Baltā piknika radītāja Latvijā

L’elegante Po-Up Picnic jeb Baltais pikniks ir pasākums, kas notiek vakariņošanai neierastā vietā, visbiežāk Rīgā, bet norises vieta tiek atklāta vien pēdējā brīdī – pasākuma dienā.

Uz pikniku ir jāierodas tērptiem eleganti baltā, līdzi ņemot dzērienu un uzkodas, galda dekorācijas, lai kopā radītu un piedzīvotu maģisku notikumu. Vakars tiek pavadīts, svinot un izbaudot prieku, ko sniedz vakariņas kopā ar seniem un jauniegūtiem draugiem dzīvās mūzikas pavadībā.

Baltais pikniks šogad notika jau desmito reizi. Pasākuma radītāja Latvijā ir Gunta Skalberga, kura atklāj, ka ir apskatījusi arī Cēsu Pils parku kā vietu, kur šāds pasākums varētu notikt.

-Vai jau pirms desmit gadiem bija jūtama cilvēku steiga, nespēja satikties pat ar tiem, ar kuriem gribam, un tas radīja sajūtu, ka šāds pasākums būs nepieciešams?
-Kad esam 20-30 gadu vecumā, esam bezrūpības pilni un ļoti bieži atrodam iespēju satikties. Bet pēc tam sākas citi pienākumi, atbildība, ir ģimene. Atrast laiku satikties ārpus ierastās vides ir arvien mazāk, ja vien tam neieliek konkrētu datumu kalendārā.

Es arī ticu konceptam, ko    teikusi grāmatas “Big Magic” jeb “Lielā burvība” autore Elizabete Gilberta, ka idejas virmo gaisā un var tikt iemiesotas tikai partnerībā ar cilvēku, tāpēc tās nereti nonāk pie vairākiem, lai tiktu realizētas. Neatrodot īsto cilvēku, idejas tā arī paliek tikai idejas līmenī. Uzskatu, ka šī sarīkojuma ideja, lai tiktu realizēta Latvijā, izvēlējās mani. Ieraugot video par tādu pasākumu Francijā, uzreiz sajutu un zināju, ka tas ir kas tāds, ko vēlos realizēt. Jo manī bija pārliecība, ka arī mēs ,līdzīgi kā parīzieši, varam pikniku pārvērst par svētkiem. Svētkiem sev! Saposties, lēni un bez mūžīgās steigas ar eleganci priecāties par esošo mirkli, svinēt dzīvi un vienkāršās lietas, kas priecē ikvienu – kopā būšana vakariņojot ar cilvēkiem, kuri mums ir svarīgi un mīļi. Lai ideja nepaliktu tikai ieceres līmenī, nekavējoties rīkojos.

-Kā Latvijā rīkotie pikniki atšķiras no šādiem pasākumiem Francijā?
-Būtiskākā atšķirība – Parīzē uz pasākumu cilvēki nāk arī ar savām mēbelēm – galdiem un krēsliem. Francijā piknikā ir ļoti daudz dalībnieku, reizēm pat vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku. Tāpēc to nepapildina ne kultūras programma, ne dejas. Latvijā pasākums ir pikniks-koncerts, ar pārdomātu muzikālo un izklaides programmu.

-Kā izvēlas vietu? Pasākums noticis arī ārpus Rīgas, vai ir doma, ka tas vēl kādreiz varētu notikt citviet?     
-No pasākuma uzbūves un producēšanas viedokļa to daudz ērtāk ir organizēt Rīgā. Mums ir bijis viens pikniks Mežotnes muižā. Man savulaik bija doma, ka gadā varētu būt divi– lielais Rīgas pasākums un otrs mazais- kādā no Latvijas skaistajām muižām. Ir ļoti daudz burvīgu vietu, kur to var rīkot. Tomēr sapratu, ka pasākumam jānotiek tikai reizi gadā, tieši tas nodrošina ekskluzivitāti. Ja būs biežāk, tad ilgtspēja samazināsies.

Bet es nesaku, ka mēs nebūsim nekur citur. Godīgi varu teikt, ka esmu staigājusi pa Cēsu Pils parku un “piemērījusi” to savam pasākumam. Un esmu secinājusi, ka parks būtu tam ļoti piemērots. Man, protams, ir jautājums, vai paši cēsnieki šādu pasākumu pie sevis gribētu. Ir festivāls “Lam­pa”, intelektuāls pasākums, ir pilsētas svētki. Bet es apzinos, ka reģionos ne vienmēr piekrišana ir rīdziniekiem, kas ierodas un uztaisa ballīti. Es teiktu, ka tas varētu notikt brīdī, kad cēsnieki nāktu ar savu iniciatīvu, tad tas būtu foršs kopprojekts.

-Ko iegūst Baltā piknika dalībnieki?

-Sajūtu, ko nevar iegūt citā pasākumā. Maģija ir tajā, ka ikviens, kurš piedalās, ir līdzautors. Un tā ir milzīga atšķirība no citiem pasākumiem – ja, nopērkot biļeti uz koncertu, apmeklētājs vairāk ir patērētājs, viņš tiek izklaidēts. Piknika viesi ir līdzdalībnieki, pasākuma tapšanā viņi piedalās, ievērojot vienotu dreskodu, domājot par ēdienu, ko ņems līdzi, izvēloties dekorācijas. Tā pikniks kļūst par kaut ko skaistu, kur cilvēki sajūt milzīgu kopības sajūtu, gūst vizuālo baudījumu un piedzīvojumu. Pasākums ļoti spēcīgi rezonē ar    svarīgām vērtībām – satikšanos, kopā būšanu, piederību, dalīšanos, skaista notikuma radīšanu, prieku. Es patiesi ticu šīm vērtībām.

Desmit gados esam izgājuši cauri dažādiem posmiem. Nāca kovids, kas piebremzēja mūsu skrējienu un parādīja, ka satikt ģimeni un draugus -tā ir milzīga vērtība.Tad mēs ieraudzījām kopā būšanu ar citām acīm. Reizēm šķiet, ka ģimene, draugi pagaidīs, svarīga ir karjera, iespēja nopelnīt, bet patiesībā mums tuvie cilvēki, kopā būšana ir pamatu pamats.

Esmu pārliecināta, ka Baltajam piknikam ir ietekme arī pēc paša pasākuma, tas ir impulss pozitīvām izmaiņām cilvēka dzīvē, kas reizē pozitīvi skar arī līdzcilvēkus. Zinu vairākas situācijas, kad, pateicoties šim pasākumam, notiek labas pārmaiņas.

-Vai jums vienmēr ir svarīgi, ka pasākumi ir ar dziļāku jēgu un nozīmi?
-Protams. Es teiktu, ka citādi nevajag pasākumu rīkot. Tā ir arī tā pasākuma veiksmes atslēga.      

-Baltais pikniks ir arī stāsts par to, ka ir svarīgi īstenot būtisko, neapstāties.
-Tas ir viens no klupšanas akmeņiem, ka neieklausāmies sevī, bet klausāmies ārējā pasaulē un ārējos viedokļos.    Arī man ir bijuši pārbaudījumi pirmajā pasākumā, kas notika pirms 11 gadiem. Tas nebija publisks, tikai draugiem un draugu draugiem, jo    vēlējos pārbaudīt konceptu, lai saprastu, vai Latvijas auditorijai tas ir interesants. Ļoti ātri sapratu, ka vienīgais cilvēks, kurā es varu klausīties, esmu es pati – jo īpaši krīzes brīdī. Pēdējā brīdī pirms pasākuma daļa cilvēku, ar kuru klātbūtni biju rēķinājusies, nobijās no laikapstākļiem un atteica ierašanos. Tad man bija jāizlemj- pikniku atcelt vai rīkot. Es izlēmu rīkot! Tas, ka nenobijos, ieklausījos sevī un skaidri apzinājos, ka ticu idejai un ticu, ka viss izdosies, ir pamats tam, ka pasākums notiek jau desmit gadu. Tāpēc, ja gribam sasniegt pietiekami lielas lietas, tad klausāmies tikai sevī.      

-Pasākumu rīkošana un producēšana prasa noteiktas rakstura iezīmes un prasmes.

-Noteikti ir nepieciešama stabila psihe. Stratēģiskā domāšana. Radošums. Esmu cilvēks, kurā ir abas šīs daļas – abas smadzeņu puslodes man vienlīdz labi strādā, un es māku labi pārslēgties no radošuma uz stratēģisko, analītisko domāšanu, un otrādi. Pasākuma pamatā ir stabila struktūra. Visiem liekas, ka pasākumu producentam ir jābūt ļoti radošam. Es teiktu, ka viņam ir jābūt ļoti stratēģiskam, jo tikai ar radošumu pasākumu nevar uzbūvēt, visticamāk, tas izgāzīsies tieši organizatoriskās puses dēļ.

Pēc savas būtības esmu līderis, vislabāk jūtos, ja varu darīt pēc sava redzējuma Tāpēc arī esmu pasākumu producente, jo pati varu ģenerēt idejas, pati domāt par finansējuma piesaisti un uzņemties par to atbildību.