Sestdiena, 29. jūnijs
Vārda dienas: Pēteris, Pāvils, Pauls, Paulis

Ja ir ideja, vēlēšanās un prasme – ir arī nauda

Sarmīte Feldmane
06:39
16.06.2024
38
Leader

Ideju netrūkst. Liepēnieši Miervaldis un Jānis Zumbergi ar raunēnieti Lāsmu Raupu pārrunā saimniekošanas iespējas laukos. FOTO: Sarmīte Feldmane

Jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā turpinās programma “Leader”, kurā finansējumu Cēsu un arī Smiltenes novada Raunas un Drustu pagastos apsaimnieko  biedrība “Cēsu rajona lauku partnerība”.

Ir izstrādāta   stratēģija, kurā iezīmēti attīstības virzieni un mērķi. Būtiska vieta atvēlēta mikro un mazās uzņēmējdarbības attīstībai un dažādošanai, sekmējot pakalpojumu pieejamību un augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības attīstīšanu.

Biedrība rīkoja tikšanos ar interesentiem, kuri iecerējuši izmantot “Leader” finansējumu uzņēmējdarbības attīstībā vai uzsākšanā. Bija ieradušies teju 60 cilvēki.    “Izmantojām visdažādākās iespējas, lai esošos uzņēmējus un topošos uzņēmējus informētu. Pietiekami daudzi grib uzsākt uzņēmējdarbību, to attīstīt, konsultējas, gatavo projektu pieteikumus,” stāsta biedrības administratīvā vadītāja Daiga Rubene un uzsver, ka arī tiem, kuri jau izmantojuši “Leader” iespējas, bijis daudz jautājumu. “Ir daudz neskaidrību par birokrātiju. Ja vēlas celt ražošanas ēkas, jābūt augstas gatavības tehniskajam projektam. Ja tā nav, projektu sagatavot, izsludināt iepirkumu pusgadā nevar paspēt, turklāt jārēķinās, ka tajā laikā iecere var sadārdzināties.” Par būvniecību, kā secīgi kārtot dokumentus, bija daudz jautājumu, atbildes sniedza    Smiltenes un Cēsu novada būvvalžu speci­ālisti.

Arī Lauku atbalsta dienesta Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja vietniece,    valsts atbalsta “Leader” pasākumu daļas vadītāja Baiba Kiršblate atzīst, ka ne mazums problēmu uzņēmējiem rada būvniecības birokrātija. “Katrā būvvaldē prasības niansēs atšķiras. Uzņēmējs jautā, kā rīkoties, dodam padomu, bet būvvalde prasa ko citu. Rodas neizpratne, kāpēc viens prasa vienu, otrs ko citu. Būtu ļoti nepieciešams, lai visās būvvaldēs klientiem ir vienādi nosacījumi, nevis kā tagad, kad likums un noteikumi vieni, bet Cēsu, Valmieras, Limbažu, Smiltenes novadā prasības niansēs atšķiras,” saka B.Kiršblate un uzsver, ka tie, kuri gatavi savas idejas īstenot, rod risinājumus: “Ir uzņēmēji, kuri īstenojuši vairākus “Leader” projektus. Viņi iedrošina citus.”

ES plānošanas periodā “Leader” atbalsta intensitāte ir mazāka, un tas liks uzņēmējiem nopietni izsvērt, vai to izmantot, saka B.Kiršblate. Iepriekš projekta atbalsts bija 70 procenti, tagad ir 40, bet, komisija vērtējot to var palielināt.

D.Rubene atgādina, ka stratēģijā uzsvērts – plaukstoša dzīves vieta – pirmais bioreģions Zie­meļeiropā. Tāpēc lielāku atbalstu varēs saņemt ieceres, kuru īstenošana dos ieguldījumu bioreģiona, lauku teritoriju attīstībā, ražošanā, pārtikas ražošanā.     “Lai veicinātu pakalpojumu pieejamību lauku teritorijās, 75% projekta atbalsta intensitāti varēs saņemt projektu īstenotāji, kas realizēs ieceres pamatpakalpojumos izglītības, sociālās palīdzības vai veselības jomā,” skaidro D.Rubene.

Uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par “Leader” iespējām, bija atnākuši arī liepēnieši Miervaldis un Jānis Zumbergi. “Meklējam nišu, jo nepārtraukti mainās viss: valdības politika, attieksme pret lietām,” saka Miervaldis, bet Jānis atklāj, ka saista permakultūra, ilgtspējīga saimniekošana. “Pamēģinājām audzēt kaņepes, lai veidotu tūrisma objektu ar nelielu ražošanu, apstrādi. Lai kaut ko darītu, nepieciešamas investīcijas,” teic Jānis.

Miervaldis atzīst, ka būvniecība atbaida un bremzē. “Termiņi jāievēro, birokrātija liela. Esmu lasījis par pieredzi, ka uzņēmējiem tiek piešķirts projekta finansējums, bet, sākot darīt, viņi atsakās no naudas, jo saprot, ka ar prasībām galā netiks. Šāda pieredze ne vienu vien atbaida, labi, ja turpina iesākto un atrod naudu citur. Nav tā kā pirms gadiem 20, kad izmanīgie uzbūvēja viesu māju, lai pašiem ir, kur dzīvot, jo neprasīja nekādus rezultātus,” pārdomās dalās Mier­valdis. Viņš arī uzsver, ka ģimenē ir optimisti, katrs dēls darbojas savā nozarē un dos savu artavu, lai varētu izveidot tūrisma un atpūtas vietu, kur varēs arī makšķerēt un iesaistīties fiziskās aktivitātēs.   

Lāsma Raupa Raunas pagastā, lai attīstītu saimniecību, iecerējusi uzcelt apsildāmu stikla siltumnīcu. “Pirmais projekts pabeigts “Altum” mazo saimniecību atbalsta programmā, uzcelta plēves siltumnīca. Jādomā tālāk,” saka Lāsma.

Annas Iecelnieces ģimene drīzumā pārcelsies uz Skujeni. Viņa ir veterinārārste, vīram maģistra grāds meža zinātnē. Viņi vēlas veidot bioloģisko saimniecību un sniegt veterinārmedicīnas pakalpojumus. “Ir iecere audzēt kazas, fazānus un vistas, kā arī  sastādīt augļu kokus – ābeles, bumbieres, no āboliem gatavot etiķi un vēl citi plāni,” pastāsta Anna un atklāj, ka patlaban Beļģijā studē    veterināro akupunktūru un pēc ķīniešu tradicionālās medicīnas ēdināšanu dzīvniekiem. “Gribu izveidot veterināro klīniku,” atklāj skujeniete.

D.Rubene uzsver, ka vienmēr vērtētājiem ir prieks iepazīties ar projektiem, kuros ir inovācijas, iecere ražot jaunus produktus, sniegt pakalpojumus, kas laukos nav pieejami.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
312

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
250

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
50

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
118

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
86

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Turcija. Valsts, kas vilina ar viesmīlību

05:27
15.06.2024
181

Cēsniece Sandra Krastiņa Stambulā dzīvoja, lai auklētu mazdēlu, kamēr zēna mamma, Sandras meita Ieva, bija vietējās “Galatasaray” basketbola komandas spēlētāja. Jāmeklē pamatskolas atestāts Ukrainā notiekošā kara dēļ Turcijā bija ļoti grūti dabūt uzturēšanās atļauju. Lai varētu tur dzīvot gadu, Sandrai bija jāuzrāda visi savi izglītības dokumenti, sākot no pamatskolas beigšanas. Likās, pensionārei to nekad dzīvē […]

Tautas balss

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
11
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
45
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
19
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
16
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Arī deputātu darbs jākontrolē

10:00
25.06.2024
23
Lasītājs K. raksta:

“Beidzot taču atlaista Rēzeknes dome! Līdz šim izskatījās tā, ka pašvaldībā var darīt visu, kas ienāk prātā, un neviens nevar iejaukties. Kaut vēlēta, arī vietējā vara ir jākontrolē. Ja paši vēlētāji to nespēj, tad taču jābūt kādai institūcijai, kas var pieņemt lēmumus, ja redzams, ka iets pavisam aplams ceļš,” viedokli izteica lasītājs K.

Sludinājumi