Piektdiena, 27. septembris
Vārda dienas: Ādolfs, Ilgonis
casibom bahsegel jojobet

Vēstures lappuse, kuru nedrīkst aizšķirt

Sarmīte Feldmane
00:00
26.09.2024
67
Bunkurs

Mežā pie ugunskura. Kopīgi dziedātas dziesmas ikvienam dod uzmundrinājumu. Vidū vēsturnieks, nacionālo partizānu bunkura ierīkotājs Melturos Agris Šults. FOTO: Sarmīte Feldmane

Nacionālo partizānu bunkurā Drabešu pagasta Meltu­ros, “Amadās”, Latvijas Na­cio­nālo partizānu piemiņas pasākums pulcēja interesentu kuplu loku no Vidzemes, Kur­zemes, Zemgales, Sēlijas un Rīgas.

“Cīņa bija bezcerīga, bet tā nebija veltīga. Viņiem bija cerība, ticība, ka Latvija būs brīva,” par nacionālajiem karavīriem teica nodibinājuma “Bru­nis” vadītājs Agris Šults. Viņš pirms 12 gadiem izveidoja bun­kuru, kura ekspozīcija iekārtota no personīgiem tā laika priekšmetiem. Apmek­lētāji arī var iepazīties ar    Agra    pierakstītajām nacionālo partizānu atmiņām.

“Laiks steidzas uz priekšu, to, kuri var kavēties atmiņās, ir aizvien mazāk, bet jaunajai paaudzei šis Latvijas vēstures laiks maz zināms vai vispār nezināms. Par to ir jārunā, jā­stāsta,” uzsvēra A.Šults. Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Marko­va atgādināja, ka, aizmirstot savas tautas vēsturi, zaudējam ceļu uz nākotni. “Par pēckara laiku, kad es mācījos skolā, rakstīja atbilstoši ideoloģijas vajadzībām vai noklusēja. Visos laikos bijuši cilvēki, kuri pretojušies okupāciju varām, cīnījušies par vērtībām, kuras būtiskas: dzīvību, brīvību, neatkarību, cieņpilnu attieksmi citam pret citu, cilvēku kā vērtību,” teica I.Suija-Markova un veltīja atzinīgus vārdus A.Šultam, kurš dokumentē atmiņas, ekskursijās dažādām paaudzēm stāsta par nacionālo partizānu pretošanos.

Gan vēsturnieki, gan novadpētnieki atzina, ka līdz šim nacionālo partizānu karš maz pētīts. To dara vien daži vēsturnieki, lielāko tiesu paveic vēstures entuziasti. Lai veiktu nopietnus pētījumus, būtu nepieciešams valsts pasūtījums.

Mag.hist. Haralds Bruņinieks 20 gadus pētījis nacionālo partizānu cīņas Sēlijā, sarakstījis grāmatu    “Nāvi mānot”. “Visā Lat­vijā nacionālo partizānu cīņa bija līdzīga. Tā bija    nežēlīga, vardarbīga, jo arī okupācijas vara rīkojās tāpat. Galvenais mērķis bija atjaunot Latvijas valstiskumu,” skaidroja H.Bruņinieks un uzsvēra, ka Latvijas valsts nebija gatavojusies partizānu karam. Pētot nacionālo partizānu darbību, viņš ticies ar daudziem bijušajiem karavīriem, atbalstītājiem, viņu kaimiņiem.    Vēsturnieks izpētījis arī vārda “mežabrāļi” iespējamo rašanos. “Aknīstē vairāki jaunieši, negribēdami dienēt sarkanajā armijā, iegāja mežā. Viņi nebija sagatavoti cīņām. 1945.gada 13. februārī notika lielākā kauja Aknīstē. Atmiņās ir stāsts, kā notika kauja, kā vīri izgāja no aplenkuma.    Pēc kaujas brālība vienojās sevi apzīmēt par mežabrāļiem. Tā bija sajūta, kopība un kopīgs mērķis. Dārgākais un vienīgais glābējs bija šautene,” pastāstīja vēsturnieks un piebilda, ka pamazām vien par mežabrāļiem sāka saukt tos, kuri pretojas padomju varai.

Vēsturnieks arī vērtēja, kā cīnījās mežabrāļi, kas stājās viņu rindās, kā viņi spēja    izdzīvot līdz pat 1952.gadam, H.Bruņinieks arī uzsvēra, ka, nenoliedzami, vardarbīga cīņa bija arī pret kolaboracionistiem. “Šodien ikvienam ir    jābūt skaidram, kas ir kolaboracionisms, sadarbība ar sve­šu varu. Šodienas situācija kaimiņos uzdod daudzus jautājumus, kuri jāizprot,” bilda vēsturnieks.

Latvijas Nacionālo karavīru biedrības valdes priekšsēdētāja Emīla Gaiļa mātes dzimtā puse ir Liepas pagasts. “Biju iegādājies un lasīju grāmatu par nacionālajiem partizāniem, ienāca māte, interesējās, ko lasu. Kad atbildēju, ka par nacionālajiem partizāniem, viņa noteica: “Mans tēvs bija mežabrālis.” Tad uzzināju un sāku interesēties par savu dzimtu. Vectēvs    Alberts Daukšs ir no Liepas pagasta “Keviņiem”, bijis Latvijas armijas virsnieks, iebēdzis mežā. Māte, dzimusi Krī­pēna, māsa pulkvedim Krīpē­nam. Vispirms uzzināju par Kabiles kauju, tad    Rauņa kauju      blakus Vaives dzirnavām. Tajās piedalījās mans vectēvs,” atklāja E.Gailis un atgādināja, ka retu dzimtu Latvijā neskāra notikumi, kas saistīti ar okupācijas varu.

Vēstures entuziasts Ēvalds Krieviņš pastāstīja par mežabrāļu kauju ar čekistiem pie Rauņa. Tai viņa uzmanību pievērsis novadpētnieks Aivars Vilnis. “Perio­dikā par to rakstīts. Neoficiāli to esam nosaukuši par kauju pie Rauņa 1941.gada 3.jūlijā,” teica Ē. Krieviņš un uzsvēra, ka par pretošanās kaujām 1941. gadā nav bijuši pētījumi.

Tā kā atceres pasākums notika Baltu vienotības dienā, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības Cēsu nodaļas vadītājs Māris Niklass pastāstīja, ka lietuvieši lepojas, ka    1952.gadā, kad Lietuvā jau bija ievesti tūkstoši    padomju karavīru un čekistu, lai nedēļas laikā izķemmētu visus Lietuvas mežus, partijas līderim, kurš bija lietuvietis, izdevās atturēt to darīt. 1965.gadā tika arestēts un nošauts pēdējais mežabrālis, bet viens igaunis nelegāli nodzīvoja līdz neatkarības atjaunošanai.

“Mums jāturas stipri kopā. Jābūt gataviem aizstāvēt savu zemi un valsti,” atgādināja M.Niklass.

Novadpētnieki no dažādiem novadiem dalījās pieredzē, kā vāc atmiņas, ierīko un uztura nacionālo karavīru piemiņas vietas.

“Mežabrāļi bunkurus cēla vienai ziemai. Šis kalpo jau 12 gadus, pienācis laiks atjaunot sijas. Mūs atbalsta gan pašvaldība, gan Nacionālo karavīru biedrība, gan ziedotāji, bet ieguldījumi    nepieciešami lieli. Šoziem darbi jāpaveic, lai    pavasarī varētu uzņemt skolēnu ekskursijas un ikvienu, kurš interesējas par vēsturi,” saka nodibinājuma “Brunis” vadītājs Agris Šults.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Drošības nedēļa traģēdijas ēnā

00:00
27.09.2024
13

Lai atgādinātu, cik svarīgi ir ievērot ceļu satiksmes drošības prasības un to, ka no katra satiksmes dalībnieka rīcības var būt atkarīga gan paša, gan apkārtējo satiksmes dalībnieku drošība un dzīvība, aizvadītajā nedēļā Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp Latvijā, norisinājās Eiropas ceļu policijas tīkla “ROADPOL” organizētā ikgadējā akcija “ROADPOL Drošības dienas”. Savukārt 18. septembris bija “Eiropas diena […]

Problēmu cēlonis vai otrā maize. Četri mīti par kartupeļiem

06:55
26.09.2024
99

Kartupeļi ir neatņemama latviskas virtuves un arī kultūras koda sastāvdaļa, tomēr modernā dzīvesveida piekritēju vidū par šo ogļhidrātiem bagāto dārzeni cirkulē dažādi mīti. Netrūkst pat tādu, kas tieši tupeņus vaino daudzās veselības problēmās un mudina neēst vispār. Veikals “ELVI” kopā ar pavāri un uztura speciālisti Jev­gēniju Jansoni skaidro četrus populārākos mītus par kartupeļiem. 1.Kartupeļi veicina […]

Spontāna ideja, kas tapa skaistā, rudenīgā piknikā

00:00
25.09.2024
160

“Pikniks norisinājās saistībā ar to, ka man piezvanīja no Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas un teica, ka Re:TV vēlas uzfilmēt video par mūsu kopienu. Bija nedaudz vairāk par nedēļu laika, lai sagatavotos, lai gan televīzijas plānotais formāts nebija līdz galam skaidrs, mēs kopā ar Baibu Juhņeviču, Skujenes kopienas biedrības priekšsēdētāju, nolēmām, ka jārīko kopīgs pasākums. […]

Liepā top stāvlaukums

00:00
24.09.2024
46

Liepā, Dārza un Raunas ielā, septembrī sākta infrastruktūras uzlabošanas projektu realizācija, lai pilnveidotu satiksmes organizāciju, gājēju drošību un vietējo infrastruktūru. Priekuļu apvienības pārvaldes vadītāja Evita Šīrante apstiprina, ka darbi ir sākušies un viss notiek saskaņā ar grafiku – līdz decembrim ir jāpabeidz jaunas transportlīdzekļu novietnes izbūve Dārza ielā, kur būs vieta četriem vieglajiem transportlīdzekļiem. Automašīnas […]

Mūzikai un pilsētai

00:00
23.09.2024
51

Koncertzāles “Cēsis” desmitās jubilejas gads izskan ar festivālu “Čello Cēsis”. Koncertzāles darbība gan devusi novada iedzīvotājiem augstvērtīgu kultūras dzīves pienesumu, gan piesaistījusi pilsētai kultūrtūristus. “Esam nonākuši pie mūsu koncertzāles desmitgades jubilejas kulminācijas. Rīt atklāsim izstādi, kurā eksponēsim latviešu lielmeistaru Borisa Bērziņa un Georga Barkāna darbus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas. Ar muzeju mums vienmēr […]

Būt aizrautīgi laikā

07:48
22.09.2024
18

Cēsu Izstāžu namā apskatāma mākslinieka Imanta Klīdzēja keramikas un melnbaltās fotogrāfijas izstāde “Appassione tempo”. Nesteidzīgi ejot no zāles uz zāli, katram skatītājam raisās savas sajūtas, pārdomas. “Te ir māls un smiltis. Māli kā 3D objekti un smiltis kā fotogrāfijas. Manā izpildījumā viens bez otra nu nekādi,” saka mākslinieks. Fotogrāfijās ūdens un vēja raksti smiltīs. I.Klīdzējs uzsver, […]

Tautas balss

Pilsētas vidū – ne šis, ne tas

11:00
25.09.2024
28
Lasītāja raksta:

“Biju Cēsu tirgū uz garšu festivālu. Bija jauks pasākums, tikai viss bija diezgan saspiesti, nav jau ap halli daudz vietas. Tad man atkal nāca prātā doma par veco tirgus laukumu, cik ilgi tas stāvēs neapsaimniekots, neizmantots. Tā taču ir pašvaldības zeme! Pilsētas parki, laukumi sakopti, tikai tā vieta tāda – ne šis, ne tas. Cik […]

Jālabo dzelzceļa pārbrauktuve

10:59
25.09.2024
18
11
Liepas pagasta iedzīvotājs raksta:

“Dzelzceļa pārbrauktuve Liepas pagastā kļūst arvien sliktāka, segums ir bedru bedrēs. Pārbrauktuve plata, ved ne tikai pār vienu sliežu ceļu, mašīnām aizvien bīstamāk braukt. Pārbrauktuvi šķērso arī kravas transports, kas no netālās rūpnīcas izved būvmateriālus. Nāks ziema, segums bojāsies vēl vairāk. Jāaicina “Latvijas Dzelz­ceļš”, lai taču beidzot pamana, ka te vajadzīgs remonts,” uzsvēra Liepas pagasta […]

Kā motosacīkstes gar māju

10:58
25.09.2024
24
Gaujas ielas iedzīvotāja S. raksta:

“Bieži vakaros, galvenokārt brīvdienās, Cēsīs pa Gaujas ielu viens aiz otra, tādā kā barā, brauc vairāki motobraucēji, radot lielu troksni. Nezinu, vai braucamajiem noņemti trokšņa slāpētāji vai motoru troksnis tik spalgs ir citu iemeslu dēļ, bet pat dzīvoklī sajūta tāda, ka esi mototrasē. Kad lūdzu palīdzību pašvaldības policijai, man saka, lai nosaucu kāda braucamā valsts […]

Suņu rejas baida garāmgājējus

10:58
25.09.2024
26
1
Cēsniece raksta:

“Cēsīs jārunā par suņu pieskatīšanu. Dažos privātmāju kvartālos dzīvniekus tur pagalmos, tie aprej gājējus tik nikni, ka cilvēkiem bail iet pa ietvi garām šīm vietām. Īpaši jau mazi bērni nobīstas, kad suns, bet dažā pagalmā divi un vairāk, rejot metas gar žogu, šķiet, ka tūlīt tiks laukā no sētas un uzbruks. Manuprāt, dzīvnieku saimniekiem jānodrošina, […]

Kāpēc vairs nekursē skolēnu busiņš

15:39
20.09.2024
28
Raiskumiete raksta:

“Kur pazudis skolēnu busiņš, kas savulaik, kad vēl bija Pārgaujas novads, Raiskuma pagasta bērnus veda uz skolu Cēsīs? Raiskumiešu ģimenēm tagad skolēni uz pilsētas mācību iestādēm jāaizved pašiem. Brauc sabiedriskais transports, bet tas no Cēsīm atiet ātrāk, nekā skolā beidzas stundas. Autobuss caur Raiskumu uz Jātnieku pusi nereti brauc gandrīz tukšs, savukārt vecākiem jāorganizē bērnu […]

Sludinājumi