Sestdien, 21.09., saulīte mudināja doties ārā, nesteidzīgā pastaigā baudīt saulaino rudeni. Ne viena vien cēsnieka un pilsētas viesa ceļš atveda uz Rožu laukumu. Te Rudens labumu tirdziņā varēja baudīt tirgus gaisotni un iegādāties vietējo audzētāju, ražotāju un amatnieku labumus, gardumus un noderīgas lietas.
Tirdziņā godā tika celts kāposts. “ Iepriekšējos rudeņos uzmanība tika pievērsta ķirbjiem, kabačiem, šoreiz sadarbībā ar Briežu ģimenes saimniecību “Purmaļi” no Stalbes pagasta, Cēsu ģimenes uzņēmumu “Labas saknes” izvēlējāmies kāpostu,” pastāsta Cēsu Kultūras centra projektu vadītāja Linda Ķaukule.
“Labas saknes” saimniece Daina Eglīte-Antone atzīst, ka kāposts palicis nenovērtēts, bet tā izmantošana ir daudzveidīga. “Var teikt, ka kāposti ir piemirsti, jo ikdienā jau tam, par ko vairāk runā, par ko stāsta, arī pievērš uzmanību. Pārāk daudz skatāmies uz ievestajiem augļiem un dārzeņiem, kas aug citās zemēs, nenovērtējot to, kas aug pašu dārzos,” saka D.Eglīte-Antone. Viņa meistarklasē rādīja, kā skābēt kāpostus ar ķimenēm, diļļu sēklām, āboliem, mārrutkiem, piedāvāja arī pašas gatavotos kāpostu un sarkano kāpostu čipsus un salmiņus. “Sarkanajos kāpostos ir vairāk minerālvielu, parastie ir cietāki, tajos vairāk ogļhidrātu,” atgādina cēsniece. Ikviens arī varēja nogaršot biedrības “Be The Light” vārīto ukraiņu boršču, kur bez kāpostiem neiztikt.
Tirdziņā bija iespēja izvēlēties 24 tirgotāju piedāvājumus. Todien Cēsu tirgū bija paplašinātais tirgus, pilsētā cilvēku bija daudz, Rožu laukuma tirgotāji par pircēju interesi sūkstīties nevarēja. “Rožu laukuma tirdziņā būtiska ir piedāvātā kultūras programma, gaisotne,” uzsver L.Ķaukule. Ar priekšnesumiem uzstājās gan pūtēju orķestris “Cēsis” un Kociņu kapela, gan tautas vērtes kopa “Dzieti”, kā arī Vaives vokālais ansamblis “Tieši tāpēc” un vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vaive”.
Tirgotāji atzina, ka, klausoties mūziku, pircēju sirdis atmaigst un mājās nedodas bez kāda pirkuma.
“Esam Cēsu novada ražotāji, kā varam nebraukt uz Rožu laukumu,” saka SIA “3×9 zālītes” saimniece Diāna Doniņa no Kaives pagasta. Līdztekus plašajam zāļu tēju klāstam interesi saista tējas kūstošās bumbas. “Pagaidām tādas neviens negatavo. Piņķerīgs darbs, tāpēc nav mēģinājuši atdarināt,” bilst saimnieks Arnis Mētra. D.Doniņa pastāsta, ka vasara bijusi bagāta ziediem un tējas savāktas. “Savu reizi jāaizbrauc uz tirdziņiem, jāparunājas ar pircējiem, jāsatiek pastāvīgie klienti, ar digitālajiem kontaktiem vien ir par maz,” saka kaivēniete un atklāj, ka rudenī daudzi, domājot par ziemu, stiprina imunitāti.
Pie Ketijas Grētas Sabules stenda ieinteresēti piestāj tūristi no Lietuvas. Katra ģimene nopērk skābmaizes kukulīti. Cepēja atklāj, ka interesēties par skābmaizi sākusi pirms diviem gadiem, pati mācījusies, kamēr tikusi līdz savai īstajai receptei. Ketija Grēta dzīvo Priekuļos, bet ceptuve ierīkota Raiskumā. “Tas ir roku darbs, bioloģiskos miltus pērku no “Kaņepītēm”,” atklāj mājražotāja.
Raivis un Ance Eikeni no Madlienas tirdziņā piedāvā sēņu audzēšanas komplektus. Viņi pastāsta, ka katrs pats var arī dzīvoklī izaudzēt pelēkās, dižās un zilās austersēnes, dižadatenes. “Var sēdēt un vērot, kā sēnes aug. Trijās četrās dienās no maziņas izaug skaista, liela sēne. Var novākt vismaz trīs ražas. Kamēr maisiņā būs mitrums un barības vielas, tās augs. Teorētiski var piebarot, bet substrātā var iemesties baktērijas,” klāsta Raivis, bet Ance uzsver, ka rudenī brīvdienas pavadīt tirdziņos dažādās pilsētās ir brīnišķīga atpūta un iespēja satikt visdažādākos cilvēkus.
“Pirmie tirgus apmeklētāji nopirka šīssezonas pēdējās zemenes,” stāsta “Mežnoru” saimnieks Aivars Urbasts no Raunas pagasta. Viņš atceras, ka bijuši rudeņi, kad pēdējās zemenes vācis oktobra sākumā. “Katrs gads ir citāds, karstais laiks ieviesa korekcijas. Rudens aveņu raža laba, bet tās ātri bojājas, jo naktis ir mitras,” pastāsta A.Urbasts.
L.Ķaukule uzsver, ka ir būtiski, lai tirdziņā ikviens justos gaidīts un labi pavada laiku. Viņa atklāj, ka veidojas sadarbība ar Cēsu tirgu. “Tirdziņam Rožu laukumā pieteicās vairāk tirgotāju, nekā varējām paņemt, viņiem tika piedāvāts tirgoties Cēsu tirgū. Savukārt lielā tirgus rīkotāji ieteica ražotājus, kuri iederētos Rožu laukumā. Domāsim, kā darīt kopā, jo ieguvēji būs gan tirgus apmeklētāji, gan tirdzinieki,” stāsta L.Ķaukule un piebilst, ka Cēsu Kultūras centrs gadā rīko trīs tirdziņus – Ražas, pirmajā un pēdējā Adventē.
Komentāri