta (MI) darbību, tā pielietojumu un potenciālu dažādās nozarēs. Mācības organizē biedrība “Riga TechGirls” ar “Google.org” atbalstu. Bezmaksas programmas ietvaros dalībnieki varēs iepazīties ar MI pamatiem, tā pielietošanu ikdienā, kā arī mācīsies analizēt un risināt problēmas, […]

Pievelc pasauli tuvāk! VARAM aicina Cēsu novada iedzīvotājus pieteikties bezmaksas digitālo prasmju mācībām

00:51
12.04.2025
21

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar vairāk nekā 30 Latvijas pašvaldībām aicina iedzīvotājus pieteikties bezmaksas mācībām, lai attīstītu savas digitālās pašapkalpošanās prasmes un apgūtu dažādus e-pakalpojumus patstāvīgai lietošanai. Lai pieteiktos mācībām, ir jāaizpilda pašnovērtējuma zināšanu tests, kas palīdzēs noteikt visatbilstošāko mācību līmeni, un jāpiesakās vēlamajam mācību līmenim konkrētā mācību vietā. To var […]

Kaķīša atvestās balvas jāredz

00:00
12.04.2025
30

Vēl šodien (11.04.) koncertzālē “Cēsis” ikviens var apskatīt animācijas filmas “Straume” iegūtās trīs prestižākās godalgas: Eiropas Kinoakadēmijas balvu, Holivudas ārzemju preses piešķirto “Zelta globusu” un Amerikas Kinoakadēmijas balvu “Oskars”. Otrdien pie kinozāles durvīm veidojās neliela rinda. Interesenti nesteidzīgi kāpa lejup pa kāpnēm, lai apskatītu Latvijas lepnumus, kā zelta statuetes nosauca vairāki apmeklētāji. “Tādu brīnumu redzēt. […]

Rīgas ielā Cēsīs ar atklātu liesmu dega divstāvu ēka

10:24
11.04.2025
5114

Šonakt plkst. 2.56 VUGD saņēma izsaukumu uz Rīgas ielu Cēsīs, kur ar atklātu liesmu dega divstāvu neapdzīvota ķieģeļu ēka 300 m2 platībā, kas piebūvēta trīsstāvu dzīvojamai mājai. Pirms VUGD ierašanās no trīsstāvu dzīvojamās ēkas evakuējās pieci cilvēki, bet vēl vienu evakuēja ugunsdzēsēji glābēji. Plkst. 5.52 ugunsgrēks ierobežots un šobrīd turpinās dzēšanas darbi.

Uz laiku daļēji aptur "Straupes" ar rokām iepakoto produktu fasēšanas līniju darbiniekiem atklātās E.coli infekcijas dēļ

10:02
11.04.2025
86

Uz laiku daļēji apturēta piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Straupe” darbība, vairākiem uzņēmuma darbiniekiem konstatējot E. coli infekciju, šodien preses konferencē informēja Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis. Apturēta uzņēmuma fasēšanas līnija, kurā produkti manuāli tika pildīti atkārtoti izmantojamos traukos. PVD pieņēmis lēmumu uz laiku apturēt šo produktu līniju un iesaka to nelietot uzturā. Tie varētu […]

Nostāties kora priekšā, pacelt rokas. Un skan dziesma

00:00
11.04.2025
110

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas 4.kursa diriģēšanas programmas audzēknis Ulvis Krieviņš kļuvis par Imanta Kokara 5.Starptautiskā jauno kordiriģentu konkursa laureātu un  3.starptautiskajā Jono Aleksona jauno kordiriģentu konkursā Viļņā novērtēts kā trešais labākais.  Viņš arī ieguva speciālo balvu par vislabāk interpretēto lietuviešu dziesmu korim. Jaunajam diriģentam un pedagoģei Ivetai Lapiņai ceļš uz konkursu bijis nopietna darba rezultāts. […]

Tautas balss

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
10
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
15
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Vietējie jāatbalsta

09:19
07.04.2025
36
1
Seniore no Cēsīm raksta:

“Uzzināju par streiku Cēsu tirgū. Tas nav normāli, ka vietējiem tirgotājiem, ražotājiem tā jārīkojas. Tieši viņiem tirgū būtu jārada paši labākie apstākļi. Tirgus nav lielveikals, kur katram, kas kaut ko pārdod, prasa lielu nomu. Mūsu uzņēmēji taču jāatbalsta,” sacīja seniore no Cēsīm.

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
39
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
31
6
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Sludinājumi