Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi.

Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas vēsture 1/35 mērogā”.

 “Pirmā smagā tehnika, kas nonāk Latvijas armijas rīcībā, ir 1.pasaules kara britu tanki “Mark V”. Tā bija novecojusi, un 30.gados Latvija no vāciešiem armijas vajadzībām iegādājās divus tankus, nosauca par Maksu un Moricu,” stāsta Lūkass un uzsver, ka dzīvi Latvijā izmainīja 2.pasaules karš, kad pāri mūsu zemei brauca dažāda militārā tehnika. Izsekojot tai, var stāstīt arī Latvijas vēsturi.

Lūkass rāda fotogrāfiju, kurā redzams padomju tanks BT 7. “Tas 1941.gadā bija pamests Cēsīs pie tiesas mājas.  Viegls tanks, varēja braukt bez kāpurķēdēm, ātrs padomju tanks no 30.gadiem, viegli bruņots, tādi bija saražoti desmitiem tūkstošu. Kara sākumā bija novecojuši un nebija pretinieki vācu tankiem,” vēstures lappusi paver cēsnieks un turpina: “Ar tā pēcteci saistās šodiena, vērtējot interesants notikums”. 1942., 1943. gadā latvieši, kas bija aizbēguši vai dzīvoja Krievijā, valsts vadītā ziedojumu vākšanā sameta 1,2 miljonus rubļu un nodeva tos desmit tanku ražošanai. Visiem tankiem uz sāniem bija uzraksts “Latviešu strēlnieks”. “Tie devās kaujā pie    Kurskas, kur arī liela daļa palika. Katrā tankā četri cilvēki, visi latvieši, cik izdzīvoja, nav zināms,” stāsta Lūkass.

Fotogrāfijā redzamais vermahta tanks “Sturmgeschütz III” ( StuG III ), apmētāts ar puķēm. Tā 1941.gadā vācieši tika sagaidīti Rīgā. Blakus bildei tanka modelis. “Amerikāņi krieviem pārdeva daudzus tankus “Sherman” . Tādi brauca arī cauri Latvijai, kad Sarkanā armija devās uz Eiropu. Kara beigās Krievijā sāka ražot “IS 2” jeb Josifs Staļins. 120 milimetru lielgabals tika galā ar visu vācu tehniku. Blakus lielākais ienaidnieks “Tiger II”, viens no lielākajiem tankiem,  atpazīstama četrstūra forma, smagi bruņots. Tādi Latvijā ienāca 1943.gadā, bet cieta no tehniskām problēmām. Fotogrāfijā tāds redzams 1943.gadā Jelgavā.
Izlūku tanki T-60 2A, kaut nu jau 60, 70 gadus veci, aizvien noder Ukrainā. Kājnieku kaujas transports    “MTD2” bija    pielāgots karam Afganistānā. Aizved astoņus karavīrus, piesedz, ir kā smagi bruņots kara biedrs. Uz jumta prettanku raķete. Tas ir karš, par kuru daudz nerunā. No Latvijas tika iesaukti 3640 vīrieši. 63 gāja bojā, viens pazuda, vairāki ievainoti. Arī šo tehniku karā Ukrainā izmanto abas puses,” stāsta Lūkass.

Abramsi, himari – šodien dzirdēti militārās tehnikas nosaukumi. “Par katru tehnikas modeli var veidot izstādi, jo tā attīstās,” bilst cēsnieks un pastāsta, ka Latvijā ražotā “Patria” modeļa izstādē nav, jo tajā redzama uzbrukuma tehnika.   

Lūkasam uz galda kaudze ar simtiem kāda modeļa detaļu. Tās tiek izgrieztas, slīpētas, pielabotas, krāsotas. “Reti kad jau ir redzamas metāla līnijas, tās pašam ar roku jāiekausē. Krāsošana ir vissarežģītākā – atrast īsto toni, tad vecināt. Krāsojuma tekstūra ir svarīga, citam modelim tā glancēta, citam matēta. Dubļi, rūsa, eļļas pleķi, kādā vietā krāsa nolupusi – jāizskatās īsti, jo šajā tehnikā dzīvo cilvēki. Arī viņiem jāizskatās kā karavīriem ikdienā,” atklāj Lūkass. Viņš gatavs vairākas dienas pētīt  dubļus, kā tie krīt uz metāla, pielīp, kā putekļi krājas uz tehnikas.

“Par militāro tehniku internetā resursu ir ļoti daudz. Ja interesē, atbildes var atrast,” atgādina divdesmitgadnieks Lūkass.

Izstādē apskatāmie 15 modeļi ir    35 reizes mazāki par īsto prototipu. Viņš uzskata, ka 1:35 tehnikas modeļiem ir labākais mērogs, jo tad var redzēt mazās detaļas. Katra modeļa izgatavošana prasa laiku līdz nedēļai.    Lūkass atzīst, ka iegādāties detaļas nav problēmu. Rīgā ir hobijmodeļu veikals. Lietuvā ļoti liels veikals. “Tā ir sava pasaule,” saka Lūkass un atklāj, ka ne jau visu var iegādāties veikalā. Viņš izmanto arī 3D printeri, piemēram, lai izgatavotu ložmetēju, kas vajadzīgs tankam.    Bet aprīkojums – kannas, baļķi – ir paša izdomāti un izgatavoti.   

Kaujas ainām piemērotākais mērogs ir 1:100, kad tanks ir sērkociņu kastītes lielumā. “Ir izaicinājums izgatavot tik mazu, bet precīzu,” saka Lūkass un ar smaidu piebilst, ka gatavo arī civilās tehnikas modeļus. Nesen pabeidzis automašīnas “GAZ 66” modeli, ko pasūtījis vīrs, kurš kādreiz ar to braucis. Ar to saistās atmiņas, un bija jābūt    gan īstajai numura zīmei, gan tieši tādām buktēm, kādas bija.

“Lidmašīnai daudz laika prasa kabīnes izgatavošana, kuģi vienmēr mazi, tos izgatavot ir, kā pilsētu uzbūvēt,” saka Lūkass un piebilst: “Man patīk pamainīt – tad ķimerēties ar vienu, tad citu.”