Sestdiena, 12. aprīlis
Vārda dienas: Jūlijs, Ainis

Adīšana piedzīvo renesansi

Anna Kola
06:53
19.12.2024
116
Baiba

Baiba Dambe. FOTO: no albuma

Adīšana piedzīvo renesansi – tā saka jaunā adīšanas entuziaste Baiba Dambe. Šomēnes viņa Cēsu kinozālē organizēja “Adīšanas kino seansu”.

Pieredze līdzīgu notikumu rīkošanā viņai jau bija. Cēsīs sarunu festivālā “Lampa” sadarbībā ar Ģimenes telti Baiba organizēja “Mammu adīšanas pikniku”. Lielākoties tur bija mammas, kam pavisam mazi bērni, sievietes varēja kopā paadīt, parunāties, arī iemācīties uzadīt rotaļlietu mazulim. “Pati ar adīšanu nodarbojos profesionāli. Organi­zēju kursus, mācu, rīkoju dažādus pasākumus saistībā ar adīšanu. Visbiežāk adītājas darbojas vienatnē mājās. Bet redzu, ka cilvēkiem ir liela vēlme satikties. Iespēja piedalīties šādos pasākumos paver apvāršņus sastapties ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, apmainīties viedokļiem un dalīties pieredzē,” atzīst Baiba.

Ideja par adīšanas kino seansu radusies, iedvesmojoties no sociālajos tīklos redzētā. “Pa­manīju, ka kaut kur ārzemēs norisinājies kas līdzīgs, nospriedu, kāpēc gan nevaram ko tādu noorganizēt arī šeit?” pastāsta Baiba. Saskaņojusi plānus ar Cēsu kino vadību, jau pavisam drīz pēc pasākuma publiskošanas visas seansa biļetes tikušas izpirktas. “Uz seansu sabrauca adītājas no Rīgas, Skultes, Ogres. Atsaucība ir liela.” Līdzīgus kino seansus Baiba ar domubiedriem plāno organizēt arī galvaspilsētā.

Adīšana šobrīd ir Baibas primārais ienākumu avots. “Aiz­raušanās ar adīšanu sākās, kad gaidīju pirmo bērniņu. Kā jau tas nereti gadās, jaunajām māmiņām gribas kaut ko uzadīt mazulītim, tad nu es, būdama liela rokdarb­niece, sāku adīt. Tas ļoti iepatikās, nevarēju vien beigt. Sākumā gan adīju tikai mazuļu lietas, mēģināju šo to pārdot,” pastāsta Baiba. Vēlāk viņa sākusi adīt arī sev. “Senāk lielos apģērbus adījām pa gabaliem, tad šuvām kopā. Tagad ir viegli pieejamas pamācības, kā lielos darinājumus darināt ar vienu adīkli no augšas līdz apakšai. Ir ļoti daudz avotu, kur smelties informāciju arī par adījumu dizainu.

Pamazām no mājas mazajiem adījumiem mana darbošanās izauga līdz uzņēmumam “Darling Wool”, līdz kursu organizēšanai, jo sapratu, ka ļoti vēlos adīšanas pasaulē ievirzīt arī citus.”

Viņa jau trīs gadus sevi dēvē par cēsnieci, lai arī dzimusi un uzaugusi Rīgā, nu uz dzīvi pārcēlusies šurp ar visu ģimeni. Kā pati teic – vēlējusies, lai ikdiena būtu mierīgāka, lai bērniem dzīve un mācības harmoniskākas. Sākumā te draugu bijis maz vai pat neviena. “Sāku vairāk kontaktēties ar bērnu skolas biedru vecākiem, sastapu līdzīgi domājošus cilvēkus. Tā sākumā organizēju adīšanas pulciņu draudzeņu un paziņu lokam, tagad adījumi ir viena no tēmām, ko varam apspriest katrā satikšanās reizē.” Pēc tam jau radusies doma organizēt kursus, ar to arī pelnot. “Cilvēkus sasniedzu caur sociālajiem tīkliem, lielākoties “Insta­gram”. Lielākā daļa, kas interesējas par manu produkciju vai kursiem, ir vietējie, latvieši. Bet pa retam ir arī kāds, kas dzīvo ārzemēs,” turpina adītāja. Nereti viņa piedāvā iespēju mācīt adīšanu arī individuāli pie cilvēka mājās.

Iespēja apgūt vai papildināt adīšanas prasmes ļoti interesē, saka Baiba, šī nodarbe palīdz aizbēgt no skrejošās ikdienas dzīves, kura paņem ļoti daudz enerģijas. “Adīšana ir brīnišķīgs veids, kā atpūsties no steidzīgā ritma ikdienā.”

Interese par adīšanu aizvien palielinās. Baiba atzīst, viņasprāt, adīšana piedzīvo renesansi: “Tas noteikti saistīts arī ar sociālajiem tīkliem un viegli iegūstamo informāciju internetā. Cilvēki redz citu stāstus, iedvesmojas, vēlas pamēģināt ko līdzīgu. Ja senāk adīšanas pamatus mācījāmies ģimenē vai no grāmatām, reizēm bija grūti, jo neizdevās, ne katram bija zinošas vecmāmiņas, kas pamāca, bet tagad internetā ir ārkārtīgi daudz pamācošu video, kurus var sev ērtā laikā un vietā ar pauzēm skatīties un mēģināt adīt.”
Baibas grupās piesakās dažāda vecuma dāmas, jaunākajai bijuši 22 gadi, bet vecākajai, kas vēlējusies apgūt adīšanas pamatus, bijuši 65. Adīšanas tehnikas mācīties nāk arī jaunās māmiņas ar mazuļiem.

“Lielākoties tās ir sievietes vecumā ap 30, 40 gadiem. Domāju, ka tas ir laiks, kad bērni ir paaugušies, bet gribas darīt kaut ko sev – radošu un relaksējošu vienlaikus,” turpina Baiba. “Daudzas, kas atnāk uz kursiem, atzīst, ka savulaik skolā, mājturības stundās, nekas ar adīšanu nav izdevies, saņemtas sliktas atzīmes, tas savukārt noplacinājis jebkādu entuziasmu turpināt censties. Tagad viņām ir tik liels prieks, kad pirmoreiz izdodas uzadīt cepuri un vēlāk džemperi vai jaku. Un adīt sev apģērbu nebūt nav vecmodīgi, tas ir moderni, unikāli!”

Jautāta par izmaksām, lai adītu sev, piemēram, džemperi, Baiba piekrīt, ka kvalitatīva dzija nav lēta. “Ja paskatāmies uz kvalitāti, tad ir skaidrs, ka pašadīts apģērbs noteikti būs lielāks ieguldījums nekā veikalā nopirkts masveidā ražotais džemperis. Bet pašas adītais no kvalitatīvas, dabīgas šķiedras kalpos ilgi, desmit un vairāk gadu, ja vien par to pienācīgi rūpējas,” saka Baiba. Uz Ziemassvētkiem Baiba radījusi jaunu produktu – Adīšanas dienasgrāmatu. “Tā ir pierakstu klade par adīšanu, kurā var veikt ierakstus par to, ko vēlies uzadīt, ko jau esi uzadījusi, kādi materiāli pieejami mājās, kādus nepieciešams vēl sagādāt. Katru projektu var detalizēti aprakstīt, beigās izveidojas kartotēka par visu, kas ir adīts.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Piebalgas pakalnos der bioloģiskā saimniekošana

08:08
12.04.2025
13

Jaunpiebalgas “Jaunskanuļos” mostas pavasaris un līdz ar dzērvju kliedzieniem pakalnos sākas kārtējais darba cēliens. “Pagājušais gads bija ļoti sarežģīts, iepriekšējais arī. Ja par kilogramu piena var saņemt ap 50 centiem, ar to var dzīvot. Spēk­barība nav kļuvusi dārgāka,    degvielas cena stabila. Pērnruden gaļas cena ļoti palielinājusies, nopirkt govis tagad ir dārgi,” situ­āciju saimniekošanā vērtē […]

Arī daudzdzīvokļu namā katram jājūtas ērti

07:33
09.04.2025
92

Lenču ielas 42.nama pagalmā Cēsīs zied krokusi, zilsniedzītes, mostas tulpes, narcises. Pie ziedu paklājiem gribas pakavēties, papriecēt acis, piesēst uz soliņiem. Skaista māja, sakopts, ziedošs pagalms – tas ir iedzīvotāju pašu, īpaši mājas vecākās Dzintras Grieznes, paveiktais. Pašvaldība vairākkārt novērtējusi, kā tiek uzturēta un sakopta mājas apkārtne. “Tā ir mūsu māja, kāda tā ir, kā […]

Rūpes par Cēsu klīnikas stabilitāti un attīstību

06:21
08.04.2025
230

Cēsu klīnikā gandrīz gadu galvenā ārsta amatu pilda Anatolijs Ahmetovs. Saruna ar ārstu par ceļu uz Cēsu klīniku un ikdienas darbu amatā. -Kā ceļš atveda līdz Cēsīm? -Esmu dzimis Cēsīs, pat šajā slimnīcā. Kā nonācu tieši Cēsu klīnikā? Tas ir daudz dažādu faktoru, notikumu virknējums, jo tad, kad redzēju, ka slimnīca meklē galveno ārstu, pats […]

Seklas tēmas un tukši joki par neko neuzrunā

06:19
04.04.2025
48
2

Komiķis Rihards Čerkovskis joko par tēmām, kas cilvēkiem ir līdz kaulam pazīstamas – sievietes un vīrieša attiecībām, bērnu audzināšanu un arī šogad aktuālo tēmu – vēlēšanām. Nedēļas izskaņā arī cēsnieki varēja izbaudīt mākslinieka stāv­izrādi “Patiesība par bērnu audzināšanu 2”, kuras mērķis ir sniegt atbalstu visiem, kuri ikdienā saskaras ar dažādām grūtībām bērnu audzināšanas jautājumos. “Druva” […]

Aizrauj mūžam jaunais džezs

07:34
30.03.2025
78

Ik gadu 30. aprīlī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā džeza diena. Tās mērķis ir novērtēt  džeza mūzikas lielo ietekmi un veicināt starpkultūru dialogu. Džezs, kura sākumu datē ar pagājušā gadsimta 20.gadiem, simts gados no izklaides žanra attīstījies par plaša diapazona mūziku, kas ietekmējis daudzus populārās un akadēmiskās mūzikas žanrus. Jau sesto gadu savu džeza lasījumu […]

Ja var, tad jādara

06:30
29.03.2025
49

Cēsu Politiski represēto biedrība vadību uzticējusi Jānim Vidriķim. Viņa ģimeni 1949.gada 25.martā izsūtīja, Jānis dzimis svešumā, Latvijā atgriezās, kad bija četri gadi. -Represēto noskaņojums ir mundrs. Ir svarīgi likteņbiedriem satikties, atceres reizēs pieminēt savējos. Ir jāstāsta, ko tauta pārdzīvojusi, to smagumu, ko pārdzīvoja ģimenes, kuras izsūtīja. Līdz 2014.gadam dzīvojām mierīgi, nespējot iedomāties, ka šodienas realitāte […]

Tautas balss

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
7
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
15
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Vietējie jāatbalsta

09:19
07.04.2025
36
1
Seniore no Cēsīm raksta:

“Uzzināju par streiku Cēsu tirgū. Tas nav normāli, ka vietējiem tirgotājiem, ražotājiem tā jārīkojas. Tieši viņiem tirgū būtu jārada paši labākie apstākļi. Tirgus nav lielveikals, kur katram, kas kaut ko pārdod, prasa lielu nomu. Mūsu uzņēmēji taču jāatbalsta,” sacīja seniore no Cēsīm.

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
39
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
31
6
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Sludinājumi