Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Raunā satikās “Pļavā”

Sarmīte Feldmane
00:00
11.07.2024
54
Rauna

Kā laukos strādā. Festivālā "Rodam Raunā" ikviens varēja arī apskatīt tehniku, ar kādu strādā šodienas lauksaimnieki, ar kādu strādāja kādreiz. FOTO: no albuma

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums.

Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur    Austras Skujiņas dzeja izskanēja    Jāņa Lūsēna    mūzikā, sanāca ap pustūkstotim klausītāju. Pirmoreiz šī programma izskanēja brīvā dabā. Klausītāju vidū bija daudzi no kaimiņu novadiem un pilsētām. Ne viens vien kolekciju dārzā bija pirmoreiz un atzina, ka noteikti    atbrauks ar draugiem, lai kārtīgāk apskatītu    filadelfu,    fizokarpu,      bērzu,    priežu,      egļu un baltegļu, un skaraino hortenziju dažādību. “Koncerts ainavā, hortenziju ziedos ar bērzu un priežu smaržu pēc lietus,”    tā to nodēvēja Anita Krieviņa, apmeklētāja no Madonas, un uzsvēra, ka viņu interesē koncerti neparastās vietās.

“Rodam Raunā” pašsaprotami nav tikai izklaides, kopā sanākšanas festivāls, bet ikvienam tiek piedāvāta iespēja ko jaunu vai vairāk uzzināt, paust viedokli, pilnveidot prasmes.

Festivāla sestdiena atmodināja Raunu. Pie sporta zāles sabrauca mūsdienu lauksaimnieku  tehnika no saimniecībām “Pintāni”, “Gaidas” un SIA “Pasāža”, kombains, blakus arī gadu desmitus cienījami lauku darbos izmantotie. Visas dienas garumā dažādu paaudžu interesenti iekāpa traktoru kabīnēs, nostājās pie lielajiem riteņiem un fotografējās. “Pienāk vīrs – ā, tas ir traktors. Kad paskaidroju, ka kombains, nosaka, ka tā arī domājis,” pastāsta SIA firma “Pasāža” darbinieks Andris Kārkliņš, bet Ainārs Dalbiņš no saimniecības “Gaidas” atzīst, ka cilvēkiem ir interesanti nostāties blakus jaudīgajai tehnikai, jo tā redzēta tikai pa gabalu.
“Lai iekāpj kabīnē, būs cits iespaids un sajūtas, kad esam uz lauka, redz tikai lielas riepas,” ar smaidu saka pieredzējušie vīri.

Turpat blakus arī dārza tehnika, ar ko pļaut zālienu, bet SIA “Scandagra” skaidroja par augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu izmantošanu lauksaimniecībā. Savukārt zemnieki iesaistījās diskusijā par zaļo kursu. Dažādi viedokļi lauksaimniekiem, ministrijai, lauku speciālistiem, bet visi vienisprātis – ja esam Eiropas Savienībā, valstīm jābūt vienādiem nosacījumiem.

Otra diskusija bija par pašvaldības    īpašumu – muižu apsaimniekošanu, kā sabalansēt pašvaldības iespējas un iedzīvotāju intereses, kā rast jaunus īpašniekus arhitektūras pieminekļiem.

Arī Raunā, tāpat kā citviet, svētki nav iedomājami bez tirdziņa. Ap pussimts tirgotāju piedāvāja tikai to, viņuprāt, īpašo, kam pircēji nevar paiet garām.    Dažādas paaudzes ieinteresēja meistardarbnīcas, kur varēja iemācīties, cik daudz mums dod pļava. Pļavu darbnīcās varēja noaust rokassprādzi no zāles, uzzināt par ugunspuķu tēju, par medus ceļu, kas sākas pļavas ziedā, iepazīt hidrolātus un ēteriskās eļļas, pagatavot ķermeņa skrubjus, bet no pazīstamās    stāstnieces un zāļu sievas Līgas Reiteres gūt zinības    par zaļajiem kokteiļiem un ēdamām nezālēm.

Siena zārda kraušana piesaistīja jaunus un cienījamus vērotājus. Raunēnietis Jānis Krieviņš rādīja, kā to sakraut, lai siens žūst un lietus neskādē. Vecākie vērotāji neskopojās ar padomiem, bet jaunākie labprāt krāvumā pielika pa zāles saujai. Pēc tam varēja sākties prieki – zārdā var ielīst, var paslēpties.
Visu dienu estrādē skanēja kora dziesmas. Kori gatavojās koncertam    “Rotā dziesma”. Astoņu ko­ru, solistu Andra Ērgļa un Gintas Krievkalnas    un Kristapa Krievkalna grupas izpildītās dziesmas piesaistīja klausītājus. Koncerts bija veltīts novadnieka Jāņa Cimzes 210.jubilejai.

“Laikapstākļi bija piemēroti, lai dotos uz Raunu un te pavadītu visu dienu. Izdevās daudzus ieinteresēt, jo “Pļavā” taču tik daudz kas notiek,” saka Raunas Kultūras centra vadītāja Linda Kručāne un ar gandarījumu atklāj, arī vakara koncerts “Dziļi violets un Sanda Dejus” bija kupli apmeklēts, bet pēc tam ballē ar “Dakotu” sanāca ap 200 dancotāju. Var vien piebilst, ka kultūras programmā tikai koru koncerts bija bez maksas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
9

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
41

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
56
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Teju 100 goda konsuli iepazīst Cēsis

00:00
09.07.2024
53

Turpat simts goda konsulu no vairāk nekā 40 valstīm piedalījās 11. Latvijas goda konsulu sanāksmē, trešajā dienā iepazīstot arī Cēsis. Dalībnieki Kosmosa izziņas centrā tikās ar novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, iepazina izziņas centru, vecpilsētu un viesošanos noslēdza Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. Pārstāvētas bija ļoti dažādas valstis, gan Rietumeiropas, arī Skandināvijas, bija goda konsuls no ASV, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi