Sestdiena, 22. jūnijs
Vārda dienas: Ludmila, Laimdots, Laimiņš

Elles ķēķa mūza, ne tikai baletiņi

Sarmīte Feldmane
00:00
01.06.2024
73
Elles Kekis2

“Saules spēles” atvēršanā. Aktrise Guna Zariņa lasīja fragmentus no Mudītes Austriņas darbu izlases, Ilze Auzere kavējās atmiņās. Grāmatas sastādītājs Kārlis Vērdiņš stāstīja par Elles ķēķi un rosināja kopā dziedāt. FOTO: Sarmīte Feldmane

Rīgā, Drustos un Vecpiebalgā norisinājās vērienīgs kultūras festivāls “Gunars Saliņš un Elles ķēķis”.

“Elles ķēķis” jeb “Hell’s kitchen” ir rajons Ņujorkā netālu no Taimskvēra, kas bija īpaša pasaule ar veciem sešstāvu īres namiem, ar sīkiem veikaliņiem, ēdnīcām, tavernām, ar visdažādāko tautību jauniešiem, jūrniekiem, saulesbrāļiem. Turpat netālu bija osta ar zivju un ūdeņu smaržu. Tur 1950. gadu sākumā izveidojas latviešu dzejnieku kopa, to vidū bija dzejnieks Linards Tauns, Gunars Saliņš, Rita Gāle, Mudīte Austriņa, pie viņiem viesojās gan Olafs Stumbrs, gan Dzintars Sodums, no Londonas pat Guntis Zariņš un daudzi citi. Šī bija leģendām apvīta vieta. Šogad aprit gan vairāku Ņujorkas latviešu dzejnieku – Elles ķēķa grupējuma dalībnieku – simtgades, gan arī Andrē Bretona sirreālisma manifesta simtgade. Šīs jubilejas mudināja literatūrzinātnieku un dzejnieku Kārli    Vērdiņu ar jaunu skatījumu palūkoties gan uz izcilā Elles ķēķa dzejnieka Gunara Saliņa darbiem, gan arī viņa draugu un domubiedru daiļradi.

Tie, kuri bijuši Vecpiebalgā Antona Austriņa muzejā, zina gan par A.Austriņa dzīvi, gan iepazīst viņa meitas Mudītes devumu, gan apskata saulīšu kolekciju. “Pārcilājot Elles ķēķa materiālus Rakstniecības un mūzikas muzejā un privātos arhīvos, kā arī tuvāk iepazīstoties ar Mudītes literārajiem darbiem, kļuva skaidrs, ka viņas mantojums pelnījis jaunu dzīvi, lai atklātu viņas rakstnieces talantu 21. gadsimta lasītājam un parādītu tā nozīmi ne tikai Ņujorkas jaunās latviešu dzejas uzplaukumā 20. gadsimta 50. gados, bet arī tai sekojošā visas trimdas literatūras atjaunotnē,” teic Kārlis Vērdiņš.

K.Skalbes “Saulrietos”    notika Mudītes Austriņas    darbu izlases “Saules spēles” atvēršana.    Tā ir pirmā viņas grāmata, kas iznāk Latvijā. Kas un kāda bija M.Austriņa, lasāms gan viņas uzrakstītajā, gan citu atmiņās.

Mudīte Austriņa (1924.–1991.) bija dzejnieka meitiņa, pasaku ķēniņa krustmeita, Ņujorkas latviešu mākslinieku brālības “Elles ķēķis” “mūza”, “pirmā dāma” un “zelta monogramma”. Šajā laikā par “Elles ķēķa” gaisotni un personībām tapa “baletiņi “. Viņa arī kaislīga jūsmotāja un svinētāja, Centrālamerikas pirmiedzīvotāju folkloras apbrīnotāja, literatūras un mākslas gardēde, Itālijas pielūdzēja un nenogurstoša ceļotāja uz tēva mājām Vecpiebalgas “Kaikašos”.Viņa līdz mūža pēdējai minūtei apzināti noraidīja iespēju iesakņoties ārpus Latvijas un mītnes zemē izveidot sev īstas, pastāvīgas mājas. Prātīgie cilvēki grozīja galvu par Mudītes dzīvošanu mirkļa skaistumam un “plīvošanu” pār pilsētām un kontinentiem, bet mākslinieki viņu zīmēja, iedzejoja un aprakstīja savās dzejās, romānos un aprakstos. Mudīte bija ne tikai tēva Antona Austriņa bērnu dzejas iedvesmotāja un varone, bet arī Valdas Mooras un Elzas Stērstes, Gunara Saliņa, Teodora Zeltiņa, Anšlava Eglīša, Jāņa Rudzīša literāro darbu persona.

“Saules spēlēs” apkopota viņas proza, sirreālie baletiņi, liriskie Latvijas apciemojumu pieraksti, autobiogrāfiski teksti un atmiņas par tuvām un svarīgām Latvijas kultūras personībām.   
Viņai dzīves laikā nebija      svarīgi darbus publicēt grāmatās. Tikai mūža nogalē Kalifornijā Gvido Augusta apgādā    iznāca divas grāmatiņas “Rīgas mirkļi” un angļu valodā “Baletiņš”. Tās tika izdotas 60 un 45 eksemplāru tirāžā. “Kad Amerikā trimdas latvieši kavējas bēgļu laika pieredzē, Latvijas atstāšanas stāstos, estētika un literārā izteiksme bija ļoti tumša, drūma, konservatīva. Būt par tautas daļu, tās sāpju pau­dēju bija svarīgāk, nekā meklēt    jaunus ceļus mākslā.    Mudītes darbi bija no pirmajiem asociatīvā, sirreālā stila paraugiem,” stāsta K.Vērdiņš. “Baletiņi ir viņas radīts žanrs, ko Linards Tauns apzīmēja par dramatiski liroepiskiem sacerējumiem. Tajos ir kopā dzejas, prozas un drāmas iezīmes jeb likumu tur īsti nav,” teic K.Vērdiņš.

Krustmeita Ilze Auzere atzīst, ka stāstīt par Mudīti viņai ir kā atgriešanās bērnībā, jaunībā. “Mudīte bija princese, jo viņas tēvs bija Antons Austriņš un krusttēvs Kārlis Skalbe. Viņa tapa par pasaku princesi, un tas bija viņas mūža gājums, dzīvot pasakās, kuras pati sabūra, ko viņa mācīja un mudināja citus, lai sabur. Vienai savā fantāziju pasaulē bija vientuļi, un viņa gribēja ap sevi    pasaku karaļus un karalienes, un citus tēlus. Viņa bija egoiste, gribēja savu pasauli. Mūs ar brāli ievilka citā pasaulē. Viņa man iedeva spēju ieiet tajā pasaulē un neizkāpt. Kaut kļuvu par baņķieri, kas viņai ļoti nepatika, vairākkārt precējos, draudzība ar    Elles ķēķa cilvēkiem manī nodrošināja to, kas nekad nepazūd,” stāsta I.Auzere un atklāj, ka Mudīte ļoti gribēja atgriezties un nomirt dzimtenē. Un tas arī notika. “Braucām uz Vecpiebalgu, viņai palika ļoti slikti, un Cēsīs viņa nomira manās rokās,” pastāsta krustmeita un uzsver, ka Elles ķēķa    mūza iegājusi savā kronī kā pasaku tēlniece.

Karina Pētersone ir Ilzes māsīca, viņas tēvam režisoram Pēterim Pētersonam izveidojās saikne ar Mudīti, kuru veidoja interese par kultūru, mākslu, radošiem procesiem. “Ar grāmatu Mudīte ir ieguvusi savu balsi. Viņa bija viens no gaišākajiem cilvēkiem, ko esmu satikusi. Viņā apvienojās staltais piebaldzietes stāvs, kuplie, gaišie mati un īpatnējais skaistums, tajā pat laikā gaisīgums, neticība sev. Biju meitene, kad viņu satiku. Mudīte    viena no pirmajām, jau 70.gados, atbrauca uz Latviju un bija tilts ar Latviju,” stāsta K.Pētersone un uzsver, ka Mudīte sekoja visam, kas notiek kultūrā, abonēja “Karogu”, “Literatūru un Mākslu”. K.Pētersonei ir vairāki simti Mudītes rakstītu vēstuļu viņas tēvam un viņai. “Vēstulēs nav sirreālisms, bet viņa neraksta par ikdienišķām lietām. Ir tēli un to atspulgi ūdenī, viņa lec no tēla uz tēlu, un vienā teikumā ir septiņas atsauces uz dažādiem kultūras fenomeniem. Kad pēdējais baletiņš parādījās “Jaunajā gaitā”,    Mu­dīte pārmeta Saliņam, ka to nodevis publicēšanai. Viņš iesaka izdot baletiņus grāmatā,    bet viņa negrasās to darīt, jo “ tā būs tāda trimdiska pašapmierināšanās, kuras trimdas literatūrā jau tāpat pietiek, un trimdas otrā paaudze tāpat nevarēs neko izlasīt senču grāmatās sarakstīto, jo latviski neviens nemācēs”,”par Mudīti stāsta K.Pētersone.

I. Auzere atgādina, ka    Mudīte pāris minūtēs pratusi uzburt svētkus – vajadzēja vien uzklāt dvielīti, nolikt puķīti, vīna pudeli, un svētki varēja sākties.” Visjaukāk man licies būt tikai tam, kas visvairāk esmu- dzejnieka meitiņai,” savulaik teikusi M.Austriņa.

Viņas darbi un stāsti par viņu tagad grāmatā “Saules spēles”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Saules un ēnas saspēle dzīves norisēs un svētkos

00:00
22.06.2024
10

Mārsnēnos Priekuļu apvienības svētkos “MārsnĒNAS – GaismĒNAS” zumēja kā bišu stropā – dienā centrā uzstājās mākslinieciskie kolektīvi, notika radošās darbnīcas, apvienības pagastu amatierteātru izrādes. Svētkus šogad rotāja moto: “Ja ir ēna, tad kaut kur ir arī Saule.” Saule ir arī Priekuļu apvienības logo zīme, tā simbolizē gaismu un siltumu, bet ēna veldzē un atvēsina, un […]

Pieejamība kā iespēja

00:00
21.06.2024
36

Pietrūkst kopīga redzējuma, kā jāveido dabas takas un dabas objekti, lai tie būtu pieejami ikvienam – ne tikai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet arī māmiņām ar bērniem ratiņos vai vecāka gadagājuma ļaudīm,kuriem pastaigai nepieciešams līdzenāks ceļš un vairāk soliņu, kur piesēst, lai pastaigas laikā atpūstos. Tā, izpētot vides pieejamību kultūras mantojuma objektu, dabas taku, ēdināšanas […]

Jāatgādina, lai neatkārtotos

00:00
20.06.2024
51

14.jūnijs šogad bija lietains. Saule slēpās aiz asaru pielietiem mākoņiem, kad daudzviet Latvijā pieminēja 1941.gada represijās svešumā izvestos. Jaunraunā komunistiskā terora upuru piemiņas vietā priekulieši atcerējās uz Sibīriju aizvestos jaunrauniešus, tos, kuri neatgriezās. “Lasot atmiņas par to nakti, kad pārtrūka daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīve, nevar palikt vienaldzīgs. Un nekur nepazūd jautājumi – par ko, kāpēc. Šodien […]

Aizvadītajā diennaktī vairākas sadursmes

14:33
19.06.2024
50

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 94 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 12 ceļu satiksmes negadījumi, kur vienā gadījumā viena cietusi persona. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 93 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 34 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos gadījumos […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē septiņi izsaukumi

14:30
19.06.2024
30

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18. jūnija plkst. 6.30 līdz 19. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, četrus uz glābšanas darbiem un viens izsaukums bija maldinājums. Vakar īsi pēc pusdienām ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Smiltenes novada Smiltenes pagastu, kur pēc ceļu satiksmes negadījuma bija […]

Satiksimies pie Sīmanīša!

00:00
19.06.2024
95

Vairāki simti cēsnieku un tālumnieku piepildīja Cēsu Maija parku. Viņi pazina Haraldu Sīmani, viņiem patīk viņa dziesmas. Kāds ar viņu dzīvojis kaimiņos, cits kopā mācījies, vēl cits muzicējis vai ciemojies pie viņa kādas baznīcas tornī, varbūt, garām skrienot, tikai sasveicinājies. Ha­ralds Sīmanis ir cēsnieks. Te veidojusies viņa personība, piedzīvota mīlestība, atrasts savs ceļš dzīvē un […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
17
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
22
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
30
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
25
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
39
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi