Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Mērīšana beigusies. Pētījums turpinās

Iveta Rozentāle
00:00
20.08.2024
141
Merisana

Uniikāla pieredze.    Zaiga Damroze (no kreisās) un Baiba Damroze vērtē, ka piedalīšanās pētījumā ir unikāla un ļoti vērtīga pieredze. FOTO: Iveta Rozentāle

Pētījumā “Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projekts Piebalga” Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki un studenti Vecpiebalgā nomērīja 330 un Jaunpiebalgā – 349 iedzīvotājus. Jaunākajam dalībniekam bija pusotrs gads, bet vecākajam – 99.

Pētījums ir turpinājums pirms 87 gadiem veiktajam Jēkaba Prīmaņa projektam par Piebalgas iedzīvotāju antropoloģisko izpēti. Četri šī gada dalībnieki ir piedalījušies arī iepriekšējā pētījumā. Iegūtie dati ļaus noskaidrot cilvēku fiziskās uzbūves attīstību un izmaiņas.

Piedalās gan piebaldzēni, gan viesi

Pētījumā piedalījās ne tikai tie, kas dzīvo Piebalgā, bet piebaldzēni no visas Latvijas un arī ārzemēs dzīvojošie, tāpat arī cilvēki, kas šajā laikā viesojās Vec­piebalgā un Jaunpiebalgā. Pē­tījuma vadītājs, RSU Ana­tomijas un antropoloģijas institūta profesors Jānis Vētra, “Druvai” teica: “Piebaldzēni mērīšanā piedalījās, patriotisku jūtu vadīti, arī tādi, kuri zināja, ka viņu radinieki piedalījušies iepriekšējā pētījumā. Daudzi speciāli brauca no galvaspilsētas, Jelgavas, Vents­pils. Bet nāca arī cilvēki, kuri bija atbraukuši ciemos. Pirmajā brīdī šķiet, ka pētījuma dalībnieki varētu būt puse uz pusi – vietējie un tādi, kuri Piebalgā nedzīvo, bet precīzāk, protams, parādīs datu analīze. Pētījumam ir dažādi aspekti – viens ir šķērsgriezuma pētījums, tāds kā momentuzņēmums – Piebalga 2024. gada vasaras vidū, tāpat kā 1936. vai 1937. gadā. Arī toreiz mērīja tos, kas bija lauku sētās – tāpat bija viesi un laukstrādnieki, kas ieradušies no citurienes. Arī mēs šķērsgriezuma pētījumā ņemam vērā visus. Bet otrs aspekts, ko pētām, ir gadsimta pārmaiņas – kā ir mainījušies iedzīvotāji, viņu antropoloģiskais tips, gadsimta laikā, un te ir svarīga Piebalgas vides ietekme. Te tiek analizēti piebaldzēni, kuri šobrīd ilgstoši dzīvo Piebalgā ar ilgstoši dzīvojošiem piebaldzēniem teju pirms 90 gadiem.”

“Druvai”, viesojoties Jaun­piebalgā “Izvēlies Piebalgu!” svētku laikā ,bija iespēja satikt gan vietējos iedzīvotājus, gan viesus, kas izlēmuši piedalīties pētījumā. Dace Brakša dzīvo Cēsīs, viņa pastāstīja: “Puse no manis ir piebaldzēns, puse – latgaliete. Esmu atbraukusi uz svētkiem, un, tā kā ir tāda iespēja, es piedalos. Un sajūta ir ļoti īpaša, jo jūtos piederīga Piebalgai, pat ja ar otru kāju drusku esmu Latgalē. Sajūtas ir tiešām labas.”

Aija Ozola bija atbraukusi no Liepājas puses, viņu piedalīties pierunājuši draugi: “Esmu no Aizputes, kamēr draugi stāvēja rindā, pierunāja arī mani. Pirms tam nebija doma piedalīties, biju sapratusi, ka to var darīt tikai vietējie. Izlēmu nomērīties, jo ceru, ka arī mani dati noderēs, arī pašai būs interesanti uzzināt rezultātus.”

Baiba Damroze ieradusies kopā ar 77 gadus veco vīramāti Zaigu Damrozi: “Vīrs Ilvars jau nomērījās, atzina, ka tas ir bijis ļoti interesanti, un e-pastā jau saņēma savu 3D portretu. Ļoti cerējām, ka viņa senči arī ir mērījušies, bet vīrs noskaidroja, ka no mūsmājām neviens toreiz nav piedalījies. Par to nedaudz žēl, jo cerējām, ka varēs salīdzināt ģenētisko prototipu. Bet tādēļ aicinājām arī vīra mammu, lai var salīdzināt mammu un dēlu. Es esmu kurzemniece, dzīvoju šeit vairāk nekā desmit gadu, un arī man ir interese par sevi ko vairāk uzzināt, lieliska iespēja to darīt pie speciālistiem šādā vienreizējā pētījumā. Un cerams, ka pēc simts gadiem mazbērni vai mazmazbērni arī varēs piedalīties jaunākajā pētījumā, un tad būs mūsu dati, ko salīdzināt. Tiem, kuri ir piebaldzēni vairākās paaudzēs, noteikti būs ļoti interesanti uzzināt, kas ir mainījies.” Zaiga Damroze atzina: “Tādi brīnumi kā šāds pētījums manā mūžā nav bijis un nebūs, tas ir kaut kas jauns, tāpēc bija noteikti jāpiedalās.”

Piebaldzēni atsaucīgi

Svētku dienvidū pētījuma dalībniekiem jau bija izsniegti kārtas numuri 554, 555. Jānis Vētra bija ļoti gandarīts par piebaldzēnu atsaucību: “Esam pateicīgi un priecīgi. Bijām plānojuši, ka būtu labi, ja būtu 500 dalībnieku. Ir ļoti patīkami, ka ir tik liela atsaucība un uzticēšanās, un pilnīgi visi pieaugušie piekrīt arī ģenētiskajai pētījuma daļai, varēsim veidot arī ģenētisko datu bāzi. Ceram, ka arī nākamajos pētījumos citos novados būs tik liela atsaucība, kā parādījuši piebaldzēni,” piemin pētnieks.

Vaicāts par atšķirībām, ko novērojis starp Vecpiebalgu un Jaunpiebalgu, J.Vētra teic: “Mūsu vērojums no malas, ka Jaunpiebalga ir noslēgtāka vide. Vecpiebalga tomēr ir liela ceļa malā, līdz ar to ir lielāka kustība visas nedēļas laikā, ne tikai piektdien, sestdien, svētdien. Jaun­piebalgā nedēļas vidū ir kā riktīgā lauku mazpilsētā, te ir cits ritms, viss rit savu gaitu. Divpadsmitos dienā otrdienā, kamēr runāju pa telefonu, pusstundas laikā man pabrauca garām divas automašīnas. Tā kā uz Jaunpiebalgu ir speciāli jābrauc, tad Jaunpiebalga ir vairāk pašpietiekama. Tas nenozīmē, ka cilvēki ir noslēgti, viņi iesaistās sarunās, ir atsaucīgi, bet ir pašpietiekami.”

Pirmie rezultāti – decembrī

Stāstot par tālāko pētījuma gaitu, J.Vētra teic: “Septembrī sāksim visus datus ievadīt datorā. Pirmie aprēķini būs oktobrī, novembrī un pirmie secinājumi tad būtu šī gada beigās. Tās nebūs jau gatavas zinātniskās publikācijas, bet tēzes. Plānojam decembrī organizēt pasākumu Piebalgā, iepazīstinot ar pirmajiem rezultātiem, ko pētījums atklājis, kādi ir secinājumi. Vēlamies ne tikai dot personīgo atgriezenisko saiti, ja cilvēkam ir kādi veselības traucējumi, par ko viņam jāzina, bet arī dot pārskatu sabiedrībai.” Savukārt zinātniskās publikācijas top divu, trīs gadu laikā.

“Dati, ko iegūsim šajā pētījumā, būs jaunums, tāpēc būs ļoti interesanti. Arī veselības ministrs, viesojoties Jaunpiebalgā, uzsvēra, ka Latvijā nav bāzes ar ticamiem, zinātniskām metodēm iegūtiem veselības datiem, pēc kuriem varētu veidot sabiedrības veselības politiku. Tāpēc iegūtie dati būs noderīgi arī Veselības ministrijai, tāpat Slimības profilakses un kontroles centram,” norāda pētnieks.

Tomēr pie piebaldzēnu mērīšanas pētnieki neapstāsies. Ir iecerēts pētījumu turpināt arī Vidzemes jūrmalas pusē un Zemgalē, Bauskas novadā, jo no šīm vietām ir digitalizēti iepriekšējo pētījumu dati. Tāpat, ņemot vērā pieredzi Piebalgā, plānoti arī tehnoloģiskie uzlabojumi. J.Vētra teic: “Darbs Piebalgā ļāva precīzi noformulēt, ko tieši vēl vajag. Ceram darba stacijas papildināt ar vēl divām, viena no tām – pēdas skenēšana.”

Pētījums “Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projekts. Piebalga” notiek, sadarbojoties RSU, Cēsu novada pašvaldībai un “Roche Latvija”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
1

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
30

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
40
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
44

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
137
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi