Ceturtdiena, 3. aprīlis
Vārda dienas: Daira, Dairis, Daiva, Daivis
weather-icon
+5° C, vējš 1.62 m/s, ZR vēja virziens

Baltā piknika radītāja Latvijā

Iveta Rozentāle
06:03
23.08.2024
174
Baltais Pikn

Ar dziļāku jēgu. Baltā piknika radītāja Latvijā - Gunta Skalberga. FOTO: Artūrs Martinovs

L’elegante Po-Up Picnic jeb Baltais pikniks ir pasākums, kas notiek vakariņošanai neierastā vietā, visbiežāk Rīgā, bet norises vieta tiek atklāta vien pēdējā brīdī – pasākuma dienā.

Uz pikniku ir jāierodas tērptiem eleganti baltā, līdzi ņemot dzērienu un uzkodas, galda dekorācijas, lai kopā radītu un piedzīvotu maģisku notikumu. Vakars tiek pavadīts, svinot un izbaudot prieku, ko sniedz vakariņas kopā ar seniem un jauniegūtiem draugiem dzīvās mūzikas pavadībā.

Baltais pikniks šogad notika jau desmito reizi. Pasākuma radītāja Latvijā ir Gunta Skalberga, kura atklāj, ka ir apskatījusi arī Cēsu Pils parku kā vietu, kur šāds pasākums varētu notikt.

-Vai jau pirms desmit gadiem bija jūtama cilvēku steiga, nespēja satikties pat ar tiem, ar kuriem gribam, un tas radīja sajūtu, ka šāds pasākums būs nepieciešams?
-Kad esam 20-30 gadu vecumā, esam bezrūpības pilni un ļoti bieži atrodam iespēju satikties. Bet pēc tam sākas citi pienākumi, atbildība, ir ģimene. Atrast laiku satikties ārpus ierastās vides ir arvien mazāk, ja vien tam neieliek konkrētu datumu kalendārā.

Es arī ticu konceptam, ko    teikusi grāmatas “Big Magic” jeb “Lielā burvība” autore Elizabete Gilberta, ka idejas virmo gaisā un var tikt iemiesotas tikai partnerībā ar cilvēku, tāpēc tās nereti nonāk pie vairākiem, lai tiktu realizētas. Neatrodot īsto cilvēku, idejas tā arī paliek tikai idejas līmenī. Uzskatu, ka šī sarīkojuma ideja, lai tiktu realizēta Latvijā, izvēlējās mani. Ieraugot video par tādu pasākumu Francijā, uzreiz sajutu un zināju, ka tas ir kas tāds, ko vēlos realizēt. Jo manī bija pārliecība, ka arī mēs ,līdzīgi kā parīzieši, varam pikniku pārvērst par svētkiem. Svētkiem sev! Saposties, lēni un bez mūžīgās steigas ar eleganci priecāties par esošo mirkli, svinēt dzīvi un vienkāršās lietas, kas priecē ikvienu – kopā būšana vakariņojot ar cilvēkiem, kuri mums ir svarīgi un mīļi. Lai ideja nepaliktu tikai ieceres līmenī, nekavējoties rīkojos.

-Kā Latvijā rīkotie pikniki atšķiras no šādiem pasākumiem Francijā?
-Būtiskākā atšķirība – Parīzē uz pasākumu cilvēki nāk arī ar savām mēbelēm – galdiem un krēsliem. Francijā piknikā ir ļoti daudz dalībnieku, reizēm pat vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku. Tāpēc to nepapildina ne kultūras programma, ne dejas. Latvijā pasākums ir pikniks-koncerts, ar pārdomātu muzikālo un izklaides programmu.

-Kā izvēlas vietu? Pasākums noticis arī ārpus Rīgas, vai ir doma, ka tas vēl kādreiz varētu notikt citviet?   
-No pasākuma uzbūves un producēšanas viedokļa to daudz ērtāk ir organizēt Rīgā. Mums ir bijis viens pikniks Mežotnes muižā. Man savulaik bija doma, ka gadā varētu būt divi– lielais Rīgas pasākums un otrs mazais- kādā no Latvijas skaistajām muižām. Ir ļoti daudz burvīgu vietu, kur to var rīkot. Tomēr sapratu, ka pasākumam jānotiek tikai reizi gadā, tieši tas nodrošina ekskluzivitāti. Ja būs biežāk, tad ilgtspēja samazināsies.

Bet es nesaku, ka mēs nebūsim nekur citur. Godīgi varu teikt, ka esmu staigājusi pa Cēsu Pils parku un “piemērījusi” to savam pasākumam. Un esmu secinājusi, ka parks būtu tam ļoti piemērots. Man, protams, ir jautājums, vai paši cēsnieki šādu pasākumu pie sevis gribētu. Ir festivāls “Lam­pa”, intelektuāls pasākums, ir pilsētas svētki. Bet es apzinos, ka reģionos ne vienmēr piekrišana ir rīdziniekiem, kas ierodas un uztaisa ballīti. Es teiktu, ka tas varētu notikt brīdī, kad cēsnieki nāktu ar savu iniciatīvu, tad tas būtu foršs kopprojekts.

-Ko iegūst Baltā piknika dalībnieki?

-Sajūtu, ko nevar iegūt citā pasākumā. Maģija ir tajā, ka ikviens, kurš piedalās, ir līdzautors. Un tā ir milzīga atšķirība no citiem pasākumiem – ja, nopērkot biļeti uz koncertu, apmeklētājs vairāk ir patērētājs, viņš tiek izklaidēts. Piknika viesi ir līdzdalībnieki, pasākuma tapšanā viņi piedalās, ievērojot vienotu dreskodu, domājot par ēdienu, ko ņems līdzi, izvēloties dekorācijas. Tā pikniks kļūst par kaut ko skaistu, kur cilvēki sajūt milzīgu kopības sajūtu, gūst vizuālo baudījumu un piedzīvojumu. Pasākums ļoti spēcīgi rezonē ar    svarīgām vērtībām – satikšanos, kopā būšanu, piederību, dalīšanos, skaista notikuma radīšanu, prieku. Es patiesi ticu šīm vērtībām.

Desmit gados esam izgājuši cauri dažādiem posmiem. Nāca kovids, kas piebremzēja mūsu skrējienu un parādīja, ka satikt ģimeni un draugus -tā ir milzīga vērtība.Tad mēs ieraudzījām kopā būšanu ar citām acīm. Reizēm šķiet, ka ģimene, draugi pagaidīs, svarīga ir karjera, iespēja nopelnīt, bet patiesībā mums tuvie cilvēki, kopā būšana ir pamatu pamats.

Esmu pārliecināta, ka Baltajam piknikam ir ietekme arī pēc paša pasākuma, tas ir impulss pozitīvām izmaiņām cilvēka dzīvē, kas reizē pozitīvi skar arī līdzcilvēkus. Zinu vairākas situācijas, kad, pateicoties šim pasākumam, notiek labas pārmaiņas.

-Vai jums vienmēr ir svarīgi, ka pasākumi ir ar dziļāku jēgu un nozīmi?
-Protams. Es teiktu, ka citādi nevajag pasākumu rīkot. Tā ir arī tā pasākuma veiksmes atslēga.      

-Baltais pikniks ir arī stāsts par to, ka ir svarīgi īstenot būtisko, neapstāties.
-Tas ir viens no klupšanas akmeņiem, ka neieklausāmies sevī, bet klausāmies ārējā pasaulē un ārējos viedokļos.    Arī man ir bijuši pārbaudījumi pirmajā pasākumā, kas notika pirms 11 gadiem. Tas nebija publisks, tikai draugiem un draugu draugiem, jo    vēlējos pārbaudīt konceptu, lai saprastu, vai Latvijas auditorijai tas ir interesants. Ļoti ātri sapratu, ka vienīgais cilvēks, kurā es varu klausīties, esmu es pati – jo īpaši krīzes brīdī. Pēdējā brīdī pirms pasākuma daļa cilvēku, ar kuru klātbūtni biju rēķinājusies, nobijās no laikapstākļiem un atteica ierašanos. Tad man bija jāizlemj- pikniku atcelt vai rīkot. Es izlēmu rīkot! Tas, ka nenobijos, ieklausījos sevī un skaidri apzinājos, ka ticu idejai un ticu, ka viss izdosies, ir pamats tam, ka pasākums notiek jau desmit gadu. Tāpēc, ja gribam sasniegt pietiekami lielas lietas, tad klausāmies tikai sevī.      

-Pasākumu rīkošana un producēšana prasa noteiktas rakstura iezīmes un prasmes.

-Noteikti ir nepieciešama stabila psihe. Stratēģiskā domāšana. Radošums. Esmu cilvēks, kurā ir abas šīs daļas – abas smadzeņu puslodes man vienlīdz labi strādā, un es māku labi pārslēgties no radošuma uz stratēģisko, analītisko domāšanu, un otrādi. Pasākuma pamatā ir stabila struktūra. Visiem liekas, ka pasākumu producentam ir jābūt ļoti radošam. Es teiktu, ka viņam ir jābūt ļoti stratēģiskam, jo tikai ar radošumu pasākumu nevar uzbūvēt, visticamāk, tas izgāzīsies tieši organizatoriskās puses dēļ.

Pēc savas būtības esmu līderis, vislabāk jūtos, ja varu darīt pēc sava redzējuma Tāpēc arī esmu pasākumu producente, jo pati varu ģenerēt idejas, pati domāt par finansējuma piesaisti un uzņemties par to atbildību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizrauj mūžam jaunais džezs

07:34
30.03.2025
67

Ik gadu 30. aprīlī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā džeza diena. Tās mērķis ir novērtēt  džeza mūzikas lielo ietekmi un veicināt starpkultūru dialogu. Džezs, kura sākumu datē ar pagājušā gadsimta 20.gadiem, simts gados no izklaides žanra attīstījies par plaša diapazona mūziku, kas ietekmējis daudzus populārās un akadēmiskās mūzikas žanrus. Jau sesto gadu savu džeza lasījumu […]

Ja var, tad jādara

06:30
29.03.2025
39

Cēsu Politiski represēto biedrība vadību uzticējusi Jānim Vidriķim. Viņa ģimeni 1949.gada 25.martā izsūtīja, Jānis dzimis svešumā, Latvijā atgriezās, kad bija četri gadi. -Represēto noskaņojums ir mundrs. Ir svarīgi likteņbiedriem satikties, atceres reizēs pieminēt savējos. Ir jāstāsta, ko tauta pārdzīvojusi, to smagumu, ko pārdzīvoja ģimenes, kuras izsūtīja. Līdz 2014.gadam dzīvojām mierīgi, nespējot iedomāties, ka šodienas realitāte […]

Deguna formas korekcija kā ceļš uz harmonisku izskatu

20:18
28.03.2025
25

Deguna forma ir viens no nozīmīgākajiem sejas vaibstiem, kas ietekmē kopējo izskatu un sejas proporcijas. Daudzi cilvēki izvēlas veikt deguna plastisko operāciju jeb rinoplastiku, lai uzlabotu ne tikai vizuālo estētiku, bet arī pašsajūtu un pašpārliecinātību. Šī operācija ļauj koriģēt gan iedzimtas, gan traumu rezultātā iegūtas nepilnības, panākot harmonisku un dabisku sejas izskatu. Pateicoties mūsdienu plastiskās […]

Guntra no stipru sieviešu dzimtas

06:08
28.03.2025
54

Viņai bija seši gadi, kad 1949.gada 25.martā kopā ar vecākiem unvecvecākiem meitenei no Jaunpiebalgas sākās ceļš uz Sibīriju Cēsniece Guntra Brigita Ģipsle sagaida smaidīga un mundra. Ikdienas pastaigas, mājas darbi, savs laiks kādai filmai, un diena piepildīta. “Daudz domāju. Kas tik nav piedzīvots. Pie visa jāpierod. Daudz ko atceroties, birst asaras, tās jānoslauka, un jādzīvo […]

"Esam te jauniešu dēļ"

06:52
25.03.2025
115

Šodien (21.03.2025.) Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā notiek salidojums “Turpinājums”. Skola, kura ar šādu nosaukumu svin piecu gadu jubileju, sevī apvienojusi labāko no Priekuļu tehnikuma, kam aprit 115 gadi, Cēsu arodskolas, kurai aprit 105 gadi, Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas un Ērgļu arodvidusskolas. “Druvas” saruna ar iestādes direktoru Artūru Sņegoviču par skolas darbu, apvienojot pārbaudītas vērtības izglītībā […]

Uzzināt, izjust un saprast

07:47
24.03.2025
21

Par Ukrainas karu stāsta fotomāksla un mūzika Laikā, kad pasaule grīļojas, māksla un mūzika ir spēka, ticības un mīlestības avoti. Divās izstādēs Pasaules latviešu mākslas centrā ikdienas domas, rūpes un emocijas paliek pilsētas kņadā. Te uzrunā sāpes un cerība, labestība un ticība, ka karš Ukrainā beigsies. Tāds vēstījums bija arī ukraiņu mūziķes, bandūras virtuozes Darjas […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
11
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
24
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
39
11
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
41
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi