Cēsniekus uz tikšanos pagājušajā piektdienā aicināja partiju apvienības “Jaunā Vienotība” Eiropas Parlamenta (EP) deputātu kandidāti. Iedzīvotāji politiķus sagaidīja ar jautājumu gūzmu. Tie aptvēra plašu spektru, sākot no ģeopolitiskajām norisēm, vērtībām un procesiem sabiedrībā, līdz konkrētiem pasākumiem labākai ikdienai.
Piektdien, 10.maijā, sabiedriskā centra nelielā zālīte Rīgas ielā bija piepildīta, sēdvietu tikko pietika. Kultūras biedrības “Harmonija” un Cēsu pensionāru biedrības dalībnieki, uzklausījuši Sandras Kalnietes, Valda Dombrovska un Krišjāņa Kariņa īsās uzrunas, tūlīt iesaistījās sarunā. Cēsniekam Andrim Vētram jautājumu raisīja deputātu kandidātu teiktas par Eiropas Savienības kā valstu apvienības stiprināšanu, lai tā spētu konkurēt starptautiski.
“Visi runā par valstu savstarpējo konkurenci, bet, manuprāt, tieši konkurence ir tā, kas noved pie kara. Vajadzīga nevis konkurence, bet sadarbība, tikai tā rada uzplaukumu,” sacīja A.Vētra.
“Jaunās Vienotības” pārstāve Sandra Kalniete, kas jau vairākus sasaukumus ir EP deputāte un kandidē arī šī gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, uzsvēra, ka runa nav par konkurenci uz kādas citas valsts teritoriju, bet par konkurenci zinātnē, ekonomiskā potenciāla audzēšanā. S.Kalniete arī uzsvēra, ka sadarbība ar Krieviju nav iespējama. Krievijai bija atvērta sadarbība ar Eiropas Savienību dažādās jomās un arī ar NATO, taču kopš 2007.gada Putina runas Minhenes drošības konferencē, kur Krievijas līderis nepārprotami vērsās pret ASV, uzsverot, ka tā ir gandrīz visu mūsdienu nelaimju cēlonis, un bija arī saprotams, ka Krievija nepieņem NATO paplašināšanos, ir pavisam skaidrs, ka šīs valsts ideoloģiskais virziens nav un nebūs sadarbība.
Savukārt Ģirts Verners interesējās par ES attiecībām ar Ķīnu. “Vai pietiks tikai ar pirksta pakratīšanu?” viņš jautāja, runājot par Ķīnas neafišēto, tomēr acīmredzamo atbalstu Krievijai laikā, kad tā iebrukusi Ukrainā. K.Kariņš atzina, ka ES nav vienotas politikas Ķīnas jautājumā. Ekspremjers un nu jau bijušais ārlietu ministrs sacīja: “Latvijas labklājība daudzējādi atkarīga no ES un NATO. Ja parlamentā ievēlēs tādus, kas gribēs mūsu kopīgo māju izārdīt…” Pēc pauzes viņš uzsvēra, cik šoreiz svarīga būs ES valstu pilsoņu izvēle, balsojot vēlēšanās, lai EP būtu vienots un to nevarētu sašķelt demokrātijai nedraudzīgas valstis. Politikas vērotājiem noteikti lika padomāt K.Kariņa atgādinājums, ka Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins Eiropas vizītē apmeklēja Serbiju, Franciju un Ungāriju, no kurām Francija un Ungārija piedalījās arī Krievijas prezidenta inaugurācijā.
Runājot par Latvijas lauku iespējām ES, cēsnieks Leons Staris lika atcerēties, ka mūsu lauksaimnieki joprojām saņem vienus no zemākajiem tiešmaksājumiem ES un nejūtas līdzvērtīgi ar citu valstu zemniekiem, bet tieši viņu situācija ir tautas turības rādītājs. Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atgādināja, ka, Latvijai iestājoties ES, mūsu zemnieki tiešmaksājumos saņēma 20% no ES vidējās summas, tagad – 80%. Un pauda, ka notiek stratēģijas diskusijas, kā nozares nākotni optimāli sabalansēt ar zaļo kursu.
Sapulcē aktualizēja arī senioru situāciju. Piemēram, vai ES valstīs būtu aktualizējams vienotas minimālās pensijas jautājums. V.Dombrovskis paskaidroja, ka sociālā joma ir katras dalībvalsts politikas jautājums. Savukārt runājot par senioru diskrimināciju darba tirgū, S.Kalniete pauda, ka pieprasījums pēc darba spēka Latvijā ir liels, jautājums, kā palīdzēt senioriem, kas vēlas strādāt, papildināt prasmes, lai pielāgotos darba tirgus pieprasījumam. Skaudri vecākā gadagājuma Latvijas iedzīvotāju situāciju raksturoja Līga Rimša, jautājot, kur vērsties cilvēkam, ja no pensijas nav iespējams iegādāties ārsta parakstītos medikamentus. Tā, protams, ir problēma, kas jārisina pašvaldībām, tomēr arī kopumā ES minimālā labklājības līmeņa izlīdzināšana dažādām iedzīvotāju grupām varētu būt apsverams jautājums.
Pēc vēl vairākiem citiem jautājumiem A.Vētra lika pasmaidīt gan zālē sēdošajiem, gan EP deputātu kandidātiem, runājot par jaunās paaudzes un ne tikai pārmērīgo laika pavadīšanu viedtālruņos un demonstrējot, kāds jaunais cilvēks redzams sabiedriskās vietās – sadudzis, noliektu galvu, šļūcošu gaitu. “Jaunam cilvēkiem jāiet stalti, jāredz pasaule. Vajag rast iespēju viņiem nodarboties ar sportu, būt fiziski aktīviem,” sacīja A.Vētra, piebilstot, ka tas svarīgi ne tikai ikdienai, bet arī tādai būtiskai jomai kā valsts aizsardzība. S.Kalniete gan sacīja, ka šī problēma – dzīve viedtālrunī – nav tikai Latvijā, bet gandrīz visā pasaulē.
Uz tikšanos ar vēlētājiem bija ieradušās vēl divas EP deputātu kandidātes no “Jaunas Vienotības” saraksta – Irma Kalniņa un Anna Rancāne.
Visi deputātu kandidāti aicināja cēsniekus piedalīties vēlēšanās, lūdza rosināt to darīt arī tuviniekus, pazīstamos. Vairākkārt tika uzsvērts, ka Latvijai ļoti svarīga ir Eiropas Savienības saliedētība, spēks, kopīgas vērtības un kopīga virzība nākotnē.
Komentāri