Jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā turpinās programma “Leader”, kurā finansējumu Cēsu un arī Smiltenes novada Raunas un Drustu pagastos apsaimnieko biedrība “Cēsu rajona lauku partnerība”.
Ir izstrādāta stratēģija, kurā iezīmēti attīstības virzieni un mērķi. Būtiska vieta atvēlēta mikro un mazās uzņēmējdarbības attīstībai un dažādošanai, sekmējot pakalpojumu pieejamību un augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības attīstīšanu.
Biedrība rīkoja tikšanos ar interesentiem, kuri iecerējuši izmantot “Leader” finansējumu uzņēmējdarbības attīstībā vai uzsākšanā. Bija ieradušies teju 60 cilvēki. “Izmantojām visdažādākās iespējas, lai esošos uzņēmējus un topošos uzņēmējus informētu. Pietiekami daudzi grib uzsākt uzņēmējdarbību, to attīstīt, konsultējas, gatavo projektu pieteikumus,” stāsta biedrības administratīvā vadītāja Daiga Rubene un uzsver, ka arī tiem, kuri jau izmantojuši “Leader” iespējas, bijis daudz jautājumu. “Ir daudz neskaidrību par birokrātiju. Ja vēlas celt ražošanas ēkas, jābūt augstas gatavības tehniskajam projektam. Ja tā nav, projektu sagatavot, izsludināt iepirkumu pusgadā nevar paspēt, turklāt jārēķinās, ka tajā laikā iecere var sadārdzināties.” Par būvniecību, kā secīgi kārtot dokumentus, bija daudz jautājumu, atbildes sniedza Smiltenes un Cēsu novada būvvalžu speciālisti.
Arī Lauku atbalsta dienesta Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja vietniece, valsts atbalsta “Leader” pasākumu daļas vadītāja Baiba Kiršblate atzīst, ka ne mazums problēmu uzņēmējiem rada būvniecības birokrātija. “Katrā būvvaldē prasības niansēs atšķiras. Uzņēmējs jautā, kā rīkoties, dodam padomu, bet būvvalde prasa ko citu. Rodas neizpratne, kāpēc viens prasa vienu, otrs ko citu. Būtu ļoti nepieciešams, lai visās būvvaldēs klientiem ir vienādi nosacījumi, nevis kā tagad, kad likums un noteikumi vieni, bet Cēsu, Valmieras, Limbažu, Smiltenes novadā prasības niansēs atšķiras,” saka B.Kiršblate un uzsver, ka tie, kuri gatavi savas idejas īstenot, rod risinājumus: “Ir uzņēmēji, kuri īstenojuši vairākus “Leader” projektus. Viņi iedrošina citus.”
ES plānošanas periodā “Leader” atbalsta intensitāte ir mazāka, un tas liks uzņēmējiem nopietni izsvērt, vai to izmantot, saka B.Kiršblate. Iepriekš projekta atbalsts bija 70 procenti, tagad ir 40, bet, komisija vērtējot to var palielināt.
D.Rubene atgādina, ka stratēģijā uzsvērts – plaukstoša dzīves vieta – pirmais bioreģions Ziemeļeiropā. Tāpēc lielāku atbalstu varēs saņemt ieceres, kuru īstenošana dos ieguldījumu bioreģiona, lauku teritoriju attīstībā, ražošanā, pārtikas ražošanā. “Lai veicinātu pakalpojumu pieejamību lauku teritorijās, 75% projekta atbalsta intensitāti varēs saņemt projektu īstenotāji, kas realizēs ieceres pamatpakalpojumos izglītības, sociālās palīdzības vai veselības jomā,” skaidro D.Rubene.
Uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par “Leader” iespējām, bija atnākuši arī liepēnieši Miervaldis un Jānis Zumbergi. “Meklējam nišu, jo nepārtraukti mainās viss: valdības politika, attieksme pret lietām,” saka Miervaldis, bet Jānis atklāj, ka saista permakultūra, ilgtspējīga saimniekošana. “Pamēģinājām audzēt kaņepes, lai veidotu tūrisma objektu ar nelielu ražošanu, apstrādi. Lai kaut ko darītu, nepieciešamas investīcijas,” teic Jānis.
Miervaldis atzīst, ka būvniecība atbaida un bremzē. “Termiņi jāievēro, birokrātija liela. Esmu lasījis par pieredzi, ka uzņēmējiem tiek piešķirts projekta finansējums, bet, sākot darīt, viņi atsakās no naudas, jo saprot, ka ar prasībām galā netiks. Šāda pieredze ne vienu vien atbaida, labi, ja turpina iesākto un atrod naudu citur. Nav tā kā pirms gadiem 20, kad izmanīgie uzbūvēja viesu māju, lai pašiem ir, kur dzīvot, jo neprasīja nekādus rezultātus,” pārdomās dalās Miervaldis. Viņš arī uzsver, ka ģimenē ir optimisti, katrs dēls darbojas savā nozarē un dos savu artavu, lai varētu izveidot tūrisma un atpūtas vietu, kur varēs arī makšķerēt un iesaistīties fiziskās aktivitātēs.
Lāsma Raupa Raunas pagastā, lai attīstītu saimniecību, iecerējusi uzcelt apsildāmu stikla siltumnīcu. “Pirmais projekts pabeigts “Altum” mazo saimniecību atbalsta programmā, uzcelta plēves siltumnīca. Jādomā tālāk,” saka Lāsma.
Annas Iecelnieces ģimene drīzumā pārcelsies uz Skujeni. Viņa ir veterinārārste, vīram maģistra grāds meža zinātnē. Viņi vēlas veidot bioloģisko saimniecību un sniegt veterinārmedicīnas pakalpojumus. “Ir iecere audzēt kazas, fazānus un vistas, kā arī sastādīt augļu kokus – ābeles, bumbieres, no āboliem gatavot etiķi un vēl citi plāni,” pastāsta Anna un atklāj, ka patlaban Beļģijā studē veterināro akupunktūru un pēc ķīniešu tradicionālās medicīnas ēdināšanu dzīvniekiem. “Gribu izveidot veterināro klīniku,” atklāj skujeniete.
D.Rubene uzsver, ka vienmēr vērtētājiem ir prieks iepazīties ar projektiem, kuros ir inovācijas, iecere ražot jaunus produktus, sniegt pakalpojumus, kas laukos nav pieejami.
Komentāri