Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Ja ir ideja, vēlēšanās un prasme – ir arī nauda

Sarmīte Feldmane
06:39
16.06.2024
189
Leader

Ideju netrūkst. Liepēnieši Miervaldis un Jānis Zumbergi ar raunēnieti Lāsmu Raupu pārrunā saimniekošanas iespējas laukos. FOTO: Sarmīte Feldmane

Jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā turpinās programma “Leader”, kurā finansējumu Cēsu un arī Smiltenes novada Raunas un Drustu pagastos apsaimnieko  biedrība “Cēsu rajona lauku partnerība”.

Ir izstrādāta   stratēģija, kurā iezīmēti attīstības virzieni un mērķi. Būtiska vieta atvēlēta mikro un mazās uzņēmējdarbības attīstībai un dažādošanai, sekmējot pakalpojumu pieejamību un augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības attīstīšanu.

Biedrība rīkoja tikšanos ar interesentiem, kuri iecerējuši izmantot “Leader” finansējumu uzņēmējdarbības attīstībā vai uzsākšanā. Bija ieradušies teju 60 cilvēki.    “Izmantojām visdažādākās iespējas, lai esošos uzņēmējus un topošos uzņēmējus informētu. Pietiekami daudzi grib uzsākt uzņēmējdarbību, to attīstīt, konsultējas, gatavo projektu pieteikumus,” stāsta biedrības administratīvā vadītāja Daiga Rubene un uzsver, ka arī tiem, kuri jau izmantojuši “Leader” iespējas, bijis daudz jautājumu. “Ir daudz neskaidrību par birokrātiju. Ja vēlas celt ražošanas ēkas, jābūt augstas gatavības tehniskajam projektam. Ja tā nav, projektu sagatavot, izsludināt iepirkumu pusgadā nevar paspēt, turklāt jārēķinās, ka tajā laikā iecere var sadārdzināties.” Par būvniecību, kā secīgi kārtot dokumentus, bija daudz jautājumu, atbildes sniedza    Smiltenes un Cēsu novada būvvalžu speci­ālisti.

Arī Lauku atbalsta dienesta Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja vietniece,    valsts atbalsta “Leader” pasākumu daļas vadītāja Baiba Kiršblate atzīst, ka ne mazums problēmu uzņēmējiem rada būvniecības birokrātija. “Katrā būvvaldē prasības niansēs atšķiras. Uzņēmējs jautā, kā rīkoties, dodam padomu, bet būvvalde prasa ko citu. Rodas neizpratne, kāpēc viens prasa vienu, otrs ko citu. Būtu ļoti nepieciešams, lai visās būvvaldēs klientiem ir vienādi nosacījumi, nevis kā tagad, kad likums un noteikumi vieni, bet Cēsu, Valmieras, Limbažu, Smiltenes novadā prasības niansēs atšķiras,” saka B.Kiršblate un uzsver, ka tie, kuri gatavi savas idejas īstenot, rod risinājumus: “Ir uzņēmēji, kuri īstenojuši vairākus “Leader” projektus. Viņi iedrošina citus.”

ES plānošanas periodā “Leader” atbalsta intensitāte ir mazāka, un tas liks uzņēmējiem nopietni izsvērt, vai to izmantot, saka B.Kiršblate. Iepriekš projekta atbalsts bija 70 procenti, tagad ir 40, bet, komisija vērtējot to var palielināt.

D.Rubene atgādina, ka stratēģijā uzsvērts – plaukstoša dzīves vieta – pirmais bioreģions Zie­meļeiropā. Tāpēc lielāku atbalstu varēs saņemt ieceres, kuru īstenošana dos ieguldījumu bioreģiona, lauku teritoriju attīstībā, ražošanā, pārtikas ražošanā.     “Lai veicinātu pakalpojumu pieejamību lauku teritorijās, 75% projekta atbalsta intensitāti varēs saņemt projektu īstenotāji, kas realizēs ieceres pamatpakalpojumos izglītības, sociālās palīdzības vai veselības jomā,” skaidro D.Rubene.

Uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par “Leader” iespējām, bija atnākuši arī liepēnieši Miervaldis un Jānis Zumbergi. “Meklējam nišu, jo nepārtraukti mainās viss: valdības politika, attieksme pret lietām,” saka Miervaldis, bet Jānis atklāj, ka saista permakultūra, ilgtspējīga saimniekošana. “Pamēģinājām audzēt kaņepes, lai veidotu tūrisma objektu ar nelielu ražošanu, apstrādi. Lai kaut ko darītu, nepieciešamas investīcijas,” teic Jānis.

Miervaldis atzīst, ka būvniecība atbaida un bremzē. “Termiņi jāievēro, birokrātija liela. Esmu lasījis par pieredzi, ka uzņēmējiem tiek piešķirts projekta finansējums, bet, sākot darīt, viņi atsakās no naudas, jo saprot, ka ar prasībām galā netiks. Šāda pieredze ne vienu vien atbaida, labi, ja turpina iesākto un atrod naudu citur. Nav tā kā pirms gadiem 20, kad izmanīgie uzbūvēja viesu māju, lai pašiem ir, kur dzīvot, jo neprasīja nekādus rezultātus,” pārdomās dalās Mier­valdis. Viņš arī uzsver, ka ģimenē ir optimisti, katrs dēls darbojas savā nozarē un dos savu artavu, lai varētu izveidot tūrisma un atpūtas vietu, kur varēs arī makšķerēt un iesaistīties fiziskās aktivitātēs.   

Lāsma Raupa Raunas pagastā, lai attīstītu saimniecību, iecerējusi uzcelt apsildāmu stikla siltumnīcu. “Pirmais projekts pabeigts “Altum” mazo saimniecību atbalsta programmā, uzcelta plēves siltumnīca. Jādomā tālāk,” saka Lāsma.

Annas Iecelnieces ģimene drīzumā pārcelsies uz Skujeni. Viņa ir veterinārārste, vīram maģistra grāds meža zinātnē. Viņi vēlas veidot bioloģisko saimniecību un sniegt veterinārmedicīnas pakalpojumus. “Ir iecere audzēt kazas, fazānus un vistas, kā arī  sastādīt augļu kokus – ābeles, bumbieres, no āboliem gatavot etiķi un vēl citi plāni,” pastāsta Anna un atklāj, ka patlaban Beļģijā studē    veterināro akupunktūru un pēc ķīniešu tradicionālās medicīnas ēdināšanu dzīvniekiem. “Gribu izveidot veterināro klīniku,” atklāj skujeniete.

D.Rubene uzsver, ka vienmēr vērtētājiem ir prieks iepazīties ar projektiem, kuros ir inovācijas, iecere ražot jaunus produktus, sniegt pakalpojumus, kas laukos nav pieejami.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
92

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
53

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1005
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Meksika - senu un mūsdienīgu tradīciju zeme

06:21
08.12.2025
56

Aivis Dombrovskis ir psihologs, psihoterapeits, viņa sirds pieder vienīgi Cēsīm, bet darba dzīve ir Rīgā un ārzemēs. Šoruden viņš bija Meksikā, piedalījās pasaules transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas konferencē “2025 XOLOTL”. Pasākuma norises laiks pielāgots meksikāņiem tik nozīmīgajām Mirušo dienas svinībām. Piepildīt sapņus – iepazīt Meksiku Kad ģeogrāfijas skolotāja Cēsu 1. vidusskolā rādīja filmu par Meksiku, […]

Sabiedrības līdzatbildības izjūta aug

06:06
07.12.2025
506
4

Iedzīvotāju ziņojumi par iespējamu vardarbību kļūst aizvien biežāki, netrūkst ne dzērājšoferu, ne pieaugošas agresijas izpausmju, kā arī aizvien vairāk ir telefonkrāpnieku upuru. Par raizēm un arī panākumiem darbā Policijas dienas, 5. decembra, priekšvakarā uz sarunu aicinājām Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) Dienvidvidzemes iecirkņa priekšnieci Ingu Randari. -Kā jutāties, uzsākot dienestu policijā, un kā […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
22
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi