Ceturtdiena, 18. decembris
Vārda dienas: Kristaps, Kristofers, Krists, Klinta, Kristers

Cīņu rekonstrukcija – ne tikai izrāde

Andra Gaņģe
00:00
01.07.2024
139
Kaujas5

Cēsnieku apjukums. Sprādzieni un šāviņi dārd visapkārt. Uz kuru pusi meklēt patvērumu? FOTO: Māris Buholcs

Šauteņu ložu sprakšķus un lielgabalu dunoņu Cēsīs, Pirtsupītes gravā, sestdien skatītāji uztvēra ar aizrautību, bet pirms simtu pieciem gadiem tie pilsētai un apkaimei nesa šausmas un bailes.

Cēsu kauju rekonstrukcija izspēlēja plašāku notikumu atainojumu, ne konkrētu epizodi latviešu un igauņu cīņās pret landesvēru un Dzelzs divīziju. Te bija gan pilsētnieku mierīgās dzīves ainiņas, ko pārtrauc kauju tuvošanās, cēsnieku apņēmība pievienoties apmācītiem un pieredzējušiem karavīriem. Pēc tā laika skolas formām tēlojumā pat varēja sazīmēt skolniekus, kuru dalība cīņās bija sava laika fenomens, skolnieku rota jau bija Igaunijas armijā, kad tā ienāca Ziemeļlatvijā. Kauju skatos ar uzbrukumiem un atkāpšanos netrūka ar žēlsirdīgo māsu, bija bruņu mašīnas replika un īsts kaujas lielgabals. Bija balti ziedi Cēsu atbrīvotājiem, jo ar tādiem viņus esot sagaidījušas cēsnieces. Plīvoja Igaunijas karogi, tikai pietrūka sarkanbaltsarkanā. To gan vēsture attaisno, jo lielākie spēki šajās kaujas bija igauņiem.

Notikumu attīstību rekonstrukcijā papildināja ne tikai stāstījums par vēsturisko notikumu gaitu. Igauņu un latviešu cīņas attīstību pret vācu algotņu karspēku un baltvāciešu militāro formējumu raksturoja atbilstošas mūzikas izvēle.

Kopā ar cēsniekiem un pilsētas viesiem kauju rekonstrukciju vēroja arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičš, Igaunijas Valsts prezidents Alars Kariss. E.Rinkēvičs, jautāts par Cēsu kauju svinību un arī rekonstrukcijas uzveduma nozīmi, “Druvai” atzina: “Patiesību sakot, ne vienmēr atceramies visas svarīgās lietas, kas pirms vairāk nekā gadsimta veidojušas pamatu mūsu neatkarībai. Mēs plaši svinam Lāčplēša dienu, Bermonta sakāvi, kas, protams, ir ļoti nozīmīgi notikumi, bet neaizmirsīsim, ka karš bija ilgstošs. Cēsu kaujas bija būtiskas Latvijas un Igaunijas neatkarības nostiprināšanā.” Valsts prezidents uzsvēra, ka Cēsu kauju atzīmēšana – parāde, kauju rekonstrukcija – , kopadarbs ar igauņiem ir gan “atgādinājums, gan patriotisma veicināšana, gan arī skats uz to, ka jāmācās no pagātnes. Vienu brīdi mēs tā īsti nebijām kopā, zaudējām neatkarību. Bet tagad neatkarību ne tikai svinam kopā, bet arī kopā sargājam”.
Brīvības cīņu svarīgo notikumu izspēlē piedalījās vairāki kauju rekonstruktoru klubi no Latvijas un divi no Igaunijas, kā arī Cēsu amatierteātris. Scenāriju uzvedumam veidoja teātra režisore Edīte Siļķēna un Jolanta Sausiņa. Pasākuma organizatorisko pusi nodrošināja biedrība “Live Latvia”.

Kaujas4

Dzelzs divīzija uzbrūk. Tikai rekonstrukcija. Bet baisi. FOTO: Māris Buholcs

Kaujas6

Jauniesauktais. Brīdi, kad dēls dodas karā, smagi izdzīvot pat uzvedumā. FOTO: Māris Buholcs

Kaujas2

Cīņa un uzvara. Igauņi un latvieši kopējā kaujā. FOTO: Māris Buholcs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
140

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
96

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
461

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
69

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
46

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
144

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
16
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
34
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
31
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
46
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
46
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi