Raunā satikās “Pļavā”

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums.

Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur    Austras Skujiņas dzeja izskanēja    Jāņa Lūsēna    mūzikā, sanāca ap pustūkstotim klausītāju. Pirmoreiz šī programma izskanēja brīvā dabā. Klausītāju vidū bija daudzi no kaimiņu novadiem un pilsētām. Ne viens vien kolekciju dārzā bija pirmoreiz un atzina, ka noteikti    atbrauks ar draugiem, lai kārtīgāk apskatītu    filadelfu,    fizokarpu,      bērzu,    priežu,      egļu un baltegļu, un skaraino hortenziju dažādību. “Koncerts ainavā, hortenziju ziedos ar bērzu un priežu smaržu pēc lietus,”    tā to nodēvēja Anita Krieviņa, apmeklētāja no Madonas, un uzsvēra, ka viņu interesē koncerti neparastās vietās.

“Rodam Raunā” pašsaprotami nav tikai izklaides, kopā sanākšanas festivāls, bet ikvienam tiek piedāvāta iespēja ko jaunu vai vairāk uzzināt, paust viedokli, pilnveidot prasmes.

Festivāla sestdiena atmodināja Raunu. Pie sporta zāles sabrauca mūsdienu lauksaimnieku  tehnika no saimniecībām “Pintāni”, “Gaidas” un SIA “Pasāža”, kombains, blakus arī gadu desmitus cienījami lauku darbos izmantotie. Visas dienas garumā dažādu paaudžu interesenti iekāpa traktoru kabīnēs, nostājās pie lielajiem riteņiem un fotografējās. “Pienāk vīrs – ā, tas ir traktors. Kad paskaidroju, ka kombains, nosaka, ka tā arī domājis,” pastāsta SIA firma “Pasāža” darbinieks Andris Kārkliņš, bet Ainārs Dalbiņš no saimniecības “Gaidas” atzīst, ka cilvēkiem ir interesanti nostāties blakus jaudīgajai tehnikai, jo tā redzēta tikai pa gabalu.
“Lai iekāpj kabīnē, būs cits iespaids un sajūtas, kad esam uz lauka, redz tikai lielas riepas,” ar smaidu saka pieredzējušie vīri.

Turpat blakus arī dārza tehnika, ar ko pļaut zālienu, bet SIA “Scandagra” skaidroja par augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu izmantošanu lauksaimniecībā. Savukārt zemnieki iesaistījās diskusijā par zaļo kursu. Dažādi viedokļi lauksaimniekiem, ministrijai, lauku speciālistiem, bet visi vienisprātis – ja esam Eiropas Savienībā, valstīm jābūt vienādiem nosacījumiem.

Otra diskusija bija par pašvaldības    īpašumu – muižu apsaimniekošanu, kā sabalansēt pašvaldības iespējas un iedzīvotāju intereses, kā rast jaunus īpašniekus arhitektūras pieminekļiem.

Arī Raunā, tāpat kā citviet, svētki nav iedomājami bez tirdziņa. Ap pussimts tirgotāju piedāvāja tikai to, viņuprāt, īpašo, kam pircēji nevar paiet garām.    Dažādas paaudzes ieinteresēja meistardarbnīcas, kur varēja iemācīties, cik daudz mums dod pļava. Pļavu darbnīcās varēja noaust rokassprādzi no zāles, uzzināt par ugunspuķu tēju, par medus ceļu, kas sākas pļavas ziedā, iepazīt hidrolātus un ēteriskās eļļas, pagatavot ķermeņa skrubjus, bet no pazīstamās    stāstnieces un zāļu sievas Līgas Reiteres gūt zinības    par zaļajiem kokteiļiem un ēdamām nezālēm.

Siena zārda kraušana piesaistīja jaunus un cienījamus vērotājus. Raunēnietis Jānis Krieviņš rādīja, kā to sakraut, lai siens žūst un lietus neskādē. Vecākie vērotāji neskopojās ar padomiem, bet jaunākie labprāt krāvumā pielika pa zāles saujai. Pēc tam varēja sākties prieki – zārdā var ielīst, var paslēpties.
Visu dienu estrādē skanēja kora dziesmas. Kori gatavojās koncertam    “Rotā dziesma”. Astoņu ko­ru, solistu Andra Ērgļa un Gintas Krievkalnas    un Kristapa Krievkalna grupas izpildītās dziesmas piesaistīja klausītājus. Koncerts bija veltīts novadnieka Jāņa Cimzes 210.jubilejai.

“Laikapstākļi bija piemēroti, lai dotos uz Raunu un te pavadītu visu dienu. Izdevās daudzus ieinteresēt, jo “Pļavā” taču tik daudz kas notiek,” saka Raunas Kultūras centra vadītāja Linda Kručāne un ar gandarījumu atklāj, arī vakara koncerts “Dziļi violets un Sanda Dejus” bija kupli apmeklēts, bet pēc tam ballē ar “Dakotu” sanāca ap 200 dancotāju. Var vien piebilst, ka kultūras programmā tikai koru koncerts bija bez maksas.