Ceturtdiena, 21. novembris
Vārda dienas: Zeltīte, Andis

Vai zaļš dīķis ir Cēsu identitāte

Sarmīte Feldmane
00:00
10.11.2024
135
5
Dikis

FOTO: retv.lv

Ja vien laikapstākļi ir kaut cik ciešami, Pils parkā vienmēr ir cilvēki. Te satiekas, pastaigājas, bauda ainavu, kurā ir senatne un daba. Vasarā dīķis brīžam saplūst ar zaļo apkārtni. Tas arī ir zaļš. Dažkārt arī ar nepatīkamu smaku.

“Pērn veicām aptauju par nozīmīgām zaļajām teritorijām Cēsīs un kādām funkcijām tās izmanto. Pils parks un dīķis novērtēts kā vieta lēnai pastaigai un dabas baudīšanai, kultūras pasākumiem. Arī kā Cēsu identitāte.    Daudzi respondenti norādījuši, ka dzīvo 1,5 kilometrus un tālāk no Pils parka, bet to izmanto atpūtai,” stāsta pašvaldības Attīstības pārvaldes Vides un klimata neitralitātes nodaļas vides attīstības projektu vadītāja  Zane Pīp­kalēja.

Jau pirms astoņiem gadiem pašvaldībā bija diskusija, ka dīķis jātīra. Tas ir dārgi, un sarunas beidzās. Pa šiem gadiem nekas būtiski nav mainījies, vasarās dīķis ir zaļš.

Cēsnieki bija aicināti uz tikšanos, lai pašvaldība informētu, ko varētu darīt, lai situācija    uzlabotos. Interese bija zemāka par minimālo – bez pašvaldības darbiniekiem un projektā iesaistītajiem bija ieradušies divi.

Šovasar Cēsu Pils parka dīķī tika veikts eksperiments.  Ūdenī izvietoja trīs izmēģinājuma attīrīšanas iekārtas. Tehnoloģija raidīja ultraskaņas viļņus, kuri iedarbojās uz aļģēm. Aļģes vajadzēja saplēst, un tad tām jānosēžas gultnē.  Šī metode tiek izmantota daudzviet pasaulē, un ir rezultāti. Bet ne Pils dīķī.  Aļģu koncentrācija bija pārāk liela.

Z.Pīpkalēja pastāstīja, ka, visticamāk, 2026.gadā, kad notiks Palasta ielas pārbūve, būs iespēja arī iztīrīt dīķi. Domājot, ko var darīt jau tagad un kā nākotnē pasargāt dīķi no piesārņojuma,  paš­valdība meklē risinājumus  starptautiskā projektā “Peldošās salas kā bioloģiskās daudzveidības pieturas un piesārņojuma mazinātāji pilsētu adaptācijas veicināšanai (BioFloat)”.

Lai kaut ko uzsāktu, jāapzina pašreizējā situācija.  SIA “Sald­ūdeņu risinājumi” pētnieks, Dr.biol Matīss Žagars pētīja dīķi vasarā un rudenī. 32 mērījumos uzzīmēta nogulumu karte. “Būtu jāvērtē vēsturiski, bet iepriekšējo datu nav,” uzsver pētnieks. Par to, kāds parks un dīķis izskatījies, liecina vien senas fotogrāfijas. 

M.Žagars bilst, ka pēc fotogrāfijām, kas ir daudzu cēsnieku albumos, varētu pa gadiem vērtēt, kā parka dīķī mainījusies ūdens kvalitāte. Skaidrs, ka jau pirms desmit gadiem tas bija zaļš. Dīķa iepriekšējā tīrīšana notika 1983.gadā.

Lai aļģes ziedētu, tām vajag barības vielas, fosforu un slāpekli. Ūdenī ir daudz organiskas izcelsmes vielu, ne viss, kas nonāk dīķī, sadalās. Dīķī pārsvarā dzīvo karūsas, tās rokas pa grunti un duļķo ūdeni, neļaujot piesārņojumam nogulsnēties. “Sudrabka­rūsas ir izturīgas, bet arī tās vasarā bija vien pie strūklakas un ne dziļāk par 30 centimetriem, jo dīķī skābekļa daudzums ir kritisks. Citas zivju sugas te nevar izdzīvot,” skaidro pētnieks.

M. Žagars atgādina, ka dīķa un parka lietotāji un apsaimniekotāji šīs vietas redz atšķirīgi. “Dīķis ir cilvēku izveidots, un tas, tāpat kā mazdārziņš, ir jākopj. Ja to nedara, aizaug. Dīķis ir svarīgs elements ainavā un pilsētniekiem,” uzsver pētnieks.

Viena no parka vērtībām ir ūdensputni, kurus piesaista dīķis. Ornitoloģe Antra Stīpniece pastāsta, ka pēdējos gados Ornito­loģijas biedrības grupas biedri Pils parkā novērojuši 194 sugu putnus. “Jūlijā dīķī bija četri pīlēnu perējumi    un vēl mitinājās ap 40 neligzdotājas. Arī pērn bijuši četri. Viens grams pīļu mēslu satur 8.5 mg fosfora un 53.1 mg slāpekļa,” stāsta ornitoloģe un vērš uzmanību, ka putnu barošana rada dīķa piesārņojumu. Kāpostla­pas mētājas ne tikai dīķmalā, vējš aizpūš dziļāk, kur tās pūst. “Inte­resanti būtu saskaitīt, cik cēsnieku dienā atnāk barot pīles,” rosinot padomāt, saka ornitoloģe un pastāsta, ka putniem, kuri medījumu meklē vizuāli, dīķī nav ko darīt, jo zaļajā žampā zivis nevar ieraudzīt.

“Ja pēc tam, kad dīķi iztīrīs, cēsnieki turpinās mest kāpostlapas un maizi pīlēm, tas drīz atkal aizaugs,” atgādina ornitoloģe.

Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Inta Dimante-Deimantoviča skaidro, ka dīķī satek lietus ūdeņi, notekūdens no ielām, mašīnām. “Viss, kas ir apkārtējā vidē, te satek un nekur neaizplūst. Piesārņojums, skābekļa trūkums ikvienai dzīvai radībai ir kritisks,” uzsver institūta pētniece Marija Obrazcova.

“BioFloat’ projektā, kurā iesaistījušās Cēsu un Gulbenes paš­valdības, Rakvere Igaunijā, kā arī vairākas profesionālas dažādu nozaru institūcijas un organizācijas, piemēram, Latvijas Hidro­eko­loģijas institūts,    Stokholmas Vides institūta Tallinas centrs, Igaunijas Dzīvības zinātņu Uni­versitāte, iecerēts uzlabot pilsētvidē esošo ūdens ekosistēmu veselību un    sekmēt bioloģisko daudzveidību.

I. Dimante-Deimantoviča informēja par ieceri Pils dīķī izveidot mākslīgu peldošo salu. Uz tās augošie augi kā barības vielas izmantotu tās, kas ir ūdenī, un arī savāktu piesārņojumu. Cik liela būs sala, ko tajā stādīs, kur tieši dīķī to novietos, vēl tiek diskutēts.  Iespējams, salu novietos jau pavasarī, bet rudenī, kad gatavosies dīķa tīrīšanai, novāks. Attīs­tības pārvaldes Vides un klimata neitralitātes nodaļas vadītāja Inta Ādamsone bilst, ka, iespējams, pavasarī atkal uzliks ultraskaņas aparātus. “Kamēr aļģu nav daudz, tas var veikt savu darbu,” vērtē I.Ādamsone.

Cēsniece Laura Kindzule uzsver, ka cēsniekiem parks ir ļoti svarīgs un katrs mēģinājums iztīrīt dīķi, kaut ko uzlabot ir apsveicams. “Parks ir jauno māmiņu tikšanās un pastaigu vieta. Tiesa, dīķa zaļums vismaz mani netraucē, bet trimmeri un lapu pūtēji gan,” pārdomās dalās cēsniece.

Projekta “BioFloat” īstenošanai Cēsu pašvaldībā tiks ieguldīti 70 tūkstoši eiro, pašvaldības līdzfinansējums 3,5 tūkstoši eiro. Sākotnēji šo projektu bija iecerēts īstenot Āraišu ezerā, bet vietējie iedzīvotāji pret to iebilda.

Komentāri

  • Jānis saka:

    Aļģu pastiprinātas augšanas iemesls ir paaugstināta organisko vielu koncentrācija ūdenī. Jautājums, kā tās tur nonāca, nonāk. Nedomāju, ka pīles un gulbji ir pietiekams iemesls. Jāatrod un jānovērš. Cerams, ka nekāda kanalizācija/lietus ūdeņi neieplūst.
    Izskatās, ka bez dibena tīrīšanas nekādi.

    Ar aģēm cīnās bioloģiski un mehāniski.
    Bioloģiski – ap 1/3 no virsmas vajag ūdeni attīrošus augus, tādus kā meldrus, niedres, kalmes… Arī ūdensrozes attīra labi. Pirmie arī aug uz režģiem, ūdenī bez zemes. Labums – uztaisa smuku ainavu dizainu, un tālāk tikai minimālas uzturēšanas izmaksas.
    Mehāniski- aļģes nonāvē un nofiltrē. Akvāriju un mazo dīķu īpašnieki tam izmanto UV lampas, taču šī dīķa apjoms tām ir par lielu.
    Lieto arī ozonēšanu- tieši tādu pašu, kā mūsdienās dezinficē ūdensvada ūdeni hlorēšanas vietā. Šķiet, ka šis risinājums derētu, bet vajag pietiekamas jaudas sūkņu/attīrīšanas staciju, kas visu dīķa ūdeni var pārsūknēt 2-4 stundās. Tas pats attiecas uz ultraskaņu- jaudu vajag lielu. Atceros arī to smuko strūklaku dīķa vidū. Strūklakas bagātina ūdeni ar skābekli, un tas ātrāk attīrās. Vajadzētu atjaunot.
    Karūsas ir ļoti dzīvelīgas un ļoti duļko (paceļ organiskās vielas) dīķa ūdeni.
    Iespējams, derētu koijas. Tās gan Latvijā nevairojas, bet pretēji mītam, ziemā pārziemo. Tām gan vajag tīru ūdeni, bet tās būtu īsta rota Cēsīm tāpat kā melnie gulbji Tās ir draudzīgas, pat ēd no rokas…
    Katrā ziņā brīnumi nenotiks, Dīķis pats neattīrīsies.

    • Juris saka:

      KOI karpas noteikti ūdeni neattīrīs un ātri nobeigsies. varbūt bija domāti amūri. Bet arī tie nav LV rakstūriga zivs un ar laiku paši kļūst par apgrūtinājumu dīķim. Pārējam piekrītu pilnībā, ultraskaņu vajag jaudīgu, strūklaka palīdzētu, bet ne būtiskiski, ja vien nav domāta strūklaka, kas kustina ļoti lielu ūdens apjomu, sajaucot augšējos aerētos slāņus ar apakšējiem. ja tikai plaķšķina pa ūdens virskārtu, tad vienīgais labums arī būs tikai dīķa virskārtai. Pamatproblēma ir gultnē esošais slānis. Vai ar tehniku, kas sarežģīti, taču mūsdienās ir līdzekļi. Tagad mūsu zinātnieki ar skandināviem vienu Rīgas dīķi tīra no nogulsnēm, ir arī vāciešiem līdzīgi līdzekļi, kas dabīgām ūdenstlpem izmantojami (https://www.oase-professional.com/en/water-technology/products/sediment-treatment.html), gan jau ir vēl varianti. bet pamartā dīķis nepārtraukti jākopj, jānovērš piesārņota lietusūdens un kanalizācijas ieplūšana, jātīra krasti no atmirušiem augiem.

  • Jānis saka:

    Vēl ir ķīmiskie līdzekļi. Ir Zoo veikalos, bet iznāktu mega dārgi.
    Dzirdēju arī , piemēram par eritromicīnu, bet, bail mēģināt.
    Ir vēl arī šis, bet neesmu sapratis, cik tas ir efektīvi…
    https://zz.lv/audze-alges-kas-attira-udeni-un-baro-zivis/

  • Jānis saka:

    Amūri ēdīs augus, bet šis dīķis neaizaug. Domāju tieši koijas. Tās ūdeni neattīra, jā, bet būtu smukas. Strūklaka jau ar galvenokārt smukumam
    Jūsu piesauktie ķīmiskie līdzekļi gan jau ka aļģes noēdīs, bet- uz pāŗis mēnešiem. Tad atkal vajadzēs… Un tad atkal…
    Oase vispār ir viens no dārgākiem zīmoliem, ja ne pats dārgākais.
    Domāju, ka reālākai būtu uztaisīt peldošo salu (režģi) uz kura sastādīt Latvijas meldrus.
    Pīlēn un gulbjiem krastā uztaisīt aplociņu barošanai. Krastā!
    Tipa, ja dīķim būtu saimnieks, izdomātu…

  • Juris saka:

    Mazo dekoratīvo dīķu līdzekļi nepalīdzēs, un lielākā daļā tie nav paredzēti dabīgām ūdenstilpēm, bet slēgtiem dīķiem (dīķa plēve, plastmasas vannas utt). Oase, protams, ir dārgi (labi) līdzekļi mazo dīķu tīrīšanai, bet arī jebkuru citu ja ezera tilpumam jāatbilst, tad cipars tāpat neadekvāts būs. Dūņu slāni samazinošie līdzekļi un citi dabīgām ūdenstilpēm (ezeriem, ūdenskrātuvēm) paredzēti līdzekļi parādījušies pavisam nesen un izskatās ka pielietojami ar atbildību. Ne par velti to pielietošanā jāpiesaista mērījumi (to parāda arī Zviedru un mūsu zinātnieku klātbūtne tam Rīgas Velnezerā ko iepriekš minēju) un tiem līdzekļiem jāatbilst noteiktam ES apstiprinātam standartam pielietošanai dabīgās ūdenstilpēs.
    Ezeru attīrīšanas līdzekļi Oase ir kaut kas pavisam jauns, iepriekš nebiju ievērojis. Atradu kad pētīju to case ar Velnezera attīrīšanu – kaut kas ļoti līdzīgs, pielietošana tāda pati un arī rakstīts ka process jāfiksē ar mērījumiem. Tikai Velnezera gadījumā raksta ka notiks fosfora samazināšana, kas vairāk uz barības vielu piesaisti, nevis nogulšņu samazināšanu velk. Vienalga, tas ir kkas jauns un tādēļ jāpaseko. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.10.2024-sak-velnezera-attirisanu-ar-latvija-lidz-sim-neizmantotu-metodi.a572650/
    Dārdzība vienmēr relatīvs pasākums – ja nogulsnes jāiztīra ar tehniku, tas ne mazāk smags pasākums finansiāli, jādomā ko ar ūdens līmeni darīt lai ar tehniku piekļūtu un kur izgrābtās dūņas likt.

    Peldošās salas, protams, arī ir viens no risinājumiem ūdens tīrības uzturēšanai, bet jākopj jau tāpat un diez vai tas palīdzēs jau aizaugušai ūdesntillpei. Saimniekam jābūt, piekrītu un jāsaimnieko nepārtraukti.

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

    10:27
    21.11.2024
    14

    Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

    Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

    00:00
    21.11.2024
    24

    Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

    Sagatavo auto Ukrainai

    00:00
    20.11.2024
    50

    Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

    Ukraiņu ģimeņu bērniem latviešu valodu palīdz apgūt nometnē

    00:00
    19.11.2024
    36
    1

    Projekta “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm” ietvaros nupat aizvadīta jau piektā nometne “Cīrulīši”. Mērķis ir saliedēt vietējos skolēnus un bērnus no Ukrainas, vienlaikus dodot viņiem iespēju apgūt latviešu valodu. “Puse dalībnieku ir latviešu bērni, puse – ukraiņu. Projekts paredz, ka nometnē ukraiņu nedrīkst būt skaitliski mazāk. Nometnē primārais ir latviešu valodas apguve, […]

    Sveicam Latvijas valsts jubilejā!

    00:00
    18.11.2024
    34

    Sēsties, saulīte, dimanta krēslā,Valdi pār Latvijas pakalniem brīviem.Sēsties, saulīte, skaidrības kalnā,Aizdzen miglu no birzīm un druvām,Susini purvus, susini dangas,Rādi tautai skaidrības ceļu. /Kārlis Skalbe/

    Bērni zīmē Latviju. Cēsīs

    10:48
    17.11.2024
    50
    1

    Latvija ir krāsaina. Tā rotājas gadalaiku krāsās, ikviena ikdiena iedod savus toņus, tēlus, kas veido tik zināmos simbolus, atklājot katram viņa skaistāko zemi. Latvijas dzimšanas dienā savu Latviju zīmējumu projekcijās uz Cēsu Jaunās pils torņa atklās Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas audzēkņi. Būs redzami 30 bērnu zīmējumi. Tas ir viens no Gaismas stāstu notikumiem Latvijā. […]

    Tautas balss

    Vai svarīgākā ir domes vadība

    11:01
    21.11.2024
    10
    J. raksta:

    “Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

    Sveiciens glābējiem un policistiem

    11:01
    21.11.2024
    4
    1
    Seniore raksta:

    “Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

    Kur novilkt robežu

    11:39
    20.11.2024
    19
    Lasītāja raksta:

    “Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

    Pilsoniska atbildība

    11:39
    20.11.2024
    20
    M.N. raksta:

    “Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

    Nevar atrast tualetes

    14:54
    13.11.2024
    64
    Seniore no kaimiņu novada raksta:

    “Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

    Sludinājumi