Sestdiena, 2. novembris
Vārda dienas: Vivita, Dzīle, Viva
casibom jojobet giriş jojobet Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet Casibom Giriş casibom casibom güncel giriş casibom güncel Casibom Casibom holiganbet holiganbet casibom güncel giriş

Mantojums šodienai un rītdienai

Sarmīte Feldmane
00:00
02.11.2024
24
Vecpilseta

Aktuālā netrūkst. Sarunā Gaujas 11.nama saimnieki Mārtiņš (no labās) un Agija Tiknusi, Cēsu pašvaldības būvvaldes arhitekte Vēsma Lukstiņa, būvvaldes vadītājas vietniece Irēna Suipe, biedrības “Cēsu mantojums” vadītājs Jānis Tolpežņikovs un arhitekte Marija Katrīna Dambe vērtē, ka vecpilsētas attīstības problēmas ir labi zināmas, risinājumiem dažādi varianti, vajadzīga politiķu izpratne un atbalsts. FOTO: Sarmīte Feldmane

Cēsu vecpilsētai katrā gadalaikā savs šarms. Kāda vecpilsēta ir šodien? Daudzas problēmas redzamas arī tādam, kurš nav ne būvnieks, ne arhitekts. Kādu no iepriekšējām paaudzēm saņemto mantojumu nodosim tālāk, protams, atkarīgs tikai no pašiem.

Biedrība “Cēsu mantojums” bija saaicinājusi kopā arhitektūras, pilsētplānošanas un kultūras mantojuma, pašvaldību speciālistus, lai konferencē “Vecpilsēta mūsdienās un tās attīstība” spriestu, dalītos pieredzē, kā saglabāt un uzturēt vietējās nozīmes pieminekļus.

Konference sākās ar ekskursiju    pa Cēsu vēsturiskajiem objektiem,vērtējot ēku saglabāšanas iespējas un izmantošanu nākotnē. Sarunas notika Gaujas ielā 11, ko daudzi atceras kā ēku, kas bija saistīta ar kādreizējo kara komisariātu. Tās īpašnieki Agija un Mārtiņš Tiknusi nepilnu divu gadu laikā daudz ieguldījuši, lai namu pamazām atjaunotu. Pašvaldī­bas finansējums piesaistīts tornīša un verandas atjaunošanai. Te notikusi arī biedrības “Cēsu mantojums” meistarklase par kaļķa apmetumu.
Saimnieki pauda gandarījumu, ka konferences dalībnieki novērtējuši paveikto. “Darāmā ļoti daudz. Žāvējam gadiem pamesto ēku un atklājam aizvien kādu pārsteigumu,” sacīja saimnieks un atgādināja, ka šis nams savulaik piederējis grāfam Karlam Geor­gam Zī­versam un saukts par “Villa bei Wenden”.

Tiknusi iegādājās vietējās nozīmes aizsargājamu arhitektūras pieminekli, saprotot, kādus pienākumus uzņemas, daudz dara paši, izmantojot profesionāļu padomus. “Padoms un citu pieredze ir ļoti svarīgi,” atzina Agija un uzsvēra, ka konferencē guvuši daudzas vērtīgas atziņas.

Cēsīs veco ēku netrūkst. Arhitekts Ervins Krauklis uzsvēra, ka īpašnieks ir noteicējs, kā ēka tiks atjaunota, izmantota.    “Man    nepatīk vārds “pārliecināt”, tas izklausās, kā gribētu piespiest. Ikvienu vislabāk pārliecinās kaimiņš, atjaunota ēka, pozitīvā pieredze, nevis negatīvais. Kultivējot to, ir būtiski stāstīt vairāk par labajiem piemēriem.    Ir jāskaidro, ka pieminekļu uzturēšana un kvalitatīva atjaunošana paaugstina īpašuma vērtību. Laiks iet, vēsturiskais zūd. Ēkas sagrūs, jo to atjaunošana ar katru dienu kļūst aizvien dārgāka, līdz būs jānojauc,” pārdomās dalījās E.Krauklis.

Kā saglabāt Cēsu vērtību – kultūrvēsturisko mantojumu vecpilsētā? Kā to aizsargāt un izmantot mūsdienās?    Diskusija raisījās par noteikumiem, kādi jāievēro vecpilsētā.  Biedrības vadītājs, restaurators Jānis Tolpežņikovs pauda pārliecību, ka pietrūkst vadlīniju, vajadzīgi stingrāki apbūves noteikumi, jārod pilsētbūvniecības pieminekļiem labāks risinājums, kā tos aizsargāt. Savukārt uzņēmējs Toms Zvirbulis izteica uzskatus, ka nosacījumus vajag vieglākus. “Uzņēmēji grib izdarīt ko labu, nauda ir, ļaujiet nākt pilsētā un investēt! Visi uztraucas, ko varēs izdarīt, kādi būs sprunguļi. Vai Cēsīs būs iedzīvotāji, ja būs, kur viņiem dzīvot, ja te patiks, vai par to varēs samaksāt,” atgādināja T.Zvirbulis.

Cēsu vecpilsēta tūrisma ceļvežos tiek piedāvāta kā īpaša. Kas ir tas īpašais?    Kāpēc Kuldīgas vecpilsēta ir ierakstīta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, bet Cēsu vecpilsēta brūk? Arhitekts Jānis Zlaugotnis 28 gadus nostrādājis Cēsu domē. Viņam ir savs viedoklis: “Svarīga ir administrācijas un politiķu izpratne un attieksme. No viņiem atkarīgi lēmumi, finansējums programmām. Kuldīgā gan administratīvi, gan politiski un profesionāli gāja uz mērķi, lai piepildītu redzējumu par savu vecpilsētu. Cēsīs tas izpalicis, politiskā līmenī    ir strādāts      nevienmērīgi.    Varējām būt kā Kuldīga,    ja rīkotos visos līmeņos un mērķtiecīgi,” teica J.Zlaugotnis un piebilda, ka arī atbalsta finansējuma programmām nav pēctecības. “Ir vajadzīgs profesionālis, personība, kurš sabiedrību, politiķus un profesionāļus velk līdzi,” sacīja arhitekts. Viņam piekrita arī Cēsu muzeja direktore Ināra Bula: “Pieminekļu aizsardzība ir atkarīga no personībām. Cilvēki neklausīsies uzspiestā viedoklī, ka vērtības jāsaglabā, bet paskatīsies, kā dara kaimiņš un kāpēc.   

Pašvaldībai jābūt vienotai koncepcijai un jāspēj atrast kompromisu ar īpašniekiem, uzņēmējiem – attīstītājiem,    mantojuma aizsardzības institūcijām un sabiedrību. Kultūras mantojuma aizsardzība ir individuāls process, lai gan ir kopīgi noteikumi, katrai ēkai tie ir savi, un jābūt individuālai pieejai.” Viņa arī atgādināja, ka vēsturisko ēku saglabāšana, uzturēšana un izmantošana ir problēma ne tikai visā Latvijā, arī Eiropā. “Sabiedrībai jāatceras, ka pilsēta, kurā dzīvojam, ielas, pa kurām staigājam, nepieder valstij vai pašvaldībai, bet mums visiem,” bilda I.Bula.     

Cēsu būvvaldes arhitekte Vēsma Lukstiņa norādīja, ka ir būtiski, lai noteikumi, ko un kā drīkst darīt vecpilsētā, ir mērķtiecīgi    un ar virsuzdevumu. “Laika gaitā mainās zināšanas, izpratne un ik noteikumi ir jāpārskata,” atzina V.Lukstiņa un piebilda, ka Cēsīs ir personības, bet institūcijas strādā noteikumu rāmī. Limbažu paš­valdības būvvaldes vadītāja Ineta Cīrule, vērtējot, kādi noteikumi būtu labāki, atgādināja, kā rokā turam olu: ja vaļīgi, tā no rokām izkrīt, ja par ciešu saspiežam, saplīst. “Noteikumiem jābūt skaidriem,” uzsvēra limbažniece, bet E.Krauklis pauda , ka pats svarīgākais    ir nepazaudēt būtisko, mērķi, ko gribam sasniegt.

“Cēsu mantojuma” pārstāve Tatjana Bernharde atgādināja, ka 2017.gadā biedrību “Cēsu mantojums” izveidoja, lai kopā ar paš­valdību veiktu inventarizāciju visā vecpilsētā. Pēc tam taptu saistošie noteikumi. Toreiz pietrūka pašvaldības ieinteresētības.   

Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centra vadītājs Gundars Ūķis pastāstīja, ka pilsētā 1996.gadā apsekoja visas ēkas. Pēc 30 gadiem daudz kas mainījies. “Pilsētas uzdevums ir nodrošināt ekonomisko aktivitāti, vienlaikus saglabājot vēsturisko mantojumu. Tā vienmēr ir dilemma, tas vienmēr ir kompromiss. Jūrmalā līdzās ir 20.gadsimta sākuma un padomju laika lielās viesnīcas,” stāstīja G.Ūķis. Apsverot, kā savienot veco ar mūsdienām, arhitekti dalījās pārdomās, kāds izskatītos Cēsu Pionieru laukums un vecpilsēta, ja te uzceltu augstākas, lielāka apjoma ēkas. Laikmeti mainās, satiekas un aiziet nākotnē.
Kādai būt vecpilsētai, tās namiem? Tas ir gan profesionāļu, gan politiķu ziņā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Līgatnes dabas takās izmitina avārijā izdzīvojušu meža pūci

19:52
01.11.2024
21
1

Pēc ilgstošas atveseļošanās meža pūce, kas tika atrasta smagi ievainota uz Tallinas šosejas, ir atradusi jaunas mājas Līgatnes dabas takās. Dabas taku viesi pūci nosaukuši par Kripatiņu. Putns ir labi iejuties savā jaunajā vidē un pavada laiku kopā ar pārējām meža pūcēm. 2022.gada decembrī kāds autobraucējs uz Tallinas šosejas starp Salacgrīvu un Svētciemu atrada smagi […]

Izdejot savu ideālo pasauli

10:26
01.11.2024
44

Ar jaunradītu deju uzvedumu “Rotā, Saule, manu dienu” Cēsu Kultūras centra tautas deju kolektīvs “Randiņš” Vidzemes koncertzālē svinēja savu 25. jubileju. Uzvedums caur gaišu, viegli meditatīvu mūzikas noskaņu veda cauri Saules dienas ritumam un meitenes dzīves gājumam – pieaugšanai un nokļūšanai tautās. Vienoto stāstu etnomūzikas grupas “Rāmi Riti” skanējumā izdejoja “Randiņš”, “Randiņa studija”, “Mazais Randiņš” […]

Kā bibliotekārs jūtas bibliotēkā. Par to jārunā

00:00
01.11.2024
62

Priekuļu pagasta bibliotēkā sabrauca ap simts bibliotekāru no visas Vidzemes. Turpinot tradīciju, Cēsu Centrālā bibliotēka rīkoja jau 22. konferenci novadu bērnu un skolu bibliotēku darbiniekiem. Šoreiz tēma bija “Labbūtības ceļvedis bibliotekāriem”. Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu nodaļas galvenā speciāliste Inese Jankovska ar gandarījumu atzīst, ka izraudzītā tēma ieinteresējusi daudzus kolēģus, tā šodien ikdienas darbā ir ļoti aktuāla. “Tā […]

Mārsnēni. Vienas monētas divas puses

00:00
31.10.2024
93

Ziemas ceļu tīrīšanā jāmācās no pagājušās sezonas kļūdām, kopienas iecerēm vajag atbalstu, kapsētā nav ūdens krāna – par to un vēl citām lietām Mārsnēnu pagasta iedzīvotāji runāja, pagājušajā nedēļā tiekoties ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, domes priekšsēdētāja vietnieku Ati Egliņu-Eglīti, izpilddirektora vietnieci Baibu Eglīti un Priekuļu apvienības pārvaldes vadītājas vietnieku Edmundu Grietēnu. Ceļi […]

Maskēšanās tīkls kā dabas ainava

00:00
30.10.2024
59

Cēsīs, Raiņa kvartālā tukšajās telpās, kas gaida pārmaiņas, valda rosība. Te dažāda vecuma cēsnieki pin tīklus Ukrainas armijai. Darbs vēl nesokas tik raiti, ir jāmācās.    Labdarības biedrība “Tavi draugi” brīvprātīgais un “Tīklu alianses” tehniskais vadītājs Aldis Silovs    māca un rāda, kā caur tīkla acīm vilkt lentes, kā veidot zigzag rakstus. Biedrība akcijā “Tīklu […]

Piecgadīgajai Katrīnai no Allažiem nepieciešama palīdzība

19:44
29.10.2024
143

Lai apmaksātu cilmes šūnu transplantāciju Šajā ģimenē aug trīs bērni, piecgadīgā Katrīna ir vismazākā. Tieši viņu ir piemeklējusi nelaime, un viņai ļoti nepieciešama palīdzība cilmes šūnu transplantācijas apmaksai. Jau decembrī Katrīnu gaida klīnikā.Projekta “Zaļā lampa” ietvaros 29. oktobrī tiek izsludināta palīdzības akcija. Nepieciešamā summa – 14 900 eiro. Katrīnai var palīdzēt, zvanot uz tālruņa numuru […]

Tautas balss

Kāpēc pārtika tik dārga

10:22
01.11.2024
23
Lasītāja raksta:

“Klausos, ka ekonomikas ministrs solās ar tirgotājiem runāt par augstajām pārtikas cenām, ka tās gluži neatbilst tirgus nosacījumiem. Šī nu ir tā reize, kad jāpiekrīt politiķim. Tiešām nav normāli, ka trauciņš jogurta, kas pirms pusgada maksāja nepilnu eiro, tagad jāpērk par 1,5 eiro. Ne elektrība kļuvusi dārgāka, ne degviela. Nav arī dzirdēts, ka kāds ļoti […]

Kāpēc es nesvinu Halovīnu?

10:21
01.11.2024
27
1
Armīns raksta:

Šie svētki aicina uz ciešāku kontaktu ar nāvi, maģiju, šaus­mām, vardarbību, bailēm. Jātērpjas maskās un tērpos, lai iejustos raganu, vampīru, nāves un citos ļaunos tēlos. Jāatdarina to īpašības un rīcība, kura ir negatīva pret cilvēkiem. Biedēt citus, lai pēc tam uzjautrinātos, ka izdevies radīt baiļu un šausmu sajūtu apkārtējos. Draudēt citiem ar ļaunu rīcību, ja […]

Paši lūdza, lai ievēl

16:01
26.10.2024
32
Cēsnieks raksta:

“Saeimas deputātiem pašiem nu gan vajadzētu lemt par algu iesaldēšanu. Neesmu no tiem, kas uzskata, ka politiķiem, lielu institūciju un iestāžu vadītājiem jāmaksā maz, taču tagad, kad visiem jāsavelk jostas, pilsoņu vēlētās varas pārstāvjiem jāprotas. Turklāt viņi taču paši piedāvāja savus pakalpojumus tautai, lūdza, lai viņus ievēl, jo grib strādāt sabiedrības labā. Tagad pašiem jāsaprot, […]

Gandrīz jāuzbāžas

16:00
26.10.2024
23
Seniore raksta:

“Traki, ka valdībai, pašvaldībām un māju apsaimniekotājiem gandrīz jābāžas virsū iedzīvotājiem, lai viņi izvēlas siltināt savu daudzdzīvokļu namu. Tagad taču ir daudz labu piemēru, visiem taču skaidrs, ka remontiem izdotā nauda atmaksājas, ka ietaupījums ir. Arī dzīvokļa vērtība palielinās, kad pats īpašnieks vai mantinieki to gribēs pārdot, cena siltinātā mājā būs daudz augstāka nekā nolaistā […]

Kaķi ir mīļi, bet turēšanai jābūt organizētākai

16:00
26.10.2024
23
Lasītāja raksta:

“Liepā pie kādas daudzdzīvokļu mājas pulcējas daudz kaķu, cik no tiem saimnieku, cik bezsaimnieku, kas zina. Tur viena kundzīte dzīvniekus baro. Vai kaķi sterilizēti? Diezin vai, izskatās, ka parādās arī kaķēni, bet varbūt kļūdos. Taču dzīvnieki klīst apkārt, rada netīrību, ir smakas. Kam vajadzētu palīdzēt nokārtot to kaķu lietu, lai pie ēkas ir kārtība,” ar […]

Sludinājumi