Otrdiena, 16. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Cīņu rekonstrukcija – ne tikai izrāde

Andra Gaņģe
00:00
01.07.2024
48
Kaujas5

Cēsnieku apjukums. Sprādzieni un šāviņi dārd visapkārt. Uz kuru pusi meklēt patvērumu? FOTO: Māris Buholcs

Šauteņu ložu sprakšķus un lielgabalu dunoņu Cēsīs, Pirtsupītes gravā, sestdien skatītāji uztvēra ar aizrautību, bet pirms simtu pieciem gadiem tie pilsētai un apkaimei nesa šausmas un bailes.

Cēsu kauju rekonstrukcija izspēlēja plašāku notikumu atainojumu, ne konkrētu epizodi latviešu un igauņu cīņās pret landesvēru un Dzelzs divīziju. Te bija gan pilsētnieku mierīgās dzīves ainiņas, ko pārtrauc kauju tuvošanās, cēsnieku apņēmība pievienoties apmācītiem un pieredzējušiem karavīriem. Pēc tā laika skolas formām tēlojumā pat varēja sazīmēt skolniekus, kuru dalība cīņās bija sava laika fenomens, skolnieku rota jau bija Igaunijas armijā, kad tā ienāca Ziemeļlatvijā. Kauju skatos ar uzbrukumiem un atkāpšanos netrūka ar žēlsirdīgo māsu, bija bruņu mašīnas replika un īsts kaujas lielgabals. Bija balti ziedi Cēsu atbrīvotājiem, jo ar tādiem viņus esot sagaidījušas cēsnieces. Plīvoja Igaunijas karogi, tikai pietrūka sarkanbaltsarkanā. To gan vēsture attaisno, jo lielākie spēki šajās kaujas bija igauņiem.

Notikumu attīstību rekonstrukcijā papildināja ne tikai stāstījums par vēsturisko notikumu gaitu. Igauņu un latviešu cīņas attīstību pret vācu algotņu karspēku un baltvāciešu militāro formējumu raksturoja atbilstošas mūzikas izvēle.

Kopā ar cēsniekiem un pilsētas viesiem kauju rekonstrukciju vēroja arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičš, Igaunijas Valsts prezidents Alars Kariss. E.Rinkēvičs, jautāts par Cēsu kauju svinību un arī rekonstrukcijas uzveduma nozīmi, “Druvai” atzina: “Patiesību sakot, ne vienmēr atceramies visas svarīgās lietas, kas pirms vairāk nekā gadsimta veidojušas pamatu mūsu neatkarībai. Mēs plaši svinam Lāčplēša dienu, Bermonta sakāvi, kas, protams, ir ļoti nozīmīgi notikumi, bet neaizmirsīsim, ka karš bija ilgstošs. Cēsu kaujas bija būtiskas Latvijas un Igaunijas neatkarības nostiprināšanā.” Valsts prezidents uzsvēra, ka Cēsu kauju atzīmēšana – parāde, kauju rekonstrukcija – , kopadarbs ar igauņiem ir gan “atgādinājums, gan patriotisma veicināšana, gan arī skats uz to, ka jāmācās no pagātnes. Vienu brīdi mēs tā īsti nebijām kopā, zaudējām neatkarību. Bet tagad neatkarību ne tikai svinam kopā, bet arī kopā sargājam”.
Brīvības cīņu svarīgo notikumu izspēlē piedalījās vairāki kauju rekonstruktoru klubi no Latvijas un divi no Igaunijas, kā arī Cēsu amatierteātris. Scenāriju uzvedumam veidoja teātra režisore Edīte Siļķēna un Jolanta Sausiņa. Pasākuma organizatorisko pusi nodrošināja biedrība “Live Latvia”.

Kaujas4

Dzelzs divīzija uzbrūk. Tikai rekonstrukcija. Bet baisi. FOTO: Māris Buholcs

Kaujas6

Jauniesauktais. Brīdi, kad dēls dodas karā, smagi izdzīvot pat uzvedumā. FOTO: Māris Buholcs

Kaujas2

Cīņa un uzvara. Igauņi un latvieši kopējā kaujā. FOTO: Māris Buholcs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
6

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
7

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
25

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
32

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
31

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
66

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
14
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
10
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
7
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
10
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi