Lauksaimniecībā jaunas šķirnes, metodes un tehnoloģijas

Saimniekošana laukos attīstās, zinātnieki rada jaunas augstražīgas šķirnes, tiek izstrādātas jaunas tehnoloģijas, zemnieki apgūst un izmanto jaunas pieredzes.

Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) augkopības konsultanti no visas Latvijas apmeklēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Priekuļu pētniecības centru, zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcas Cēsīs, “Kalna Smīdes 1” Drabešu pagastā un “Eicēnus” Straupes pagastā.

“Reizi gadā braucam uz kādu novadu, apmeklējam saimniecības, lai redzētu, kā zemnieki saimnieko, kā ievieš jauno. Līdz ar zaļo kursu saimniekošanā ienāk jaunas prasības, konsultantiem ir svarīgi zināt, ko dara zinātnieki, kādas šķirnes top, kādas tehnoloģijas izmēģina,” stāsta LLKC Cēsu nodaļas augkopības konsultants Valters Dambe.

Priekuļu pētniecības centrā konsultanti uzzināja par aktuālākajiem pētījumu virzieniem AREI, kā arī svarīgākos aspektus pākš­augu ražas un proteīna ieguvē. Augkopības konsultanti apmeklēja kartupeļu atveseļošanas laboratoriju, kartupeļu selekcijas siltumnīcu un zirņu un lauka pupu izmēģinājumus. “Ir svarīgi zināt tendences, kuras risina zinātnieki, kāds būs piedāvājums kartupeļu audzētājiem. Pākšaugi, ieviešot zaļo kursu, kļūst par nozīmīgām kultūrām zaļināšanai, arī pārtikā kā proteīnaugi,” atgādina V.Dambe. Zirņus un pupas pārstrādā gan “Aloja Starkelsen”, gan “Latraps”.

Trešo gadu bioloģiskajā saimniecībā “Kalna Smīdes 1” sēklas sagatavošanai tiek izmēģināta jaunā “ThermoSeed”  metode. “Sēklas apstrādā ar tvaiku, nevis kodina ar ķīmiskām vielām. Šī metode izstrādāta Zviedrijā. Konstatēts, ka ar karsto tvaiku speciālā iekārtā ir iespējams iznīcināt sēņu un baktēriju slimību ierosinātājus, kukaiņus un nematodes graudaugu, dārzeņu un lopbarības augu sēklās,” stāsta “Kalna Smīdes 1” saimnieks Jānis Sietiņsons. Iepriekšējos gados pirms sējas ar tvaiku apstrādātas ziemas kviešu, vasaras auzu sēklas, bet šopavasar dzeltenie pārtikas zirņi Ingrid.

“Sēklu partijai, kuru plānots apstrādāt, vispirms analīzēs tiek pārbaudīts, vai ir kāds kaitīgs organisms, varbūt nemaz nav jāapstrādā,” skaidro zemnieks un zirņu laukā rāda, kur iesētie zirņi bijuši apstrādāti ar tvaiku, kur ne. Viņš uzsver, ka uzreiz nenotiek brīnumi, sējumā vizuāli atšķirību neredz. “Sēklaudzētājiem svarīgi, lai analīzēs redzams, ka, apstrādājot sēklas, var palielināt dīgtspēju līdz pat desmit procentiem. Ja sēklai tā ir nepietiekama, pēc apstrādes palielinās. Protams, ikvienam audzētājam būtiska ir ražība. Novācot ražu, atšķirība redzama,” stāsta J.Sietiņsons.

Vēl izmēģinājumi notiek “VAK”, kur ir konvencionālā saimniekošana, un Stendes pētniecības centrā. “Šī sēklas sagatavošanas metode ir ļoti progresīva, tā var veicināt iespēju iegūt lielāku ražu un lielākus ieņēmumus. Konvencionālajā saimniekošanā vēl būtu jāturpina izmēģinājumi un novērojumi, jo svarīgi ievērot videi draudzīgu saimniekošanu, kā arī cilvēku drošību, strādājot ar ķīmiskām kodnēm. Turklāt gan Skandināvijas, gan citu pasaules valstu prakse pierāda “ThermoSeed” sēklu apstrādes priekšrocības un plašo pielietojumu,” saka V.Dambe.

J.Sietiņsons uzsver, ka ne jau katrā zemnieku saimniecībā būs šāda sēklu apstrādes iekārta. “Šopavasar zirņu sēklas apstrāde uz hektāru izmaksāja 30 eiro. Tā ir ne tikai videi draudzīga tehnoloģija, svarīgi, ka sēkla tiek novērtēta, vai apstrāde tai vispār vajadzīga. Atkarībā mikroorganismu daudzuma nosaka, kādā temperatūrā, cik ilgi apstrāde jāveic,” skaidro J.Sietiņsons.

Cik ilgs laiks no izmēģinājumiem paies, līdz “ThermoSeed” metodi izmantos daudzi zemnieki, rādīs laiks. Zaļā kursa mērķi to noteikti pasteidzinās.

“Kliģenos” lauku konsultanti atzina, ka tik daudz puķu vienkopus redzēt neizdodas bieži. V Dambe vērtēja, ka kolēģi bija apjukuši no puķu daudzveidības, daudzi iepirkās un kā suvenīrus no Cēsīm aizveda puķes. Bioloģiskā saimniecība “Eicēni”, izmantojot citas metodes, arī audzē dārzeņus un puķes.

“Mums ir, ko citiem parādīt, lai uzzina jauno un gūst pieredzi,” gandarīts saka V.Dambe un piebilst, ka lauksaimniecība nav tikai graudu un kartupeļu audzēšana, zemnieki audzē arī daudzas citas kultūras, dārzeņus un puķes ieskaitot.