Svētdiena, 13. aprīlis
Vārda dienas: Jūlijs, Ainis
weather-icon
+2° C, vējš 1.57 m/s, R vēja virziens

Vēstures lappuse, kuru nedrīkst aizšķirt

Sarmīte Feldmane
00:00
26.09.2024
257
Bunkurs

Mežā pie ugunskura. Kopīgi dziedātas dziesmas ikvienam dod uzmundrinājumu. Vidū vēsturnieks, nacionālo partizānu bunkura ierīkotājs Melturos Agris Šults. FOTO: Sarmīte Feldmane

Nacionālo partizānu bunkurā Drabešu pagasta Meltu­ros, “Amadās”, Latvijas Na­cio­nālo partizānu piemiņas pasākums pulcēja interesentu kuplu loku no Vidzemes, Kur­zemes, Zemgales, Sēlijas un Rīgas.

“Cīņa bija bezcerīga, bet tā nebija veltīga. Viņiem bija cerība, ticība, ka Latvija būs brīva,” par nacionālajiem karavīriem teica nodibinājuma “Bru­nis” vadītājs Agris Šults. Viņš pirms 12 gadiem izveidoja bun­kuru, kura ekspozīcija iekārtota no personīgiem tā laika priekšmetiem. Apmek­lētāji arī var iepazīties ar    Agra    pierakstītajām nacionālo partizānu atmiņām.

“Laiks steidzas uz priekšu, to, kuri var kavēties atmiņās, ir aizvien mazāk, bet jaunajai paaudzei šis Latvijas vēstures laiks maz zināms vai vispār nezināms. Par to ir jārunā, jā­stāsta,” uzsvēra A.Šults. Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Marko­va atgādināja, ka, aizmirstot savas tautas vēsturi, zaudējam ceļu uz nākotni. “Par pēckara laiku, kad es mācījos skolā, rakstīja atbilstoši ideoloģijas vajadzībām vai noklusēja. Visos laikos bijuši cilvēki, kuri pretojušies okupāciju varām, cīnījušies par vērtībām, kuras būtiskas: dzīvību, brīvību, neatkarību, cieņpilnu attieksmi citam pret citu, cilvēku kā vērtību,” teica I.Suija-Markova un veltīja atzinīgus vārdus A.Šultam, kurš dokumentē atmiņas, ekskursijās dažādām paaudzēm stāsta par nacionālo partizānu pretošanos.

Gan vēsturnieki, gan novadpētnieki atzina, ka līdz šim nacionālo partizānu karš maz pētīts. To dara vien daži vēsturnieki, lielāko tiesu paveic vēstures entuziasti. Lai veiktu nopietnus pētījumus, būtu nepieciešams valsts pasūtījums.

Mag.hist. Haralds Bruņinieks 20 gadus pētījis nacionālo partizānu cīņas Sēlijā, sarakstījis grāmatu    “Nāvi mānot”. “Visā Lat­vijā nacionālo partizānu cīņa bija līdzīga. Tā bija    nežēlīga, vardarbīga, jo arī okupācijas vara rīkojās tāpat. Galvenais mērķis bija atjaunot Latvijas valstiskumu,” skaidroja H.Bruņinieks un uzsvēra, ka Latvijas valsts nebija gatavojusies partizānu karam. Pētot nacionālo partizānu darbību, viņš ticies ar daudziem bijušajiem karavīriem, atbalstītājiem, viņu kaimiņiem.    Vēsturnieks izpētījis arī vārda “mežabrāļi” iespējamo rašanos. “Aknīstē vairāki jaunieši, negribēdami dienēt sarkanajā armijā, iegāja mežā. Viņi nebija sagatavoti cīņām. 1945.gada 13. februārī notika lielākā kauja Aknīstē. Atmiņās ir stāsts, kā notika kauja, kā vīri izgāja no aplenkuma.    Pēc kaujas brālība vienojās sevi apzīmēt par mežabrāļiem. Tā bija sajūta, kopība un kopīgs mērķis. Dārgākais un vienīgais glābējs bija šautene,” pastāstīja vēsturnieks un piebilda, ka pamazām vien par mežabrāļiem sāka saukt tos, kuri pretojas padomju varai.

Vēsturnieks arī vērtēja, kā cīnījās mežabrāļi, kas stājās viņu rindās, kā viņi spēja    izdzīvot līdz pat 1952.gadam, H.Bruņinieks arī uzsvēra, ka, nenoliedzami, vardarbīga cīņa bija arī pret kolaboracionistiem. “Šodien ikvienam ir    jābūt skaidram, kas ir kolaboracionisms, sadarbība ar sve­šu varu. Šodienas situācija kaimiņos uzdod daudzus jautājumus, kuri jāizprot,” bilda vēsturnieks.

Latvijas Nacionālo karavīru biedrības valdes priekšsēdētāja Emīla Gaiļa mātes dzimtā puse ir Liepas pagasts. “Biju iegādājies un lasīju grāmatu par nacionālajiem partizāniem, ienāca māte, interesējās, ko lasu. Kad atbildēju, ka par nacionālajiem partizāniem, viņa noteica: “Mans tēvs bija mežabrālis.” Tad uzzināju un sāku interesēties par savu dzimtu. Vectēvs    Alberts Daukšs ir no Liepas pagasta “Keviņiem”, bijis Latvijas armijas virsnieks, iebēdzis mežā. Māte, dzimusi Krī­pēna, māsa pulkvedim Krīpē­nam. Vispirms uzzināju par Kabiles kauju, tad    Rauņa kauju      blakus Vaives dzirnavām. Tajās piedalījās mans vectēvs,” atklāja E.Gailis un atgādināja, ka retu dzimtu Latvijā neskāra notikumi, kas saistīti ar okupācijas varu.

Vēstures entuziasts Ēvalds Krieviņš pastāstīja par mežabrāļu kauju ar čekistiem pie Rauņa. Tai viņa uzmanību pievērsis novadpētnieks Aivars Vilnis. “Perio­dikā par to rakstīts. Neoficiāli to esam nosaukuši par kauju pie Rauņa 1941.gada 3.jūlijā,” teica Ē. Krieviņš un uzsvēra, ka par pretošanās kaujām 1941. gadā nav bijuši pētījumi.

Tā kā atceres pasākums notika Baltu vienotības dienā, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības Cēsu nodaļas vadītājs Māris Niklass pastāstīja, ka lietuvieši lepojas, ka    1952.gadā, kad Lietuvā jau bija ievesti tūkstoši    padomju karavīru un čekistu, lai nedēļas laikā izķemmētu visus Lietuvas mežus, partijas līderim, kurš bija lietuvietis, izdevās atturēt to darīt. 1965.gadā tika arestēts un nošauts pēdējais mežabrālis, bet viens igaunis nelegāli nodzīvoja līdz neatkarības atjaunošanai.

“Mums jāturas stipri kopā. Jābūt gataviem aizstāvēt savu zemi un valsti,” atgādināja M.Niklass.

Novadpētnieki no dažādiem novadiem dalījās pieredzē, kā vāc atmiņas, ierīko un uztura nacionālo karavīru piemiņas vietas.

“Mežabrāļi bunkurus cēla vienai ziemai. Šis kalpo jau 12 gadus, pienācis laiks atjaunot sijas. Mūs atbalsta gan pašvaldība, gan Nacionālo karavīru biedrība, gan ziedotāji, bet ieguldījumi    nepieciešami lieli. Šoziem darbi jāpaveic, lai    pavasarī varētu uzņemt skolēnu ekskursijas un ikvienu, kurš interesējas par vēsturi,” saka nodibinājuma “Brunis” vadītājs Agris Šults.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārstādīti Stacijas laukuma lielie koki

00:00
13.04.2025
7

Turpinās Cēsu Stacijas laukuma rekonstrukcija. Tās gaitā notiek plaši zemes darbi, atsedzot arī koku saknes. Šis būvdarbu projekts iezīmīgs ar to, ka paredz īpaši saudzīgu attieksmi pret kokiem un to sakņu sistēmu. Lai izvairītos no balsta sak­ņu bojāšanas, rakšanas darbus koku tuvumā paredzēts veikt tikai ar lāpstu vai nelielu traktortehniku. Lai kompensētu iespējamos sakņu zudumus […]

Sievietes no Cēsīm aicinātas pieteikties bezmaksas programmā MI rīku apgūšanai

00:53
12.04.2025
42

Sievietes no Cēsu pilsētas un novada aicinātas pieteikties mācību programmā “Google AI Essentials”, kurā iespējams iegūt pamatzināšanas par mākslīgā intelekta (MI) darbību, tā pielietojumu un potenciālu dažādās nozarēs. Mācības organizē biedrība “Riga TechGirls” ar “Google.org” atbalstu. Bezmaksas programmas ietvaros dalībnieki varēs iepazīties ar MI pamatiem, tā pielietošanu ikdienā, kā arī mācīsies analizēt un risināt problēmas, […]

Pievelc pasauli tuvāk! VARAM aicina Cēsu novada iedzīvotājus pieteikties bezmaksas digitālo prasmju mācībām

00:51
12.04.2025
21

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar vairāk nekā 30 Latvijas pašvaldībām aicina iedzīvotājus pieteikties bezmaksas mācībām, lai attīstītu savas digitālās pašapkalpošanās prasmes un apgūtu dažādus e-pakalpojumus patstāvīgai lietošanai. Lai pieteiktos mācībām, ir jāaizpilda pašnovērtējuma zināšanu tests, kas palīdzēs noteikt visatbilstošāko mācību līmeni, un jāpiesakās vēlamajam mācību līmenim konkrētā mācību vietā. To var […]

Kaķīša atvestās balvas jāredz

00:00
12.04.2025
31

Vēl šodien (11.04.) koncertzālē “Cēsis” ikviens var apskatīt animācijas filmas “Straume” iegūtās trīs prestižākās godalgas: Eiropas Kinoakadēmijas balvu, Holivudas ārzemju preses piešķirto “Zelta globusu” un Amerikas Kinoakadēmijas balvu “Oskars”. Otrdien pie kinozāles durvīm veidojās neliela rinda. Interesenti nesteidzīgi kāpa lejup pa kāpnēm, lai apskatītu Latvijas lepnumus, kā zelta statuetes nosauca vairāki apmeklētāji. “Tādu brīnumu redzēt. […]

Rīgas ielā Cēsīs ar atklātu liesmu dega divstāvu ēka

10:24
11.04.2025
5174

Šonakt plkst. 2.56 VUGD saņēma izsaukumu uz Rīgas ielu Cēsīs, kur ar atklātu liesmu dega divstāvu neapdzīvota ķieģeļu ēka 300 m2 platībā, kas piebūvēta trīsstāvu dzīvojamai mājai. Pirms VUGD ierašanās no trīsstāvu dzīvojamās ēkas evakuējās pieci cilvēki, bet vēl vienu evakuēja ugunsdzēsēji glābēji. Plkst. 5.52 ugunsgrēks ierobežots un šobrīd turpinās dzēšanas darbi.

Uz laiku daļēji aptur "Straupes" ar rokām iepakoto produktu fasēšanas līniju darbiniekiem atklātās E.coli infekcijas dēļ

10:02
11.04.2025
86

Uz laiku daļēji apturēta piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Straupe” darbība, vairākiem uzņēmuma darbiniekiem konstatējot E. coli infekciju, šodien preses konferencē informēja Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis. Apturēta uzņēmuma fasēšanas līnija, kurā produkti manuāli tika pildīti atkārtoti izmantojamos traukos. PVD pieņēmis lēmumu uz laiku apturēt šo produktu līniju un iesaka to nelietot uzturā. Tie varētu […]

Tautas balss

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
12
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
15
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Vietējie jāatbalsta

09:19
07.04.2025
36
1
Seniore no Cēsīm raksta:

“Uzzināju par streiku Cēsu tirgū. Tas nav normāli, ka vietējiem tirgotājiem, ražotājiem tā jārīkojas. Tieši viņiem tirgū būtu jārada paši labākie apstākļi. Tirgus nav lielveikals, kur katram, kas kaut ko pārdod, prasa lielu nomu. Mūsu uzņēmēji taču jāatbalsta,” sacīja seniore no Cēsīm.

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
40
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
31
6
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Sludinājumi