Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Teju 100 goda konsuli iepazīst Cēsis

Iveta Rozentāle
00:00
09.07.2024
106
Goda Konsuli (1)

Iepazīst Cēsis. Teju 100 goda konsuli no vairāk nekā 40 valstīm viesojās Cēsīs un apskatīja arī vecpilsētu. Vienu no dalībnieku grupām pa vecpilsētu vadīja novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. FOTO: Iveta Rozentāle

Turpat simts goda konsulu no vairāk nekā 40 valstīm piedalījās 11. Latvijas goda konsulu sanāksmē, trešajā dienā iepazīstot arī Cēsis. Dalībnieki Kosmosa izziņas centrā tikās ar novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, iepazina izziņas centru, vecpilsētu un viesošanos noslēdza Vidzemes koncertzālē “Cēsis”.

Pārstāvētas bija ļoti dažādas valstis, gan Rietumeiropas, arī Skandināvijas, bija goda konsuls no ASV, Kanādas, Austrālijas, Japānas. Viesu vidū bija tādu tālu vietu kā Beninas, Fidžī, Indijas, Indonēzijas, Ruandas, Paragvajas un citu valstu pārstāvji. Protams, bija arī goda konsuli no Ukrainas, Armēnijas un citām Austrumeiropas valstīm. Cēsīs goda konsuliem pievienojās arī 54 dzīvesbiedri. Daļai no šiem cilvēkiem ir kāda saikne ar Latviju, bet citi mūsu valsti iepazina pirmo reizi. Cēsīs ieradās Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs un citi ministrijas darbinieki.

Kosmosa izziņas centrā tikšanās sākumā īpašu noskaņu viesiem radīja kokles spēle. Jānis Rozenbergs, uzrunājot goda konsulus, īsos vārdos pastāstīja par Cēsu vēsturi, izceļot arī faktu, ka esam Latvijas karoga dzimtene, kā arī to, ka 1919. gadā Cēsis uz pāris dienām kļuva par valsts galvaspilsētu. Domes priekšsēdētājs raksturoja novadu skaitļos, raksturoja arī mūsu vērtības, pastāstīja par pašvaldības investīcijām, attīstības projektiem, lielākajiem uzņēmumiem un novada nākotnes plāniem. “Druvai” J.Rozenbergs sacīja, ka, ņemot vērā goda konsulu saistību ar biznesa vidi, arī prezentācijā liela daļa bija veltīta jomām, kurās Cēsīm būtu nozīmīgi saņemt investīcijas: “No vienas puses, tā ir laba iespēja pastāstīt, parādīt un ieinteresēt par Cēsīm un reģionu, jo mēs nekad nezinām, kura ir pilnā loze, kas var atnest kādu jaunu projektu vai iniciatīvu. No otras puses, tas ir liels gods, ka Ārlietu ministrija izvēlas Cēsis kā vienu no mērķiem, uz kurieni atvest goda konsulus.”

Pašvaldības vadītājs pastāstīja, ka ar viņu aprunājies gan pārstāvis no Turcijas, sakot paldies par sadarbību, pārstāvis no Ukrainas izrādījis interesi par viņa pārstāvētās pilsētas sadarbību ar Cēsīm, jautājumi bijuši arī pārstāvjiem no Indijas un Fidži. “Sarunu gaitā redzēsim, kur tas aizvedīs. Nekad nezinām, kurš ir tas mirklis un brīdis, kas nostrādā un paver ceļu uz ko lielāku, bet uztveram šo kā izdevību iepazīstināt ar mūsu novadu un iespējām.”

Lidija Hakizimana (Lydie Hakizimana) no Ruandas pastāstīja, ka līdz šim par Latviju zināja tikai nedaudz, vēlējās vairāk uzzināt par cilvēkiem, kultūru, norisēm mūsu valstī. Konsule atzina, ka viņu pārsteidzis fakts, ka tieši mūsu pilsēta ir Latvijas karoga dzimtene.

Goda konsuliem ASV un Kanādā ir radniecīgas saites ar Latviju. Tā Uldim Sīpolam te dzimuši vecāki, bet Ingrīdai Šķetrei – mamma dzimusi Cēsīs. I.Šķetre teic: “Mana mamma ir kristīta Cēsu Sv. Jāņa baznīcā, tāpēc būšu ļoti priecīga šo vietu apmeklēt.” Goda konsule ir farmaceite, bet no 1997. gada ir viena no Latvijas goda konsulēm Kanādā. “Vietā, kur dzīvoju, arī ir daudz mazu pilsētu un daudz lauku, un mums tāpat kā te patīk strādāt attālināti, ir labas izglītības iespējas. Tas arī jums ir ļoti jauki.”

Uldis Sīpols, goda konsuls ASV, Cēsīs ir bijis pirms pandēmijas. Viņš novērtē, ka pa šiem gadiem pilsēta turpinājusi attīstīties. Viņu saistījis arī Kosmosa izziņas centrs. U. Sīpols pastāstīja, ka pazīst diasporas latvieti, ļoti apdāvinātu studenti, kuru arī interesē kosmoss, viņa ir apņēmusies uzbūvēt īstu raķeti: “Kosmosa tēma, došanās kosmosā ir aktuāla. Un tā patiešām var būt arī Cēsīs. Cēsīm nevajag būt mazvērtības sajūtai, jo gudrība un sadarbība iespējama arī ārpus Rīgas. Arī šajā pasākumā ir goda konsuli no visas pasaules, rodas idejas, klātesošie zina arī citus cilvēkus, kam būtu interese, un tā veidojas jauni kontakti un sadarbība. Ir labi iepazīties klātienē, pārliecināties, ka te viss ir droši, jo par to tagad daudzi satraucas.” Viņš atzīst, ka vēl arvien ir daļa cilvēku, kas tomēr par Latviju un Baltijas valstīm zina maz, kuriem ir jāskaidro, kas mēs esam, jo viņi visus austrumeiropiešus liek vienā grozā. Ingrīda Šķetre un Uldis Sīpols gan vērtē, ka līdz ar NATO karavīru ierašanos Latvijā arī ASV un Kanāda arvien vairāk uzzina par Latviju.

Savukārt Juris Buņķis, kurš dzīvo Kalifornijā, jau pēc divām nedēļām vedīs uz Latviju investorus, viņi ir ieinteresēti lieliem projektiem Rīgā, iespējams, arī Valmierā. Investorus interesē iespēja investēt zaļajā enerģijā, tehnoloģijās.

11. Latvijas goda konsulu sanāksme notika Rīgā, Jūrmalā, 3.jūlijā dalībnieki viesojās Cēsīs un Valmierā. Konsuli tikās ar Latvijas augstākajām amatpersonām, tika informēti par ārpolitikas aktualitātēm, svarīgāko drošības politikā, NATO stiprināšanas nozīmi. Tika akcentēts Latvijas darbs lobija kampaņā, kuras mērķis ir nodrošināt sekmīgu ievēlēšanu 2025. gada vēlēšanās ANO Drošības padomē 2026. līdz 2027. gadam. Latvija uz vēlētā locekļa vietu kandidē pirmo reizi.

Goda konsuli Latvijas uzdevumā veic valsti reprezentējošas un konsulāras funkcijas, šos amata pienākumus uzņemoties brīvprātīgi. Latvijas goda konsuli mūsu valsts intereses pārstāv visos pasaules reģionos, ir vairāk nekā 170 goda konsulu, kas pārstāv dažādas uzņēmējdarbības nozares.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
28

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
38
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
43

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
137
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
61

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Ukraiņu ģimeņu bērniem latviešu valodu palīdz apgūt nometnē

00:00
19.11.2024
41
1

Projekta “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm” ietvaros nupat aizvadīta jau piektā nometne “Cīrulīši”. Mērķis ir saliedēt vietējos skolēnus un bērnus no Ukrainas, vienlaikus dodot viņiem iespēju apgūt latviešu valodu. “Puse dalībnieku ir latviešu bērni, puse – ukraiņu. Projekts paredz, ka nometnē ukraiņu nedrīkst būt skaitliski mazāk. Nometnē primārais ir latviešu valodas apguve, […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi