Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Vēlētāji deputātu kandidātus apber ar jautājumiem

Andra Gaņģe
00:00
17.05.2024
198
Vetra

Rosinājums. Andris Vētra (stāv centrā), Cēsu novadā pazīstams fotogrāfs, Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem Krišjānim Kariņam, Sandrai Kalnietei, Valdim Dombrovskim un Annai Rancānei saka – jauniešiem jābūt fiziski aktīviem, jāsporto. Un tā veicināšanā jāiesaistās arī politiķiem. FOTO: Andra Gaņģe

Cēsniekus uz tikšanos pagājušajā piektdienā aicināja partiju apvienības “Jaunā Vienotība” Eiropas Parlamenta (EP) deputātu kandidāti. Iedzīvotāji politiķus sagaidīja ar jautājumu gūzmu. Tie aptvēra plašu spektru, sākot no ģeopolitiskajām norisēm, vērtībām un procesiem sabiedrībā, līdz konkrētiem pasākumiem labākai ikdienai.

Piektdien, 10.maijā, sabiedriskā centra nelielā zālīte Rīgas ielā bija piepildīta, sēdvietu tikko pietika. Kultūras biedrības “Har­monija” un Cēsu pensionāru biedrības dalībnieki, uzklausījuši Sandras Kalnietes, Valda Dom­brovska un Krišjāņa Kariņa īsās uzrunas, tūlīt iesaistījās sarunā. Cēsniekam Andrim Vētram jautājumu raisīja deputātu kandidātu teiktas par Eiropas Savienības kā valstu apvienības stiprināšanu, lai tā spētu konkurēt starptautiski.

“Visi runā par valstu savstarpējo konkurenci, bet, manuprāt, tieši konkurence ir tā, kas noved pie kara. Vajadzīga nevis konkurence, bet sadarbība, tikai tā rada uzplaukumu,” sacīja A.Vētra.

“Jaunās Vienotības” pārstāve Sandra Kalniete, kas jau vairākus sasaukumus ir EP deputāte un kandidē arī šī gada Eiropas Par­lamenta vēlēšanās, uzsvēra, ka runa nav par konkurenci uz kādas citas valsts teritoriju, bet par konkurenci zinātnē, ekonomiskā potenciāla audzēšanā. S.Kalniete arī uzsvēra, ka sadarbība ar Krieviju nav iespējama. Krievijai bija atvērta sadarbība ar Eiropas Sa­vienību dažādās jomās un arī ar NATO, taču kopš 2007.gada Putina runas Min­henes drošības konferencē, kur Krievijas līderis nepārprotami vērsās pret ASV, uzsverot, ka tā ir gandrīz visu mūsdienu nelaimju cēlonis, un bija arī saprotams, ka Krievija nepieņem NATO paplašināšanos, ir pavisam skaidrs, ka šīs valsts ideoloģiskais virziens nav un nebūs sadarbība.

Savukārt Ģirts Verners interesējās par ES attiecībām ar Ķīnu. “Vai pietiks tikai ar pirksta pakratīšanu?” viņš jautāja, runājot par Ķīnas neafišēto, tomēr acīmredzamo atbalstu Krievijai laikā, kad tā iebrukusi Ukrainā. K.Ka­riņš atzina, ka ES nav vienotas politikas Ķīnas jautājumā. Eksprem­jers un nu jau bijušais ārlietu ministrs sacīja: “Latvijas labklājība daudzējādi atkarīga no ES un NATO. Ja parlamentā ievēlēs tādus, kas gribēs mūsu kopīgo māju izārdīt…” Pēc pauzes viņš uzsvēra, cik šoreiz svarīga būs ES valstu pilsoņu izvēle, balsojot vēlēšanās, lai EP būtu vienots un to nevarētu sašķelt demokrātijai nedraudzīgas valstis. Politikas vērotājiem noteikti lika padomāt K.Kariņa atgādinājums, ka Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins Eiropas vizītē apmeklēja Serbiju, Franciju un Ungāriju, no kurām Francija un Ungārija piedalījās arī Krie­vijas prezidenta inaugurācijā.

Runājot par Latvijas lauku iespējām ES, cēsnieks Leons Staris lika atcerēties, ka mūsu lauksaimnieki joprojām saņem vienus no zemākajiem tiešmaksājumiem ES un nejūtas līdzvērtīgi ar citu valstu zemniekiem, bet tieši viņu situācija ir tautas turības rādītājs. Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpild­vietnieks, atgādināja, ka, Lat­vijai iestājoties ES, mūsu zemnieki tiešmaksājumos saņēma 20% no ES vidējās summas, tagad – 80%. Un pauda, ka notiek stratēģijas diskusijas, kā nozares nākotni optimāli sabalansēt ar zaļo kursu.

Sapulcē aktualizēja arī senioru situāciju. Piemēram, vai ES valstīs būtu aktualizējams vienotas minimālās pensijas jautājums. V.Dombrovskis paskaidroja, ka sociālā joma ir katras dalībvalsts politikas jautājums. Savukārt runājot par senioru diskrimināciju darba tirgū, S.Kalniete pauda, ka pieprasījums pēc darba spēka Latvijā ir liels, jautājums, kā palīdzēt senioriem, kas vēlas strādāt, papildināt prasmes, lai pielāgotos darba tirgus pieprasījumam. Skaudri vecākā gadagājuma Lat­vijas iedzīvotāju situāciju raksturoja Līga Rimša, jautājot, kur vērsties cilvēkam, ja no pensijas nav iespējams iegādāties ārsta parakstītos medikamentus. Tā, protams, ir problēma, kas jārisina pašvaldībām, tomēr arī kopumā ES minimālā labklājības līmeņa izlīdzināšana dažādām iedzīvotāju grupām varētu būt apsverams jautājums.

Pēc vēl vairākiem citiem jautājumiem A.Vētra lika pasmaidīt gan zālē sēdošajiem, gan EP deputātu kandidātiem, runājot par jaunās paaudzes un ne tikai pārmērīgo laika pavadīšanu viedtālruņos un demonstrējot, kāds jaunais cilvēks redzams sabiedriskās vietās – sadudzis, noliektu galvu, šļūcošu gaitu. “Jaunam cilvēkiem jāiet stalti, jāredz pasaule. Vajag rast iespēju viņiem nodarboties ar sportu, būt fiziski aktīviem,” sacīja A.Vētra, piebilstot, ka tas svarīgi ne tikai ikdienai, bet arī tādai būtiskai jomai kā valsts aizsardzība. S.Kalniete gan sacīja, ka šī problēma – dzīve viedtālrunī – nav tikai Latvijā, bet gandrīz visā pasaulē.

Uz tikšanos ar vēlētājiem bija ieradušās vēl divas EP deputātu kandidātes no “Jaunas Vieno­tības” saraksta – Irma Kalniņa un Anna Rancāne.

Visi deputātu kandidāti aicināja cēsniekus piedalīties vēlēšanās, lūdza rosināt to darīt arī tuviniekus, pazīstamos. Vairākkārt tika uzsvērts, ka Latvijai ļoti svarīga ir Eiropas Savienības saliedētība, spēks, kopīgas vērtības un kopīga virzība nākotnē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
11

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
48

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
330

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
110

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
542

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
49
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi