Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Cīņu rekonstrukcija – ne tikai izrāde

Andra Gaņģe
00:00
01.07.2024
62
Kaujas5

Cēsnieku apjukums. Sprādzieni un šāviņi dārd visapkārt. Uz kuru pusi meklēt patvērumu? FOTO: Māris Buholcs

Šauteņu ložu sprakšķus un lielgabalu dunoņu Cēsīs, Pirtsupītes gravā, sestdien skatītāji uztvēra ar aizrautību, bet pirms simtu pieciem gadiem tie pilsētai un apkaimei nesa šausmas un bailes.

Cēsu kauju rekonstrukcija izspēlēja plašāku notikumu atainojumu, ne konkrētu epizodi latviešu un igauņu cīņās pret landesvēru un Dzelzs divīziju. Te bija gan pilsētnieku mierīgās dzīves ainiņas, ko pārtrauc kauju tuvošanās, cēsnieku apņēmība pievienoties apmācītiem un pieredzējušiem karavīriem. Pēc tā laika skolas formām tēlojumā pat varēja sazīmēt skolniekus, kuru dalība cīņās bija sava laika fenomens, skolnieku rota jau bija Igaunijas armijā, kad tā ienāca Ziemeļlatvijā. Kauju skatos ar uzbrukumiem un atkāpšanos netrūka ar žēlsirdīgo māsu, bija bruņu mašīnas replika un īsts kaujas lielgabals. Bija balti ziedi Cēsu atbrīvotājiem, jo ar tādiem viņus esot sagaidījušas cēsnieces. Plīvoja Igaunijas karogi, tikai pietrūka sarkanbaltsarkanā. To gan vēsture attaisno, jo lielākie spēki šajās kaujas bija igauņiem.

Notikumu attīstību rekonstrukcijā papildināja ne tikai stāstījums par vēsturisko notikumu gaitu. Igauņu un latviešu cīņas attīstību pret vācu algotņu karspēku un baltvāciešu militāro formējumu raksturoja atbilstošas mūzikas izvēle.

Kopā ar cēsniekiem un pilsētas viesiem kauju rekonstrukciju vēroja arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičš, Igaunijas Valsts prezidents Alars Kariss. E.Rinkēvičs, jautāts par Cēsu kauju svinību un arī rekonstrukcijas uzveduma nozīmi, “Druvai” atzina: “Patiesību sakot, ne vienmēr atceramies visas svarīgās lietas, kas pirms vairāk nekā gadsimta veidojušas pamatu mūsu neatkarībai. Mēs plaši svinam Lāčplēša dienu, Bermonta sakāvi, kas, protams, ir ļoti nozīmīgi notikumi, bet neaizmirsīsim, ka karš bija ilgstošs. Cēsu kaujas bija būtiskas Latvijas un Igaunijas neatkarības nostiprināšanā.” Valsts prezidents uzsvēra, ka Cēsu kauju atzīmēšana – parāde, kauju rekonstrukcija – , kopadarbs ar igauņiem ir gan “atgādinājums, gan patriotisma veicināšana, gan arī skats uz to, ka jāmācās no pagātnes. Vienu brīdi mēs tā īsti nebijām kopā, zaudējām neatkarību. Bet tagad neatkarību ne tikai svinam kopā, bet arī kopā sargājam”.
Brīvības cīņu svarīgo notikumu izspēlē piedalījās vairāki kauju rekonstruktoru klubi no Latvijas un divi no Igaunijas, kā arī Cēsu amatierteātris. Scenāriju uzvedumam veidoja teātra režisore Edīte Siļķēna un Jolanta Sausiņa. Pasākuma organizatorisko pusi nodrošināja biedrība “Live Latvia”.

Kaujas4

Dzelzs divīzija uzbrūk. Tikai rekonstrukcija. Bet baisi. FOTO: Māris Buholcs

Kaujas6

Jauniesauktais. Brīdi, kad dēls dodas karā, smagi izdzīvot pat uzvedumā. FOTO: Māris Buholcs

Kaujas2

Cīņa un uzvara. Igauņi un latvieši kopējā kaujā. FOTO: Māris Buholcs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
28

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
38
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
44

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
137
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
61

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Ukraiņu ģimeņu bērniem latviešu valodu palīdz apgūt nometnē

00:00
19.11.2024
41
1

Projekta “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm” ietvaros nupat aizvadīta jau piektā nometne “Cīrulīši”. Mērķis ir saliedēt vietējos skolēnus un bērnus no Ukrainas, vienlaikus dodot viņiem iespēju apgūt latviešu valodu. “Puse dalībnieku ir latviešu bērni, puse – ukraiņu. Projekts paredz, ka nometnē ukraiņu nedrīkst būt skaitliski mazāk. Nometnē primārais ir latviešu valodas apguve, […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi