Sestdiena, 5. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

Daiļrecepšu grāmata ar humora devu

Iveta Rozentāle
06:22
18.12.2024
160
Gr Nata Liene (1)

Vienaldzīgo nav. Bērnības draudzenes un bloga “Lauru Lapa” autores Liene Margeviča un Nata Bramberga katru recepti izmēģina. Par viņu stāstiem un piedāvāto ēdienu receptēm katram ir sava attieksme, bet vienaldzīgo nav. FOTO: no albuma

Vircoti lasāmgabali miesai un dvēselei jeb humoristiski pastāstiņi ar atbilstošām receptēm savīti Lienes Margevičas un Natas Brambergas sarakstītajā un “Zvaigzne ABC” izdotajā grāmatā “Vienaldzīgo nav!”.

Tā stāsts “Pusdienas slimnīcā” papildināts ar recepti – makaronu zupa ar piena plēvi, stāstam “Vīramāte ir klāt!” pievienots ēdiens – bujabēze ar fenheli, bet “Heavy Metal” – biezeņzupa ar selerijām. Un, lai gan varētu šķist, ka stāsti ir pat svarīgāki par receptēm, ēdienu klāsts ir daudzveidīgs: zupas, pamatēdieni, uzkodas, salāti, cepumi un kūkas, deserti un dzērieni. Daudzas ir oriģinālreceptes, ko Lienes un Natas ģimenes degustēja, lai pārliecinātos, ka rezultāts baudāms.

Liene un Nata nāk no Skujenes un ir bērnības draudzenes. Nata gan ilgāku laiku dzīvojusi ārzemēs un tikai pirms pāris gadiem atgriezusies Latvijā, paliekot uz dzīvi Cēsīs. Viņa ir viena no Vaives metālmūzikas festivāla “Zombïfests” organizētājām. Liene ir bioloģiskās zemnieku saim­niecības “Indrāni” saimniece. Dāmas mutīgas bez gala, ar viņām runājot un arī lasot pastāstiņus, nevar nesmiet. Un arī pašas atzīst, ka, vienai otrai stāstot situācijas iz dzīves, smejas pilnā balsī. Nata teic: “Abas esam dikti jautras. Arī stāstiņu rakstīšanu mums vienmēr pavada humors un smiekli. Man vispār visu dzīvi uz notiekošo ir gribējies skatīties ar humoru un jokot. Un, ja ar savu teikto vai uzrakstīto var radīt smaidu vai smieklus, tad pavisam labi.”

“Vienaldzīgo nav!” ir stāsti gan no bērnu dienām, gan mūsdienām, un arī receptes ir gan no bērnības zināmās, gan ar mūsdienās pieejamiem produktiem, kas neatstāj vienaldzīgus – garšo vai, tieši pretēji, nepavisam negaršo: asinsdesa, ķīselis, makaronu zupa ar piena plēvi, cepts jaunpiens, šķelto zirņu biezenis, kuņģu šaš­liks, plaušu pankūkas, ceptas smadzenes, ceptas vistu astes. Tam atbilstošs izraudzīts arī izdevuma nosaukums. Abas grāmatu rakstījušas, daloties stāstos, sūtot viena otrai uzrakstīto, iesakot un papildinot. Nata vērtē, ka nu jau pat tuvinieki nespēj atšķirt, kuru stāstu rakstījusi viena, kuru otra, tik ļoti abas pieslīpējušās.

Roka šādu stāstu rakstīšanā ievingrināta, radot feisbukā blogu “Lauru Lapa”. Līdz grāmatas izdošanai gan daudzi nemaz nezināja, kas ir autori šai lapai un ka turklāt tie ir divi. Bet tieši kopīgā darbošanās palīdzējusi uzrakstīt grāmatu. Liene atzīst: “Nekad mūžā nebūtu iedomājusies, ka es vispār gribētu rakstīt, jo agrāk katru teikumu apdomāju, man bija sarežģīti uzrakstīt vairāk par A4 lapu.” Bet Nata uzsver: “Man ir daudz ideju, bet entuziasms ātri vien noplok, savukārt Liene ir kā lokomotīve, kas to visu var izvilkt līdz galam.”

Vaicātas, kas tad top pirmais – stāsts vai recepte -, grāmatas autores aizdomājas, ka tas ir līdzīgi kā ar jautājumu par vistu un olu, jo, no vienas puses, ir stāsts, kuram tiek piemērots atbilstošs produkts un recepte, bet citkārt stāsts atnāk pie kāda ēdiena. Bet par to, cik daudz stāstos patiesības un cik fantāzijas, Liene teic: “Kā kurā stāstā – ir gan pilnībā patiesi, gan izdomāti. Bet lielākoties iz dzīves, kaut ko pamainot, kaut ko piepušķojot. Tie neticamākie īstenībā parasti ir arī patiesākie stāsti no dzīves.” Pēdējais stāsts, kas grāmatā ievietots, tapis pēc brauciena uz izdevniecību un sākotnēji nemaz nebija iekļauts manu­skriptā.
Kad grāmata pabeigta, autores vērtējušas, kur iesniegt darbu, varbūt piedāvāt vairākām izdevniecībām, beigās nolēmušas izvēlēties tikai “Zvaigzne ABC”. Drīz saņēmušas apstiprinājumu izdošanai, turklāt ar komplimentiem par radīto, tādēļ sajūsma abām bijusi neaprakstāma. Arī redaktore neko daudz nav labojusi, atzinusi, ka pirmo reizi redz darbu, kur ir tik daudz žargonismu un barbarismu, bet ar tik pareizu gramatiku. Nata uzsver: “Mums bija svarīgi, ka rakstām gramatiski pareizi. Bet mūsu stilu nelaboja, jo tā ir mūsu odziņa.” Iz­devniecībā, domājot par grāmatas žanru, secināts, ka tā daļēji ir daiļ­literatūra, bet daļēji recepšu grāmata, sliecoties uz daiļliteratūru. Tomēr grāmatnīcā “Vienal­dzīgo nav!” stāv pie recepšu grāmatām. Tā Lienei radies jaunvārds – daiļreceptes.

Nata atzīst: “Vēl tagad, turot grāmatu rokās, grūti noticēt, ka esam to paveikušas.” Savukārt Liene teic: “Visu šo gadu staigāju kā pa mākoņiem, tik pozitīvu emociju lādiņu radījis izdošanas process.”

Par piedzīvojumiem no dzīves un grāmatas izdošanas autores dalīsies arī grāmatas atvēršanas svētkos, kas paredzēti Rīgā. “Uz to brauks arī cēsnieki, vērsim grāmatu vaļā ar blīkšķi un smiekliem,” teic Nata, “ceram, ka pēc gadumijas, gan ar mazāku blīkšķi, bet varēsim prezentēt grāmatu arī Cēsīs.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Seklas tēmas un tukši joki par neko neuzrunā

06:19
04.04.2025
21

Komiķis Rihards Čerkovskis joko par tēmām, kas cilvēkiem ir līdz kaulam pazīstamas – sievietes un vīrieša attiecībām, bērnu audzināšanu un arī šogad aktuālo tēmu – vēlēšanām. Nedēļas izskaņā arī cēsnieki varēja izbaudīt mākslinieka stāv­izrādi “Patiesība par bērnu audzināšanu 2”, kuras mērķis ir sniegt atbalstu visiem, kuri ikdienā saskaras ar dažādām grūtībām bērnu audzināšanas jautājumos. “Druva” […]

Aizrauj mūžam jaunais džezs

07:34
30.03.2025
68

Ik gadu 30. aprīlī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā džeza diena. Tās mērķis ir novērtēt  džeza mūzikas lielo ietekmi un veicināt starpkultūru dialogu. Džezs, kura sākumu datē ar pagājušā gadsimta 20.gadiem, simts gados no izklaides žanra attīstījies par plaša diapazona mūziku, kas ietekmējis daudzus populārās un akadēmiskās mūzikas žanrus. Jau sesto gadu savu džeza lasījumu […]

Ja var, tad jādara

06:30
29.03.2025
41

Cēsu Politiski represēto biedrība vadību uzticējusi Jānim Vidriķim. Viņa ģimeni 1949.gada 25.martā izsūtīja, Jānis dzimis svešumā, Latvijā atgriezās, kad bija četri gadi. -Represēto noskaņojums ir mundrs. Ir svarīgi likteņbiedriem satikties, atceres reizēs pieminēt savējos. Ir jāstāsta, ko tauta pārdzīvojusi, to smagumu, ko pārdzīvoja ģimenes, kuras izsūtīja. Līdz 2014.gadam dzīvojām mierīgi, nespējot iedomāties, ka šodienas realitāte […]

Deguna formas korekcija kā ceļš uz harmonisku izskatu

20:18
28.03.2025
26

Deguna forma ir viens no nozīmīgākajiem sejas vaibstiem, kas ietekmē kopējo izskatu un sejas proporcijas. Daudzi cilvēki izvēlas veikt deguna plastisko operāciju jeb rinoplastiku, lai uzlabotu ne tikai vizuālo estētiku, bet arī pašsajūtu un pašpārliecinātību. Šī operācija ļauj koriģēt gan iedzimtas, gan traumu rezultātā iegūtas nepilnības, panākot harmonisku un dabisku sejas izskatu. Pateicoties mūsdienu plastiskās […]

Guntra no stipru sieviešu dzimtas

06:08
28.03.2025
59

Viņai bija seši gadi, kad 1949.gada 25.martā kopā ar vecākiem unvecvecākiem meitenei no Jaunpiebalgas sākās ceļš uz Sibīriju Cēsniece Guntra Brigita Ģipsle sagaida smaidīga un mundra. Ikdienas pastaigas, mājas darbi, savs laiks kādai filmai, un diena piepildīta. “Daudz domāju. Kas tik nav piedzīvots. Pie visa jāpierod. Daudz ko atceroties, birst asaras, tās jānoslauka, un jādzīvo […]

"Esam te jauniešu dēļ"

06:52
25.03.2025
116

Šodien (21.03.2025.) Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā notiek salidojums “Turpinājums”. Skola, kura ar šādu nosaukumu svin piecu gadu jubileju, sevī apvienojusi labāko no Priekuļu tehnikuma, kam aprit 115 gadi, Cēsu arodskolas, kurai aprit 105 gadi, Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas un Ērgļu arodvidusskolas. “Druvas” saruna ar iestādes direktoru Artūru Sņegoviču par skolas darbu, apvienojot pārbaudītas vērtības izglītībā […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
2
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi