Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Elles ķēķa mūza, ne tikai baletiņi

Sarmīte Feldmane
00:00
01.06.2024
75
Elles Kekis2

“Saules spēles” atvēršanā. Aktrise Guna Zariņa lasīja fragmentus no Mudītes Austriņas darbu izlases, Ilze Auzere kavējās atmiņās. Grāmatas sastādītājs Kārlis Vērdiņš stāstīja par Elles ķēķi un rosināja kopā dziedāt. FOTO: Sarmīte Feldmane

Rīgā, Drustos un Vecpiebalgā norisinājās vērienīgs kultūras festivāls “Gunars Saliņš un Elles ķēķis”.

“Elles ķēķis” jeb “Hell’s kitchen” ir rajons Ņujorkā netālu no Taimskvēra, kas bija īpaša pasaule ar veciem sešstāvu īres namiem, ar sīkiem veikaliņiem, ēdnīcām, tavernām, ar visdažādāko tautību jauniešiem, jūrniekiem, saulesbrāļiem. Turpat netālu bija osta ar zivju un ūdeņu smaržu. Tur 1950. gadu sākumā izveidojas latviešu dzejnieku kopa, to vidū bija dzejnieks Linards Tauns, Gunars Saliņš, Rita Gāle, Mudīte Austriņa, pie viņiem viesojās gan Olafs Stumbrs, gan Dzintars Sodums, no Londonas pat Guntis Zariņš un daudzi citi. Šī bija leģendām apvīta vieta. Šogad aprit gan vairāku Ņujorkas latviešu dzejnieku – Elles ķēķa grupējuma dalībnieku – simtgades, gan arī Andrē Bretona sirreālisma manifesta simtgade. Šīs jubilejas mudināja literatūrzinātnieku un dzejnieku Kārli    Vērdiņu ar jaunu skatījumu palūkoties gan uz izcilā Elles ķēķa dzejnieka Gunara Saliņa darbiem, gan arī viņa draugu un domubiedru daiļradi.

Tie, kuri bijuši Vecpiebalgā Antona Austriņa muzejā, zina gan par A.Austriņa dzīvi, gan iepazīst viņa meitas Mudītes devumu, gan apskata saulīšu kolekciju. “Pārcilājot Elles ķēķa materiālus Rakstniecības un mūzikas muzejā un privātos arhīvos, kā arī tuvāk iepazīstoties ar Mudītes literārajiem darbiem, kļuva skaidrs, ka viņas mantojums pelnījis jaunu dzīvi, lai atklātu viņas rakstnieces talantu 21. gadsimta lasītājam un parādītu tā nozīmi ne tikai Ņujorkas jaunās latviešu dzejas uzplaukumā 20. gadsimta 50. gados, bet arī tai sekojošā visas trimdas literatūras atjaunotnē,” teic Kārlis Vērdiņš.

K.Skalbes “Saulrietos”    notika Mudītes Austriņas    darbu izlases “Saules spēles” atvēršana.    Tā ir pirmā viņas grāmata, kas iznāk Latvijā. Kas un kāda bija M.Austriņa, lasāms gan viņas uzrakstītajā, gan citu atmiņās.

Mudīte Austriņa (1924.–1991.) bija dzejnieka meitiņa, pasaku ķēniņa krustmeita, Ņujorkas latviešu mākslinieku brālības “Elles ķēķis” “mūza”, “pirmā dāma” un “zelta monogramma”. Šajā laikā par “Elles ķēķa” gaisotni un personībām tapa “baletiņi “. Viņa arī kaislīga jūsmotāja un svinētāja, Centrālamerikas pirmiedzīvotāju folkloras apbrīnotāja, literatūras un mākslas gardēde, Itālijas pielūdzēja un nenogurstoša ceļotāja uz tēva mājām Vecpiebalgas “Kaikašos”.Viņa līdz mūža pēdējai minūtei apzināti noraidīja iespēju iesakņoties ārpus Latvijas un mītnes zemē izveidot sev īstas, pastāvīgas mājas. Prātīgie cilvēki grozīja galvu par Mudītes dzīvošanu mirkļa skaistumam un “plīvošanu” pār pilsētām un kontinentiem, bet mākslinieki viņu zīmēja, iedzejoja un aprakstīja savās dzejās, romānos un aprakstos. Mudīte bija ne tikai tēva Antona Austriņa bērnu dzejas iedvesmotāja un varone, bet arī Valdas Mooras un Elzas Stērstes, Gunara Saliņa, Teodora Zeltiņa, Anšlava Eglīša, Jāņa Rudzīša literāro darbu persona.

“Saules spēlēs” apkopota viņas proza, sirreālie baletiņi, liriskie Latvijas apciemojumu pieraksti, autobiogrāfiski teksti un atmiņas par tuvām un svarīgām Latvijas kultūras personībām.   
Viņai dzīves laikā nebija      svarīgi darbus publicēt grāmatās. Tikai mūža nogalē Kalifornijā Gvido Augusta apgādā    iznāca divas grāmatiņas “Rīgas mirkļi” un angļu valodā “Baletiņš”. Tās tika izdotas 60 un 45 eksemplāru tirāžā. “Kad Amerikā trimdas latvieši kavējas bēgļu laika pieredzē, Latvijas atstāšanas stāstos, estētika un literārā izteiksme bija ļoti tumša, drūma, konservatīva. Būt par tautas daļu, tās sāpju pau­dēju bija svarīgāk, nekā meklēt    jaunus ceļus mākslā.    Mudītes darbi bija no pirmajiem asociatīvā, sirreālā stila paraugiem,” stāsta K.Vērdiņš. “Baletiņi ir viņas radīts žanrs, ko Linards Tauns apzīmēja par dramatiski liroepiskiem sacerējumiem. Tajos ir kopā dzejas, prozas un drāmas iezīmes jeb likumu tur īsti nav,” teic K.Vērdiņš.

Krustmeita Ilze Auzere atzīst, ka stāstīt par Mudīti viņai ir kā atgriešanās bērnībā, jaunībā. “Mudīte bija princese, jo viņas tēvs bija Antons Austriņš un krusttēvs Kārlis Skalbe. Viņa tapa par pasaku princesi, un tas bija viņas mūža gājums, dzīvot pasakās, kuras pati sabūra, ko viņa mācīja un mudināja citus, lai sabur. Vienai savā fantāziju pasaulē bija vientuļi, un viņa gribēja ap sevi    pasaku karaļus un karalienes, un citus tēlus. Viņa bija egoiste, gribēja savu pasauli. Mūs ar brāli ievilka citā pasaulē. Viņa man iedeva spēju ieiet tajā pasaulē un neizkāpt. Kaut kļuvu par baņķieri, kas viņai ļoti nepatika, vairākkārt precējos, draudzība ar    Elles ķēķa cilvēkiem manī nodrošināja to, kas nekad nepazūd,” stāsta I.Auzere un atklāj, ka Mudīte ļoti gribēja atgriezties un nomirt dzimtenē. Un tas arī notika. “Braucām uz Vecpiebalgu, viņai palika ļoti slikti, un Cēsīs viņa nomira manās rokās,” pastāsta krustmeita un uzsver, ka Elles ķēķa    mūza iegājusi savā kronī kā pasaku tēlniece.

Karina Pētersone ir Ilzes māsīca, viņas tēvam režisoram Pēterim Pētersonam izveidojās saikne ar Mudīti, kuru veidoja interese par kultūru, mākslu, radošiem procesiem. “Ar grāmatu Mudīte ir ieguvusi savu balsi. Viņa bija viens no gaišākajiem cilvēkiem, ko esmu satikusi. Viņā apvienojās staltais piebaldzietes stāvs, kuplie, gaišie mati un īpatnējais skaistums, tajā pat laikā gaisīgums, neticība sev. Biju meitene, kad viņu satiku. Mudīte    viena no pirmajām, jau 70.gados, atbrauca uz Latviju un bija tilts ar Latviju,” stāsta K.Pētersone un uzsver, ka Mudīte sekoja visam, kas notiek kultūrā, abonēja “Karogu”, “Literatūru un Mākslu”. K.Pētersonei ir vairāki simti Mudītes rakstītu vēstuļu viņas tēvam un viņai. “Vēstulēs nav sirreālisms, bet viņa neraksta par ikdienišķām lietām. Ir tēli un to atspulgi ūdenī, viņa lec no tēla uz tēlu, un vienā teikumā ir septiņas atsauces uz dažādiem kultūras fenomeniem. Kad pēdējais baletiņš parādījās “Jaunajā gaitā”,    Mu­dīte pārmeta Saliņam, ka to nodevis publicēšanai. Viņš iesaka izdot baletiņus grāmatā,    bet viņa negrasās to darīt, jo “ tā būs tāda trimdiska pašapmierināšanās, kuras trimdas literatūrā jau tāpat pietiek, un trimdas otrā paaudze tāpat nevarēs neko izlasīt senču grāmatās sarakstīto, jo latviski neviens nemācēs”,”par Mudīti stāsta K.Pētersone.

I. Auzere atgādina, ka    Mudīte pāris minūtēs pratusi uzburt svētkus – vajadzēja vien uzklāt dvielīti, nolikt puķīti, vīna pudeli, un svētki varēja sākties.” Visjaukāk man licies būt tikai tam, kas visvairāk esmu- dzejnieka meitiņai,” savulaik teikusi M.Austriņa.

Viņas darbi un stāsti par viņu tagad grāmatā “Saules spēles”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Seši padomi bērnu drošībai internetā vasaras brīvlaikā

06:29
03.07.2024
4

Vasaras brīvdienās bērni mēdz pavadīt internetā ilgākas stundas nekā skolas laikā. Tādēļ vecāku pienākums ir parūpēties, lai bērni pavadītu savos datoros un viedierīcēs pēc iespējas mazāk laika, un lieku reizi atgādināt, ka internets nedrīkst aizstāt saziņu un attiecības klātienē. Gādājot par bērnu drošību internetā, ir vērts izrunāt ar viņiem virkni būtisku kiberhigiēnas jautājumu. Pirmkārt, ir […]

Ceļa zīme vērīgākos var samulsināt

06:10
03.07.2024
5

Redakcijā vērsās cēsniece V., paužot neizprati par ceļa apzīmējumiem atjaunotajā ielas posmā Cēsīs, Bērzainē. Ceļa zīmē norādītie celiņi gājējiem un velobraucējiem nesakrīt ar apzīmējumiem uz asfalta. Ja ņem vērā apzīmējumus ceļa zīmē, tad iznāk, ka riteņbraucējiem jāturpina pārvietoties pa gājējiem paredzēto ietvi, savukārt gājējiem jāiet pa velo celiņu. “Druva” sazinājās ar Cēsu novada Īpašumu apsaimniekošanas […]

Āraisim ir noslēpumi. Arheologi tos atklāj

00:00
03.07.2024
11

Divas dienas Āraišu ezerā lietuviešu zemūdens arheoloģes, Klaipēdas universitātes pētnieces Elenas Pranckenaites vadībā pētīja iespējamo būvju atliekas. Pēdējo reizi šāda izpēte notika pirms 30 gadiem, 1994.gada vasarā. Toreiz nirējs Voldemārs Rains zem ezera dūņu slāņa konstatēja koka žoga paliekas.   “Zemūdens arheologi veica visa ezera skenēšanu ar 3D sān­skata sonāru, ekrānā uzreiz bija redzams, kas atrodas […]

Vētra atcēla kapu svētkus Cēsu Meža kapos

13:18
02.07.2024
239

Par to, ka šīs nedēļas nogalē plānotie kapu svētki Meža kapos nenotiks, Cēsu novada dome vēstīja jau otrdienas, 2.jūlija rītā. Pašvaldība arī ziņoja, ka kapsētas sakopšanā strādā vietvaras darbinieki, bet tiek meklēts ārpakalpojuma sniedzējs. Pirmdienas, 1.jūlija pēcpusdienā, vēja brāzmas pamatīgi postīja Cēsu Mežu kapu jaunāko apbedījumu kalniņu un tai pretim esošo vecākās kapsētas daļu. Lauztas […]

Par laupīšanu grupā policija Valmierā aiztur divus vīriešus

09:10
02.07.2024
27

Aizvadītajā piektdienā Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa amatpersonas par laupīšanu grupā Valmierā aizturēja divus vīriešus, kuri, pielietojot vardarbību, aplaupīja kādu vīrieti. Par notikušo sākts kriminālprocess, izmeklēšana kriminālprocesā turpinās. Aizvadītajā piektdienā, 28.jūnijā, ap pulksten 16.17 Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa amatpersonas saņēma izsaukumu uz Strazdu ielu, Valmierā, kur, pielietojot vardarbību, tika aplaupīts […]

Lauksaimniecībā jaunas šķirnes, metodes un tehnoloģijas

00:00
02.07.2024
51

Saimniekošana laukos attīstās, zinātnieki rada jaunas augstražīgas šķirnes, tiek izstrādātas jaunas tehnoloģijas, zemnieki apgūst un izmanto jaunas pieredzes. Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) augkopības konsultanti no visas Latvijas apmeklēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Priekuļu pētniecības centru, zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcas Cēsīs, “Kalna Smīdes 1” Drabešu pagastā un “Eicēnus” Straupes pagastā. “Reizi gadā braucam uz […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi