Ceturtdiena, 21. novembris
Vārda dienas: Zeltīte, Andis

Mantojums šodienai un rītdienai

Sarmīte Feldmane
00:00
02.11.2024
70
Vecpilseta

Aktuālā netrūkst. Sarunā Gaujas 11.nama saimnieki Mārtiņš (no labās) un Agija Tiknusi, Cēsu pašvaldības būvvaldes arhitekte Vēsma Lukstiņa, būvvaldes vadītājas vietniece Irēna Suipe, biedrības “Cēsu mantojums” vadītājs Jānis Tolpežņikovs un arhitekte Marija Katrīna Dambe vērtē, ka vecpilsētas attīstības problēmas ir labi zināmas, risinājumiem dažādi varianti, vajadzīga politiķu izpratne un atbalsts. FOTO: Sarmīte Feldmane

Cēsu vecpilsētai katrā gadalaikā savs šarms. Kāda vecpilsēta ir šodien? Daudzas problēmas redzamas arī tādam, kurš nav ne būvnieks, ne arhitekts. Kādu no iepriekšējām paaudzēm saņemto mantojumu nodosim tālāk, protams, atkarīgs tikai no pašiem.

Biedrība “Cēsu mantojums” bija saaicinājusi kopā arhitektūras, pilsētplānošanas un kultūras mantojuma, pašvaldību speciālistus, lai konferencē “Vecpilsēta mūsdienās un tās attīstība” spriestu, dalītos pieredzē, kā saglabāt un uzturēt vietējās nozīmes pieminekļus.

Konference sākās ar ekskursiju    pa Cēsu vēsturiskajiem objektiem,vērtējot ēku saglabāšanas iespējas un izmantošanu nākotnē. Sarunas notika Gaujas ielā 11, ko daudzi atceras kā ēku, kas bija saistīta ar kādreizējo kara komisariātu. Tās īpašnieki Agija un Mārtiņš Tiknusi nepilnu divu gadu laikā daudz ieguldījuši, lai namu pamazām atjaunotu. Pašvaldī­bas finansējums piesaistīts tornīša un verandas atjaunošanai. Te notikusi arī biedrības “Cēsu mantojums” meistarklase par kaļķa apmetumu.
Saimnieki pauda gandarījumu, ka konferences dalībnieki novērtējuši paveikto. “Darāmā ļoti daudz. Žāvējam gadiem pamesto ēku un atklājam aizvien kādu pārsteigumu,” sacīja saimnieks un atgādināja, ka šis nams savulaik piederējis grāfam Karlam Geor­gam Zī­versam un saukts par “Villa bei Wenden”.

Tiknusi iegādājās vietējās nozīmes aizsargājamu arhitektūras pieminekli, saprotot, kādus pienākumus uzņemas, daudz dara paši, izmantojot profesionāļu padomus. “Padoms un citu pieredze ir ļoti svarīgi,” atzina Agija un uzsvēra, ka konferencē guvuši daudzas vērtīgas atziņas.

Cēsīs veco ēku netrūkst. Arhitekts Ervins Krauklis uzsvēra, ka īpašnieks ir noteicējs, kā ēka tiks atjaunota, izmantota.    “Man    nepatīk vārds “pārliecināt”, tas izklausās, kā gribētu piespiest. Ikvienu vislabāk pārliecinās kaimiņš, atjaunota ēka, pozitīvā pieredze, nevis negatīvais. Kultivējot to, ir būtiski stāstīt vairāk par labajiem piemēriem.    Ir jāskaidro, ka pieminekļu uzturēšana un kvalitatīva atjaunošana paaugstina īpašuma vērtību. Laiks iet, vēsturiskais zūd. Ēkas sagrūs, jo to atjaunošana ar katru dienu kļūst aizvien dārgāka, līdz būs jānojauc,” pārdomās dalījās E.Krauklis.

Kā saglabāt Cēsu vērtību – kultūrvēsturisko mantojumu vecpilsētā? Kā to aizsargāt un izmantot mūsdienās?    Diskusija raisījās par noteikumiem, kādi jāievēro vecpilsētā.  Biedrības vadītājs, restaurators Jānis Tolpežņikovs pauda pārliecību, ka pietrūkst vadlīniju, vajadzīgi stingrāki apbūves noteikumi, jārod pilsētbūvniecības pieminekļiem labāks risinājums, kā tos aizsargāt. Savukārt uzņēmējs Toms Zvirbulis izteica uzskatus, ka nosacījumus vajag vieglākus. “Uzņēmēji grib izdarīt ko labu, nauda ir, ļaujiet nākt pilsētā un investēt! Visi uztraucas, ko varēs izdarīt, kādi būs sprunguļi. Vai Cēsīs būs iedzīvotāji, ja būs, kur viņiem dzīvot, ja te patiks, vai par to varēs samaksāt,” atgādināja T.Zvirbulis.

Cēsu vecpilsēta tūrisma ceļvežos tiek piedāvāta kā īpaša. Kas ir tas īpašais?    Kāpēc Kuldīgas vecpilsēta ir ierakstīta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, bet Cēsu vecpilsēta brūk? Arhitekts Jānis Zlaugotnis 28 gadus nostrādājis Cēsu domē. Viņam ir savs viedoklis: “Svarīga ir administrācijas un politiķu izpratne un attieksme. No viņiem atkarīgi lēmumi, finansējums programmām. Kuldīgā gan administratīvi, gan politiski un profesionāli gāja uz mērķi, lai piepildītu redzējumu par savu vecpilsētu. Cēsīs tas izpalicis, politiskā līmenī    ir strādāts      nevienmērīgi.    Varējām būt kā Kuldīga,    ja rīkotos visos līmeņos un mērķtiecīgi,” teica J.Zlaugotnis un piebilda, ka arī atbalsta finansējuma programmām nav pēctecības. “Ir vajadzīgs profesionālis, personība, kurš sabiedrību, politiķus un profesionāļus velk līdzi,” sacīja arhitekts. Viņam piekrita arī Cēsu muzeja direktore Ināra Bula: “Pieminekļu aizsardzība ir atkarīga no personībām. Cilvēki neklausīsies uzspiestā viedoklī, ka vērtības jāsaglabā, bet paskatīsies, kā dara kaimiņš un kāpēc.   

Pašvaldībai jābūt vienotai koncepcijai un jāspēj atrast kompromisu ar īpašniekiem, uzņēmējiem – attīstītājiem,    mantojuma aizsardzības institūcijām un sabiedrību. Kultūras mantojuma aizsardzība ir individuāls process, lai gan ir kopīgi noteikumi, katrai ēkai tie ir savi, un jābūt individuālai pieejai.” Viņa arī atgādināja, ka vēsturisko ēku saglabāšana, uzturēšana un izmantošana ir problēma ne tikai visā Latvijā, arī Eiropā. “Sabiedrībai jāatceras, ka pilsēta, kurā dzīvojam, ielas, pa kurām staigājam, nepieder valstij vai pašvaldībai, bet mums visiem,” bilda I.Bula.     

Cēsu būvvaldes arhitekte Vēsma Lukstiņa norādīja, ka ir būtiski, lai noteikumi, ko un kā drīkst darīt vecpilsētā, ir mērķtiecīgi    un ar virsuzdevumu. “Laika gaitā mainās zināšanas, izpratne un ik noteikumi ir jāpārskata,” atzina V.Lukstiņa un piebilda, ka Cēsīs ir personības, bet institūcijas strādā noteikumu rāmī. Limbažu paš­valdības būvvaldes vadītāja Ineta Cīrule, vērtējot, kādi noteikumi būtu labāki, atgādināja, kā rokā turam olu: ja vaļīgi, tā no rokām izkrīt, ja par ciešu saspiežam, saplīst. “Noteikumiem jābūt skaidriem,” uzsvēra limbažniece, bet E.Krauklis pauda , ka pats svarīgākais    ir nepazaudēt būtisko, mērķi, ko gribam sasniegt.

“Cēsu mantojuma” pārstāve Tatjana Bernharde atgādināja, ka 2017.gadā biedrību “Cēsu mantojums” izveidoja, lai kopā ar paš­valdību veiktu inventarizāciju visā vecpilsētā. Pēc tam taptu saistošie noteikumi. Toreiz pietrūka pašvaldības ieinteresētības.   

Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centra vadītājs Gundars Ūķis pastāstīja, ka pilsētā 1996.gadā apsekoja visas ēkas. Pēc 30 gadiem daudz kas mainījies. “Pilsētas uzdevums ir nodrošināt ekonomisko aktivitāti, vienlaikus saglabājot vēsturisko mantojumu. Tā vienmēr ir dilemma, tas vienmēr ir kompromiss. Jūrmalā līdzās ir 20.gadsimta sākuma un padomju laika lielās viesnīcas,” stāstīja G.Ūķis. Apsverot, kā savienot veco ar mūsdienām, arhitekti dalījās pārdomās, kāds izskatītos Cēsu Pionieru laukums un vecpilsēta, ja te uzceltu augstākas, lielāka apjoma ēkas. Laikmeti mainās, satiekas un aiziet nākotnē.
Kādai būt vecpilsētai, tās namiem? Tas ir gan profesionāļu, gan politiķu ziņā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
15

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
25

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
51

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Ukraiņu ģimeņu bērniem latviešu valodu palīdz apgūt nometnē

00:00
19.11.2024
36
1

Projekta “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm” ietvaros nupat aizvadīta jau piektā nometne “Cīrulīši”. Mērķis ir saliedēt vietējos skolēnus un bērnus no Ukrainas, vienlaikus dodot viņiem iespēju apgūt latviešu valodu. “Puse dalībnieku ir latviešu bērni, puse – ukraiņu. Projekts paredz, ka nometnē ukraiņu nedrīkst būt skaitliski mazāk. Nometnē primārais ir latviešu valodas apguve, […]

Sveicam Latvijas valsts jubilejā!

00:00
18.11.2024
34

Sēsties, saulīte, dimanta krēslā,Valdi pār Latvijas pakalniem brīviem.Sēsties, saulīte, skaidrības kalnā,Aizdzen miglu no birzīm un druvām,Susini purvus, susini dangas,Rādi tautai skaidrības ceļu. /Kārlis Skalbe/

Bērni zīmē Latviju. Cēsīs

10:48
17.11.2024
50
1

Latvija ir krāsaina. Tā rotājas gadalaiku krāsās, ikviena ikdiena iedod savus toņus, tēlus, kas veido tik zināmos simbolus, atklājot katram viņa skaistāko zemi. Latvijas dzimšanas dienā savu Latviju zīmējumu projekcijās uz Cēsu Jaunās pils torņa atklās Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas audzēkņi. Būs redzami 30 bērnu zīmējumi. Tas ir viens no Gaismas stāstu notikumiem Latvijā. […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
10
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
4
1
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
19
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
20
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi