Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Daiļrecepšu grāmata ar humora devu

Iveta Rozentāle
06:22
18.12.2024
260
Gr Nata Liene (1)

Vienaldzīgo nav. Bērnības draudzenes un bloga “Lauru Lapa” autores Liene Margeviča un Nata Bramberga katru recepti izmēģina. Par viņu stāstiem un piedāvāto ēdienu receptēm katram ir sava attieksme, bet vienaldzīgo nav. FOTO: no albuma

Vircoti lasāmgabali miesai un dvēselei jeb humoristiski pastāstiņi ar atbilstošām receptēm savīti Lienes Margevičas un Natas Brambergas sarakstītajā un “Zvaigzne ABC” izdotajā grāmatā “Vienaldzīgo nav!”.

Tā stāsts “Pusdienas slimnīcā” papildināts ar recepti – makaronu zupa ar piena plēvi, stāstam “Vīramāte ir klāt!” pievienots ēdiens – bujabēze ar fenheli, bet “Heavy Metal” – biezeņzupa ar selerijām. Un, lai gan varētu šķist, ka stāsti ir pat svarīgāki par receptēm, ēdienu klāsts ir daudzveidīgs: zupas, pamatēdieni, uzkodas, salāti, cepumi un kūkas, deserti un dzērieni. Daudzas ir oriģinālreceptes, ko Lienes un Natas ģimenes degustēja, lai pārliecinātos, ka rezultāts baudāms.

Liene un Nata nāk no Skujenes un ir bērnības draudzenes. Nata gan ilgāku laiku dzīvojusi ārzemēs un tikai pirms pāris gadiem atgriezusies Latvijā, paliekot uz dzīvi Cēsīs. Viņa ir viena no Vaives metālmūzikas festivāla “Zombïfests” organizētājām. Liene ir bioloģiskās zemnieku saim­niecības “Indrāni” saimniece. Dāmas mutīgas bez gala, ar viņām runājot un arī lasot pastāstiņus, nevar nesmiet. Un arī pašas atzīst, ka, vienai otrai stāstot situācijas iz dzīves, smejas pilnā balsī. Nata teic: “Abas esam dikti jautras. Arī stāstiņu rakstīšanu mums vienmēr pavada humors un smiekli. Man vispār visu dzīvi uz notiekošo ir gribējies skatīties ar humoru un jokot. Un, ja ar savu teikto vai uzrakstīto var radīt smaidu vai smieklus, tad pavisam labi.”

“Vienaldzīgo nav!” ir stāsti gan no bērnu dienām, gan mūsdienām, un arī receptes ir gan no bērnības zināmās, gan ar mūsdienās pieejamiem produktiem, kas neatstāj vienaldzīgus – garšo vai, tieši pretēji, nepavisam negaršo: asinsdesa, ķīselis, makaronu zupa ar piena plēvi, cepts jaunpiens, šķelto zirņu biezenis, kuņģu šaš­liks, plaušu pankūkas, ceptas smadzenes, ceptas vistu astes. Tam atbilstošs izraudzīts arī izdevuma nosaukums. Abas grāmatu rakstījušas, daloties stāstos, sūtot viena otrai uzrakstīto, iesakot un papildinot. Nata vērtē, ka nu jau pat tuvinieki nespēj atšķirt, kuru stāstu rakstījusi viena, kuru otra, tik ļoti abas pieslīpējušās.

Roka šādu stāstu rakstīšanā ievingrināta, radot feisbukā blogu “Lauru Lapa”. Līdz grāmatas izdošanai gan daudzi nemaz nezināja, kas ir autori šai lapai un ka turklāt tie ir divi. Bet tieši kopīgā darbošanās palīdzējusi uzrakstīt grāmatu. Liene atzīst: “Nekad mūžā nebūtu iedomājusies, ka es vispār gribētu rakstīt, jo agrāk katru teikumu apdomāju, man bija sarežģīti uzrakstīt vairāk par A4 lapu.” Bet Nata uzsver: “Man ir daudz ideju, bet entuziasms ātri vien noplok, savukārt Liene ir kā lokomotīve, kas to visu var izvilkt līdz galam.”

Vaicātas, kas tad top pirmais – stāsts vai recepte -, grāmatas autores aizdomājas, ka tas ir līdzīgi kā ar jautājumu par vistu un olu, jo, no vienas puses, ir stāsts, kuram tiek piemērots atbilstošs produkts un recepte, bet citkārt stāsts atnāk pie kāda ēdiena. Bet par to, cik daudz stāstos patiesības un cik fantāzijas, Liene teic: “Kā kurā stāstā – ir gan pilnībā patiesi, gan izdomāti. Bet lielākoties iz dzīves, kaut ko pamainot, kaut ko piepušķojot. Tie neticamākie īstenībā parasti ir arī patiesākie stāsti no dzīves.” Pēdējais stāsts, kas grāmatā ievietots, tapis pēc brauciena uz izdevniecību un sākotnēji nemaz nebija iekļauts manu­skriptā.
Kad grāmata pabeigta, autores vērtējušas, kur iesniegt darbu, varbūt piedāvāt vairākām izdevniecībām, beigās nolēmušas izvēlēties tikai “Zvaigzne ABC”. Drīz saņēmušas apstiprinājumu izdošanai, turklāt ar komplimentiem par radīto, tādēļ sajūsma abām bijusi neaprakstāma. Arī redaktore neko daudz nav labojusi, atzinusi, ka pirmo reizi redz darbu, kur ir tik daudz žargonismu un barbarismu, bet ar tik pareizu gramatiku. Nata uzsver: “Mums bija svarīgi, ka rakstām gramatiski pareizi. Bet mūsu stilu nelaboja, jo tā ir mūsu odziņa.” Iz­devniecībā, domājot par grāmatas žanru, secināts, ka tā daļēji ir daiļ­literatūra, bet daļēji recepšu grāmata, sliecoties uz daiļliteratūru. Tomēr grāmatnīcā “Vienal­dzīgo nav!” stāv pie recepšu grāmatām. Tā Lienei radies jaunvārds – daiļreceptes.

Nata atzīst: “Vēl tagad, turot grāmatu rokās, grūti noticēt, ka esam to paveikušas.” Savukārt Liene teic: “Visu šo gadu staigāju kā pa mākoņiem, tik pozitīvu emociju lādiņu radījis izdošanas process.”

Par piedzīvojumiem no dzīves un grāmatas izdošanas autores dalīsies arī grāmatas atvēršanas svētkos, kas paredzēti Rīgā. “Uz to brauks arī cēsnieki, vērsim grāmatu vaļā ar blīkšķi un smiekliem,” teic Nata, “ceram, ka pēc gadumijas, gan ar mazāku blīkšķi, bet varēsim prezentēt grāmatu arī Cēsīs.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
128

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
622
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
240

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi