FOTO: retv.lv
Ja vien laikapstākļi ir kaut cik ciešami, Pils parkā vienmēr ir cilvēki. Te satiekas, pastaigājas, bauda ainavu, kurā ir senatne un daba. Vasarā dīķis brīžam saplūst ar zaļo apkārtni. Tas arī ir zaļš. Dažkārt arī ar nepatīkamu smaku.
“Pērn veicām aptauju par nozīmīgām zaļajām teritorijām Cēsīs un kādām funkcijām tās izmanto. Pils parks un dīķis novērtēts kā vieta lēnai pastaigai un dabas baudīšanai, kultūras pasākumiem. Arī kā Cēsu identitāte. Daudzi respondenti norādījuši, ka dzīvo 1,5 kilometrus un tālāk no Pils parka, bet to izmanto atpūtai,” stāsta pašvaldības Attīstības pārvaldes Vides un klimata neitralitātes nodaļas vides attīstības projektu vadītāja Zane Pīpkalēja.
Jau pirms astoņiem gadiem pašvaldībā bija diskusija, ka dīķis jātīra. Tas ir dārgi, un sarunas beidzās. Pa šiem gadiem nekas būtiski nav mainījies, vasarās dīķis ir zaļš.
Cēsnieki bija aicināti uz tikšanos, lai pašvaldība informētu, ko varētu darīt, lai situācija uzlabotos. Interese bija zemāka par minimālo – bez pašvaldības darbiniekiem un projektā iesaistītajiem bija ieradušies divi.
Šovasar Cēsu Pils parka dīķī tika veikts eksperiments. Ūdenī izvietoja trīs izmēģinājuma attīrīšanas iekārtas. Tehnoloģija raidīja ultraskaņas viļņus, kuri iedarbojās uz aļģēm. Aļģes vajadzēja saplēst, un tad tām jānosēžas gultnē. Šī metode tiek izmantota daudzviet pasaulē, un ir rezultāti. Bet ne Pils dīķī. Aļģu koncentrācija bija pārāk liela.
Z.Pīpkalēja pastāstīja, ka, visticamāk, 2026.gadā, kad notiks Palasta ielas pārbūve, būs iespēja arī iztīrīt dīķi. Domājot, ko var darīt jau tagad un kā nākotnē pasargāt dīķi no piesārņojuma, pašvaldība meklē risinājumus starptautiskā projektā “Peldošās salas kā bioloģiskās daudzveidības pieturas un piesārņojuma mazinātāji pilsētu adaptācijas veicināšanai (BioFloat)”.
Lai kaut ko uzsāktu, jāapzina pašreizējā situācija. SIA “Saldūdeņu risinājumi” pētnieks, Dr.biol Matīss Žagars pētīja dīķi vasarā un rudenī. 32 mērījumos uzzīmēta nogulumu karte. “Būtu jāvērtē vēsturiski, bet iepriekšējo datu nav,” uzsver pētnieks. Par to, kāds parks un dīķis izskatījies, liecina vien senas fotogrāfijas.
M.Žagars bilst, ka pēc fotogrāfijām, kas ir daudzu cēsnieku albumos, varētu pa gadiem vērtēt, kā parka dīķī mainījusies ūdens kvalitāte. Skaidrs, ka jau pirms desmit gadiem tas bija zaļš. Dīķa iepriekšējā tīrīšana notika 1983.gadā.
Lai aļģes ziedētu, tām vajag barības vielas, fosforu un slāpekli. Ūdenī ir daudz organiskas izcelsmes vielu, ne viss, kas nonāk dīķī, sadalās. Dīķī pārsvarā dzīvo karūsas, tās rokas pa grunti un duļķo ūdeni, neļaujot piesārņojumam nogulsnēties. “Sudrabkarūsas ir izturīgas, bet arī tās vasarā bija vien pie strūklakas un ne dziļāk par 30 centimetriem, jo dīķī skābekļa daudzums ir kritisks. Citas zivju sugas te nevar izdzīvot,” skaidro pētnieks.
M. Žagars atgādina, ka dīķa un parka lietotāji un apsaimniekotāji šīs vietas redz atšķirīgi. “Dīķis ir cilvēku izveidots, un tas, tāpat kā mazdārziņš, ir jākopj. Ja to nedara, aizaug. Dīķis ir svarīgs elements ainavā un pilsētniekiem,” uzsver pētnieks.
Viena no parka vērtībām ir ūdensputni, kurus piesaista dīķis. Ornitoloģe Antra Stīpniece pastāsta, ka pēdējos gados Ornitoloģijas biedrības grupas biedri Pils parkā novērojuši 194 sugu putnus. “Jūlijā dīķī bija četri pīlēnu perējumi un vēl mitinājās ap 40 neligzdotājas. Arī pērn bijuši četri. Viens grams pīļu mēslu satur 8.5 mg fosfora un 53.1 mg slāpekļa,” stāsta ornitoloģe un vērš uzmanību, ka putnu barošana rada dīķa piesārņojumu. Kāpostlapas mētājas ne tikai dīķmalā, vējš aizpūš dziļāk, kur tās pūst. “Interesanti būtu saskaitīt, cik cēsnieku dienā atnāk barot pīles,” rosinot padomāt, saka ornitoloģe un pastāsta, ka putniem, kuri medījumu meklē vizuāli, dīķī nav ko darīt, jo zaļajā žampā zivis nevar ieraudzīt.
“Ja pēc tam, kad dīķi iztīrīs, cēsnieki turpinās mest kāpostlapas un maizi pīlēm, tas drīz atkal aizaugs,” atgādina ornitoloģe.
Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Inta Dimante-Deimantoviča skaidro, ka dīķī satek lietus ūdeņi, notekūdens no ielām, mašīnām. “Viss, kas ir apkārtējā vidē, te satek un nekur neaizplūst. Piesārņojums, skābekļa trūkums ikvienai dzīvai radībai ir kritisks,” uzsver institūta pētniece Marija Obrazcova.
“BioFloat’ projektā, kurā iesaistījušās Cēsu un Gulbenes pašvaldības, Rakvere Igaunijā, kā arī vairākas profesionālas dažādu nozaru institūcijas un organizācijas, piemēram, Latvijas Hidroekoloģijas institūts, Stokholmas Vides institūta Tallinas centrs, Igaunijas Dzīvības zinātņu Universitāte, iecerēts uzlabot pilsētvidē esošo ūdens ekosistēmu veselību un sekmēt bioloģisko daudzveidību.
I. Dimante-Deimantoviča informēja par ieceri Pils dīķī izveidot mākslīgu peldošo salu. Uz tās augošie augi kā barības vielas izmantotu tās, kas ir ūdenī, un arī savāktu piesārņojumu. Cik liela būs sala, ko tajā stādīs, kur tieši dīķī to novietos, vēl tiek diskutēts. Iespējams, salu novietos jau pavasarī, bet rudenī, kad gatavosies dīķa tīrīšanai, novāks. Attīstības pārvaldes Vides un klimata neitralitātes nodaļas vadītāja Inta Ādamsone bilst, ka, iespējams, pavasarī atkal uzliks ultraskaņas aparātus. “Kamēr aļģu nav daudz, tas var veikt savu darbu,” vērtē I.Ādamsone.
Cēsniece Laura Kindzule uzsver, ka cēsniekiem parks ir ļoti svarīgs un katrs mēģinājums iztīrīt dīķi, kaut ko uzlabot ir apsveicams. “Parks ir jauno māmiņu tikšanās un pastaigu vieta. Tiesa, dīķa zaļums vismaz mani netraucē, bet trimmeri un lapu pūtēji gan,” pārdomās dalās cēsniece.
Projekta “BioFloat” īstenošanai Cēsu pašvaldībā tiks ieguldīti 70 tūkstoši eiro, pašvaldības līdzfinansējums 3,5 tūkstoši eiro. Sākotnēji šo projektu bija iecerēts īstenot Āraišu ezerā, bet vietējie iedzīvotāji pret to iebilda.
