Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Teju 100 goda konsuli iepazīst Cēsis

Iveta Rozentāle
00:00
09.07.2024
53
Goda Konsuli (1)

Iepazīst Cēsis. Teju 100 goda konsuli no vairāk nekā 40 valstīm viesojās Cēsīs un apskatīja arī vecpilsētu. Vienu no dalībnieku grupām pa vecpilsētu vadīja novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. FOTO: Iveta Rozentāle

Turpat simts goda konsulu no vairāk nekā 40 valstīm piedalījās 11. Latvijas goda konsulu sanāksmē, trešajā dienā iepazīstot arī Cēsis. Dalībnieki Kosmosa izziņas centrā tikās ar novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, iepazina izziņas centru, vecpilsētu un viesošanos noslēdza Vidzemes koncertzālē “Cēsis”.

Pārstāvētas bija ļoti dažādas valstis, gan Rietumeiropas, arī Skandināvijas, bija goda konsuls no ASV, Kanādas, Austrālijas, Japānas. Viesu vidū bija tādu tālu vietu kā Beninas, Fidžī, Indijas, Indonēzijas, Ruandas, Paragvajas un citu valstu pārstāvji. Protams, bija arī goda konsuli no Ukrainas, Armēnijas un citām Austrumeiropas valstīm. Cēsīs goda konsuliem pievienojās arī 54 dzīvesbiedri. Daļai no šiem cilvēkiem ir kāda saikne ar Latviju, bet citi mūsu valsti iepazina pirmo reizi. Cēsīs ieradās Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs un citi ministrijas darbinieki.

Kosmosa izziņas centrā tikšanās sākumā īpašu noskaņu viesiem radīja kokles spēle. Jānis Rozenbergs, uzrunājot goda konsulus, īsos vārdos pastāstīja par Cēsu vēsturi, izceļot arī faktu, ka esam Latvijas karoga dzimtene, kā arī to, ka 1919. gadā Cēsis uz pāris dienām kļuva par valsts galvaspilsētu. Domes priekšsēdētājs raksturoja novadu skaitļos, raksturoja arī mūsu vērtības, pastāstīja par pašvaldības investīcijām, attīstības projektiem, lielākajiem uzņēmumiem un novada nākotnes plāniem. “Druvai” J.Rozenbergs sacīja, ka, ņemot vērā goda konsulu saistību ar biznesa vidi, arī prezentācijā liela daļa bija veltīta jomām, kurās Cēsīm būtu nozīmīgi saņemt investīcijas: “No vienas puses, tā ir laba iespēja pastāstīt, parādīt un ieinteresēt par Cēsīm un reģionu, jo mēs nekad nezinām, kura ir pilnā loze, kas var atnest kādu jaunu projektu vai iniciatīvu. No otras puses, tas ir liels gods, ka Ārlietu ministrija izvēlas Cēsis kā vienu no mērķiem, uz kurieni atvest goda konsulus.”

Pašvaldības vadītājs pastāstīja, ka ar viņu aprunājies gan pārstāvis no Turcijas, sakot paldies par sadarbību, pārstāvis no Ukrainas izrādījis interesi par viņa pārstāvētās pilsētas sadarbību ar Cēsīm, jautājumi bijuši arī pārstāvjiem no Indijas un Fidži. “Sarunu gaitā redzēsim, kur tas aizvedīs. Nekad nezinām, kurš ir tas mirklis un brīdis, kas nostrādā un paver ceļu uz ko lielāku, bet uztveram šo kā izdevību iepazīstināt ar mūsu novadu un iespējām.”

Lidija Hakizimana (Lydie Hakizimana) no Ruandas pastāstīja, ka līdz šim par Latviju zināja tikai nedaudz, vēlējās vairāk uzzināt par cilvēkiem, kultūru, norisēm mūsu valstī. Konsule atzina, ka viņu pārsteidzis fakts, ka tieši mūsu pilsēta ir Latvijas karoga dzimtene.

Goda konsuliem ASV un Kanādā ir radniecīgas saites ar Latviju. Tā Uldim Sīpolam te dzimuši vecāki, bet Ingrīdai Šķetrei – mamma dzimusi Cēsīs. I.Šķetre teic: “Mana mamma ir kristīta Cēsu Sv. Jāņa baznīcā, tāpēc būšu ļoti priecīga šo vietu apmeklēt.” Goda konsule ir farmaceite, bet no 1997. gada ir viena no Latvijas goda konsulēm Kanādā. “Vietā, kur dzīvoju, arī ir daudz mazu pilsētu un daudz lauku, un mums tāpat kā te patīk strādāt attālināti, ir labas izglītības iespējas. Tas arī jums ir ļoti jauki.”

Uldis Sīpols, goda konsuls ASV, Cēsīs ir bijis pirms pandēmijas. Viņš novērtē, ka pa šiem gadiem pilsēta turpinājusi attīstīties. Viņu saistījis arī Kosmosa izziņas centrs. U. Sīpols pastāstīja, ka pazīst diasporas latvieti, ļoti apdāvinātu studenti, kuru arī interesē kosmoss, viņa ir apņēmusies uzbūvēt īstu raķeti: “Kosmosa tēma, došanās kosmosā ir aktuāla. Un tā patiešām var būt arī Cēsīs. Cēsīm nevajag būt mazvērtības sajūtai, jo gudrība un sadarbība iespējama arī ārpus Rīgas. Arī šajā pasākumā ir goda konsuli no visas pasaules, rodas idejas, klātesošie zina arī citus cilvēkus, kam būtu interese, un tā veidojas jauni kontakti un sadarbība. Ir labi iepazīties klātienē, pārliecināties, ka te viss ir droši, jo par to tagad daudzi satraucas.” Viņš atzīst, ka vēl arvien ir daļa cilvēku, kas tomēr par Latviju un Baltijas valstīm zina maz, kuriem ir jāskaidro, kas mēs esam, jo viņi visus austrumeiropiešus liek vienā grozā. Ingrīda Šķetre un Uldis Sīpols gan vērtē, ka līdz ar NATO karavīru ierašanos Latvijā arī ASV un Kanāda arvien vairāk uzzina par Latviju.

Savukārt Juris Buņķis, kurš dzīvo Kalifornijā, jau pēc divām nedēļām vedīs uz Latviju investorus, viņi ir ieinteresēti lieliem projektiem Rīgā, iespējams, arī Valmierā. Investorus interesē iespēja investēt zaļajā enerģijā, tehnoloģijās.

11. Latvijas goda konsulu sanāksme notika Rīgā, Jūrmalā, 3.jūlijā dalībnieki viesojās Cēsīs un Valmierā. Konsuli tikās ar Latvijas augstākajām amatpersonām, tika informēti par ārpolitikas aktualitātēm, svarīgāko drošības politikā, NATO stiprināšanas nozīmi. Tika akcentēts Latvijas darbs lobija kampaņā, kuras mērķis ir nodrošināt sekmīgu ievēlēšanu 2025. gada vēlēšanās ANO Drošības padomē 2026. līdz 2027. gadam. Latvija uz vēlētā locekļa vietu kandidē pirmo reizi.

Goda konsuli Latvijas uzdevumā veic valsti reprezentējošas un konsulāras funkcijas, šos amata pienākumus uzņemoties brīvprātīgi. Latvijas goda konsuli mūsu valsts intereses pārstāv visos pasaules reģionos, ir vairāk nekā 170 goda konsulu, kas pārstāv dažādas uzņēmējdarbības nozares.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
9

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
41

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
54

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
56
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi