Mantojums šodienai un rītdienai

Cēsu vecpilsētai katrā gadalaikā savs šarms. Kāda vecpilsēta ir šodien? Daudzas problēmas redzamas arī tādam, kurš nav ne būvnieks, ne arhitekts. Kādu no iepriekšējām paaudzēm saņemto mantojumu nodosim tālāk, protams, atkarīgs tikai no pašiem.

Biedrība “Cēsu mantojums” bija saaicinājusi kopā arhitektūras, pilsētplānošanas un kultūras mantojuma, pašvaldību speciālistus, lai konferencē “Vecpilsēta mūsdienās un tās attīstība” spriestu, dalītos pieredzē, kā saglabāt un uzturēt vietējās nozīmes pieminekļus.

Konference sākās ar ekskursiju    pa Cēsu vēsturiskajiem objektiem,vērtējot ēku saglabāšanas iespējas un izmantošanu nākotnē. Sarunas notika Gaujas ielā 11, ko daudzi atceras kā ēku, kas bija saistīta ar kādreizējo kara komisariātu. Tās īpašnieki Agija un Mārtiņš Tiknusi nepilnu divu gadu laikā daudz ieguldījuši, lai namu pamazām atjaunotu. Pašvaldī­bas finansējums piesaistīts tornīša un verandas atjaunošanai. Te notikusi arī biedrības “Cēsu mantojums” meistarklase par kaļķa apmetumu.
Saimnieki pauda gandarījumu, ka konferences dalībnieki novērtējuši paveikto. “Darāmā ļoti daudz. Žāvējam gadiem pamesto ēku un atklājam aizvien kādu pārsteigumu,” sacīja saimnieks un atgādināja, ka šis nams savulaik piederējis grāfam Karlam Geor­gam Zī­versam un saukts par “Villa bei Wenden”.

Tiknusi iegādājās vietējās nozīmes aizsargājamu arhitektūras pieminekli, saprotot, kādus pienākumus uzņemas, daudz dara paši, izmantojot profesionāļu padomus. “Padoms un citu pieredze ir ļoti svarīgi,” atzina Agija un uzsvēra, ka konferencē guvuši daudzas vērtīgas atziņas.

Cēsīs veco ēku netrūkst. Arhitekts Ervins Krauklis uzsvēra, ka īpašnieks ir noteicējs, kā ēka tiks atjaunota, izmantota.    “Man    nepatīk vārds “pārliecināt”, tas izklausās, kā gribētu piespiest. Ikvienu vislabāk pārliecinās kaimiņš, atjaunota ēka, pozitīvā pieredze, nevis negatīvais. Kultivējot to, ir būtiski stāstīt vairāk par labajiem piemēriem.    Ir jāskaidro, ka pieminekļu uzturēšana un kvalitatīva atjaunošana paaugstina īpašuma vērtību. Laiks iet, vēsturiskais zūd. Ēkas sagrūs, jo to atjaunošana ar katru dienu kļūst aizvien dārgāka, līdz būs jānojauc,” pārdomās dalījās E.Krauklis.

Kā saglabāt Cēsu vērtību – kultūrvēsturisko mantojumu vecpilsētā? Kā to aizsargāt un izmantot mūsdienās?    Diskusija raisījās par noteikumiem, kādi jāievēro vecpilsētā.  Biedrības vadītājs, restaurators Jānis Tolpežņikovs pauda pārliecību, ka pietrūkst vadlīniju, vajadzīgi stingrāki apbūves noteikumi, jārod pilsētbūvniecības pieminekļiem labāks risinājums, kā tos aizsargāt. Savukārt uzņēmējs Toms Zvirbulis izteica uzskatus, ka nosacījumus vajag vieglākus. “Uzņēmēji grib izdarīt ko labu, nauda ir, ļaujiet nākt pilsētā un investēt! Visi uztraucas, ko varēs izdarīt, kādi būs sprunguļi. Vai Cēsīs būs iedzīvotāji, ja būs, kur viņiem dzīvot, ja te patiks, vai par to varēs samaksāt,” atgādināja T.Zvirbulis.

Cēsu vecpilsēta tūrisma ceļvežos tiek piedāvāta kā īpaša. Kas ir tas īpašais?    Kāpēc Kuldīgas vecpilsēta ir ierakstīta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, bet Cēsu vecpilsēta brūk? Arhitekts Jānis Zlaugotnis 28 gadus nostrādājis Cēsu domē. Viņam ir savs viedoklis: “Svarīga ir administrācijas un politiķu izpratne un attieksme. No viņiem atkarīgi lēmumi, finansējums programmām. Kuldīgā gan administratīvi, gan politiski un profesionāli gāja uz mērķi, lai piepildītu redzējumu par savu vecpilsētu. Cēsīs tas izpalicis, politiskā līmenī    ir strādāts      nevienmērīgi.    Varējām būt kā Kuldīga,    ja rīkotos visos līmeņos un mērķtiecīgi,” teica J.Zlaugotnis un piebilda, ka arī atbalsta finansējuma programmām nav pēctecības. “Ir vajadzīgs profesionālis, personība, kurš sabiedrību, politiķus un profesionāļus velk līdzi,” sacīja arhitekts. Viņam piekrita arī Cēsu muzeja direktore Ināra Bula: “Pieminekļu aizsardzība ir atkarīga no personībām. Cilvēki neklausīsies uzspiestā viedoklī, ka vērtības jāsaglabā, bet paskatīsies, kā dara kaimiņš un kāpēc.   

Pašvaldībai jābūt vienotai koncepcijai un jāspēj atrast kompromisu ar īpašniekiem, uzņēmējiem – attīstītājiem,    mantojuma aizsardzības institūcijām un sabiedrību. Kultūras mantojuma aizsardzība ir individuāls process, lai gan ir kopīgi noteikumi, katrai ēkai tie ir savi, un jābūt individuālai pieejai.” Viņa arī atgādināja, ka vēsturisko ēku saglabāšana, uzturēšana un izmantošana ir problēma ne tikai visā Latvijā, arī Eiropā. “Sabiedrībai jāatceras, ka pilsēta, kurā dzīvojam, ielas, pa kurām staigājam, nepieder valstij vai pašvaldībai, bet mums visiem,” bilda I.Bula.     

Cēsu būvvaldes arhitekte Vēsma Lukstiņa norādīja, ka ir būtiski, lai noteikumi, ko un kā drīkst darīt vecpilsētā, ir mērķtiecīgi    un ar virsuzdevumu. “Laika gaitā mainās zināšanas, izpratne un ik noteikumi ir jāpārskata,” atzina V.Lukstiņa un piebilda, ka Cēsīs ir personības, bet institūcijas strādā noteikumu rāmī. Limbažu paš­valdības būvvaldes vadītāja Ineta Cīrule, vērtējot, kādi noteikumi būtu labāki, atgādināja, kā rokā turam olu: ja vaļīgi, tā no rokām izkrīt, ja par ciešu saspiežam, saplīst. “Noteikumiem jābūt skaidriem,” uzsvēra limbažniece, bet E.Krauklis pauda , ka pats svarīgākais    ir nepazaudēt būtisko, mērķi, ko gribam sasniegt.

“Cēsu mantojuma” pārstāve Tatjana Bernharde atgādināja, ka 2017.gadā biedrību “Cēsu mantojums” izveidoja, lai kopā ar paš­valdību veiktu inventarizāciju visā vecpilsētā. Pēc tam taptu saistošie noteikumi. Toreiz pietrūka pašvaldības ieinteresētības.   

Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centra vadītājs Gundars Ūķis pastāstīja, ka pilsētā 1996.gadā apsekoja visas ēkas. Pēc 30 gadiem daudz kas mainījies. “Pilsētas uzdevums ir nodrošināt ekonomisko aktivitāti, vienlaikus saglabājot vēsturisko mantojumu. Tā vienmēr ir dilemma, tas vienmēr ir kompromiss. Jūrmalā līdzās ir 20.gadsimta sākuma un padomju laika lielās viesnīcas,” stāstīja G.Ūķis. Apsverot, kā savienot veco ar mūsdienām, arhitekti dalījās pārdomās, kāds izskatītos Cēsu Pionieru laukums un vecpilsēta, ja te uzceltu augstākas, lielāka apjoma ēkas. Laikmeti mainās, satiekas un aiziet nākotnē.
Kādai būt vecpilsētai, tās namiem? Tas ir gan profesionāļu, gan politiķu ziņā.