Šauteņu ložu sprakšķus un lielgabalu dunoņu Cēsīs, Pirtsupītes gravā, sestdien skatītāji uztvēra ar aizrautību, bet pirms simtu pieciem gadiem tie pilsētai un apkaimei nesa šausmas un bailes.
Cēsu kauju rekonstrukcija izspēlēja plašāku notikumu atainojumu, ne konkrētu epizodi latviešu un igauņu cīņās pret landesvēru un Dzelzs divīziju. Te bija gan pilsētnieku mierīgās dzīves ainiņas, ko pārtrauc kauju tuvošanās, cēsnieku apņēmība pievienoties apmācītiem un pieredzējušiem karavīriem. Pēc tā laika skolas formām tēlojumā pat varēja sazīmēt skolniekus, kuru dalība cīņās bija sava laika fenomens, skolnieku rota jau bija Igaunijas armijā, kad tā ienāca Ziemeļlatvijā. Kauju skatos ar uzbrukumiem un atkāpšanos netrūka ar žēlsirdīgo māsu, bija bruņu mašīnas replika un īsts kaujas lielgabals. Bija balti ziedi Cēsu atbrīvotājiem, jo ar tādiem viņus esot sagaidījušas cēsnieces. Plīvoja Igaunijas karogi, tikai pietrūka sarkanbaltsarkanā. To gan vēsture attaisno, jo lielākie spēki šajās kaujas bija igauņiem.
Notikumu attīstību rekonstrukcijā papildināja ne tikai stāstījums par vēsturisko notikumu gaitu. Igauņu un latviešu cīņas attīstību pret vācu algotņu karspēku un baltvāciešu militāro formējumu raksturoja atbilstošas mūzikas izvēle.
Kopā ar cēsniekiem un pilsētas viesiem kauju rekonstrukciju vēroja arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičš, Igaunijas Valsts prezidents Alars Kariss. E.Rinkēvičs, jautāts par Cēsu kauju svinību un arī rekonstrukcijas uzveduma nozīmi, “Druvai” atzina: “Patiesību sakot, ne vienmēr atceramies visas svarīgās lietas, kas pirms vairāk nekā gadsimta veidojušas pamatu mūsu neatkarībai. Mēs plaši svinam Lāčplēša dienu, Bermonta sakāvi, kas, protams, ir ļoti nozīmīgi notikumi, bet neaizmirsīsim, ka karš bija ilgstošs. Cēsu kaujas bija būtiskas Latvijas un Igaunijas neatkarības nostiprināšanā.” Valsts prezidents uzsvēra, ka Cēsu kauju atzīmēšana – parāde, kauju rekonstrukcija – , kopadarbs ar igauņiem ir gan “atgādinājums, gan patriotisma veicināšana, gan arī skats uz to, ka jāmācās no pagātnes. Vienu brīdi mēs tā īsti nebijām kopā, zaudējām neatkarību. Bet tagad neatkarību ne tikai svinam kopā, bet arī kopā sargājam”.
Brīvības cīņu svarīgo notikumu izspēlē piedalījās vairāki kauju rekonstruktoru klubi no Latvijas un divi no Igaunijas, kā arī Cēsu amatierteātris. Scenāriju uzvedumam veidoja teātra režisore Edīte Siļķēna un Jolanta Sausiņa. Pasākuma organizatorisko pusi nodrošināja biedrība “Live Latvia”.
Dzelzs divīzija uzbrūk. Tikai rekonstrukcija. Bet baisi. FOTO: Māris Buholcs
Jauniesauktais. Brīdi, kad dēls dodas karā, smagi izdzīvot pat uzvedumā. FOTO: Māris Buholcs
Cīņa un uzvara. Igauņi un latvieši kopējā kaujā. FOTO: Māris Buholcs
Komentāri