Pirmdiena, 19. maijs
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika

Vēlētāji deputātu kandidātus apber ar jautājumiem

Andra Gaņģe
00:00
17.05.2024
183
Vetra

Rosinājums. Andris Vētra (stāv centrā), Cēsu novadā pazīstams fotogrāfs, Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem Krišjānim Kariņam, Sandrai Kalnietei, Valdim Dombrovskim un Annai Rancānei saka – jauniešiem jābūt fiziski aktīviem, jāsporto. Un tā veicināšanā jāiesaistās arī politiķiem. FOTO: Andra Gaņģe

Cēsniekus uz tikšanos pagājušajā piektdienā aicināja partiju apvienības “Jaunā Vienotība” Eiropas Parlamenta (EP) deputātu kandidāti. Iedzīvotāji politiķus sagaidīja ar jautājumu gūzmu. Tie aptvēra plašu spektru, sākot no ģeopolitiskajām norisēm, vērtībām un procesiem sabiedrībā, līdz konkrētiem pasākumiem labākai ikdienai.

Piektdien, 10.maijā, sabiedriskā centra nelielā zālīte Rīgas ielā bija piepildīta, sēdvietu tikko pietika. Kultūras biedrības “Har­monija” un Cēsu pensionāru biedrības dalībnieki, uzklausījuši Sandras Kalnietes, Valda Dom­brovska un Krišjāņa Kariņa īsās uzrunas, tūlīt iesaistījās sarunā. Cēsniekam Andrim Vētram jautājumu raisīja deputātu kandidātu teiktas par Eiropas Savienības kā valstu apvienības stiprināšanu, lai tā spētu konkurēt starptautiski.

“Visi runā par valstu savstarpējo konkurenci, bet, manuprāt, tieši konkurence ir tā, kas noved pie kara. Vajadzīga nevis konkurence, bet sadarbība, tikai tā rada uzplaukumu,” sacīja A.Vētra.

“Jaunās Vienotības” pārstāve Sandra Kalniete, kas jau vairākus sasaukumus ir EP deputāte un kandidē arī šī gada Eiropas Par­lamenta vēlēšanās, uzsvēra, ka runa nav par konkurenci uz kādas citas valsts teritoriju, bet par konkurenci zinātnē, ekonomiskā potenciāla audzēšanā. S.Kalniete arī uzsvēra, ka sadarbība ar Krieviju nav iespējama. Krievijai bija atvērta sadarbība ar Eiropas Sa­vienību dažādās jomās un arī ar NATO, taču kopš 2007.gada Putina runas Min­henes drošības konferencē, kur Krievijas līderis nepārprotami vērsās pret ASV, uzsverot, ka tā ir gandrīz visu mūsdienu nelaimju cēlonis, un bija arī saprotams, ka Krievija nepieņem NATO paplašināšanos, ir pavisam skaidrs, ka šīs valsts ideoloģiskais virziens nav un nebūs sadarbība.

Savukārt Ģirts Verners interesējās par ES attiecībām ar Ķīnu. “Vai pietiks tikai ar pirksta pakratīšanu?” viņš jautāja, runājot par Ķīnas neafišēto, tomēr acīmredzamo atbalstu Krievijai laikā, kad tā iebrukusi Ukrainā. K.Ka­riņš atzina, ka ES nav vienotas politikas Ķīnas jautājumā. Eksprem­jers un nu jau bijušais ārlietu ministrs sacīja: “Latvijas labklājība daudzējādi atkarīga no ES un NATO. Ja parlamentā ievēlēs tādus, kas gribēs mūsu kopīgo māju izārdīt…” Pēc pauzes viņš uzsvēra, cik šoreiz svarīga būs ES valstu pilsoņu izvēle, balsojot vēlēšanās, lai EP būtu vienots un to nevarētu sašķelt demokrātijai nedraudzīgas valstis. Politikas vērotājiem noteikti lika padomāt K.Kariņa atgādinājums, ka Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins Eiropas vizītē apmeklēja Serbiju, Franciju un Ungāriju, no kurām Francija un Ungārija piedalījās arī Krie­vijas prezidenta inaugurācijā.

Runājot par Latvijas lauku iespējām ES, cēsnieks Leons Staris lika atcerēties, ka mūsu lauksaimnieki joprojām saņem vienus no zemākajiem tiešmaksājumiem ES un nejūtas līdzvērtīgi ar citu valstu zemniekiem, bet tieši viņu situācija ir tautas turības rādītājs. Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpild­vietnieks, atgādināja, ka, Lat­vijai iestājoties ES, mūsu zemnieki tiešmaksājumos saņēma 20% no ES vidējās summas, tagad – 80%. Un pauda, ka notiek stratēģijas diskusijas, kā nozares nākotni optimāli sabalansēt ar zaļo kursu.

Sapulcē aktualizēja arī senioru situāciju. Piemēram, vai ES valstīs būtu aktualizējams vienotas minimālās pensijas jautājums. V.Dombrovskis paskaidroja, ka sociālā joma ir katras dalībvalsts politikas jautājums. Savukārt runājot par senioru diskrimināciju darba tirgū, S.Kalniete pauda, ka pieprasījums pēc darba spēka Latvijā ir liels, jautājums, kā palīdzēt senioriem, kas vēlas strādāt, papildināt prasmes, lai pielāgotos darba tirgus pieprasījumam. Skaudri vecākā gadagājuma Lat­vijas iedzīvotāju situāciju raksturoja Līga Rimša, jautājot, kur vērsties cilvēkam, ja no pensijas nav iespējams iegādāties ārsta parakstītos medikamentus. Tā, protams, ir problēma, kas jārisina pašvaldībām, tomēr arī kopumā ES minimālā labklājības līmeņa izlīdzināšana dažādām iedzīvotāju grupām varētu būt apsverams jautājums.

Pēc vēl vairākiem citiem jautājumiem A.Vētra lika pasmaidīt gan zālē sēdošajiem, gan EP deputātu kandidātiem, runājot par jaunās paaudzes un ne tikai pārmērīgo laika pavadīšanu viedtālruņos un demonstrējot, kāds jaunais cilvēks redzams sabiedriskās vietās – sadudzis, noliektu galvu, šļūcošu gaitu. “Jaunam cilvēkiem jāiet stalti, jāredz pasaule. Vajag rast iespēju viņiem nodarboties ar sportu, būt fiziski aktīviem,” sacīja A.Vētra, piebilstot, ka tas svarīgi ne tikai ikdienai, bet arī tādai būtiskai jomai kā valsts aizsardzība. S.Kalniete gan sacīja, ka šī problēma – dzīve viedtālrunī – nav tikai Latvijā, bet gandrīz visā pasaulē.

Uz tikšanos ar vēlētājiem bija ieradušās vēl divas EP deputātu kandidātes no “Jaunas Vieno­tības” saraksta – Irma Kalniņa un Anna Rancāne.

Visi deputātu kandidāti aicināja cēsniekus piedalīties vēlēšanās, lūdza rosināt to darīt arī tuviniekus, pazīstamos. Vairākkārt tika uzsvērts, ka Latvijai ļoti svarīga ir Eiropas Savienības saliedētība, spēks, kopīgas vērtības un kopīga virzība nākotnē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iestudējums aizkustina skatītājus

06:40
19.05.2025
15

Liepas amatierteātris “Krams” skatītājus priecēja Ineses Tālmanes lugas “Cerību ēnā” pirmizrādē. Klāt bija arī autore, kura atklāja, ka luga tapusi, iedvesmojoties no Rūdolfa Blaumaņa noveles “Nāves ēnā”, mēģinot iztēloties, kā toreiz jutās sievietes, gaidot mājās savus vīrus, tēvus un mīļotos, kuri bija palikuši uz ledus gabala. “Tas ir stāsts par mātes un meitas attiecībām, zvejniekciema […]

Remontē ceļu, kas ved cauri Liepai. Pārvietos Lodes akmeni

00:00
19.05.2025
87

Liepas iedzīvotāji, kā arī tie, kuri dodas ceļā uz Valmieru, ievērojuši, ka šoseju no pagasta centra uz Valmieras pusi remontē, uzlabo arī sabiedriskā transporta pieturu. Arī lielais akmens ar uzrakstu “Lode”, kas atrodas šosejas malā netālu no dzelzceļa pārbrauktuves, izkustināts no gadiem ilgās atrašanās vietas. Ceļa remonts te sācies aprīļa beigās. Latvijas Valsts ceļu Komunikācijas nodaļa […]

Bērzu birzī divas fotoizstādes

00:00
18.05.2025
42

Brīvdabas mākslas galerijā “Miers un bērziņš” Vecpiebalgā miera un fotomākslas cienītāji šovasar var apskatīt divas stilistiski atšķirīgas fotoizstādes. Bērzu birzī, kad vēl tikai viss plaukst, atkal priecē vecpiebaldzēna Aivara Ošiņa    fotogrāfiju kolekcija “Puķes, putni, Piebalga”. Vairāk nekā 60 lielformāta fotogrāfijās Piebalgas sajūtas. “Pērn, kad atvērām galeriju, saņēmām daudz sirsnīgu atsauksmju .Bija cilvēki, kuri atbrauca vasarā […]

Ugunsdzēsēju un glābēju dienā – apbalvojumi, svinības un pateicības

00:00
17.05.2025
140

Katru gadu 17.maijā tiek svinēta Ugunsdzēsēju un glābēju diena, bet šogad šajā datumā iekrīt dubultsvētki, jo tiek atzīmēta arī 17.gadadiena ugunsdzēsībai Latvijā. Atzīmējot šos svētkus un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ieguldījumu Latvijas un tās iedzīvotāju drošības stiprināšanā, 13.maijā Kocēnu kultūras namā godināja VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes amatpersonas un darbiniekus. Pieminot Latvijas ugunsdzēsības 160. […]

Te ir bioreģions. Vērtība, kas jāizmanto

00:00
16.05.2025
79

Otrais bioreģiona forums bija domubiedru satikšanās, viedokļu un pieredzes apmaiņa. Arī atskats uz pusotra gada paveikto un vienošanās par turpmāk darāmo videi draudzīga un sadarbībā balstīta bioreģiona attīstībā. “Bioreģions nav tikai administratīva ideja vai stratēģisks termins. Tas ir aicinājums visiem kopā radīt vidi, lai dzīve ritētu saskaņā ar dabu. Bioreģions ir sadarbības platforma līdzīgi domājošiem, […]

Baroka pērle jāuztur un jāspodrina

00:00
15.05.2025
76

Ungurmuiža ir muzejs, nevis biznesa objekts, atzīst muižas nomnieks Renārs Sproģis Kad daba mostas, zied ievas, mežā baltus, zilus un dzeltenus paklājus veido vizbulītes, ne viena vien dabas un kultūrvēstures cienītāja ceļš ved uz Ungurmuižu. Te var doties pastaigā pa mežu, parku, apskatīt Latvijā vienīgo koka celtni – baroka pērli un unikālos 18. gadsimta sienu gleznojumus. Pēdējā […]

Tautas balss

Kāpēc neveidojas iedzīvotāju padomes

18:50
18.05.2025
13
Lasītāja K. raksta:

“Nez kur Cēsu novadā pazudusi virzība uz iedzīvotāju padomēm? Nolikumu martā pieņēma, bet tālāk nekas nav dzirdēts. Vai kādā pagastā cilvēki grib to veidot, vai kāds pieteikums saņemts? Jāņem vērā, ka pagaidām esam diezgan kūtri, ka vajadzīgs kāds rosinājums, atgādinājums par šo iespēju, bet viss pieklusis. Padomes būtu laba iespēja veidot saiti ar pašvaldību. Domāju, […]

Cēsīs joprojām trūkst soliņu

18:50
18.05.2025
23
Pensionāre Anna raksta:

“Cēsis sevi sauc par kultūras galvaspilsētu, bet kultūra nav tikai pasākumi. Tā ir arī iedzīvotājiem ērta, piemērota vide. Taču par to netiek domāts. Se­nioriem ir grūti Cēsis izstaigāt kājām, un ko redzam? Trūkst soliņu. Agrāk Rī­gas ielas sākumā, kur Raunas vārtu apstādījumi, uz mūra bija ierīkotas sēdvietas. Nu jau gadiem dēļi novākti, ja gribi piesēst, […]

Remontē ielas. Satiksmē sajukums

18:47
18.05.2025
17
1
Dra­bešu pagasta iedzīvotāja raksta:

“Labi, ka Cēsīs ielas remontē, tikai iedzīvotājiem un noteikti arī satiksmes organizatoriem grūti, ka to vienlaikus dara tik daudzās vietās. Gan jau būvnieki arī nevar visu precīzi paredzēt un nākas pamainīt kādu darbu. Braucēji apjūk, braukā pa pilsētu, kamēr atrod, kā tikt līdz vajadzīgajai vietai. Derētu norādes, shēmas izlikt jau pie lielajiem ceļiem, pa kuriem […]

Pašu rīkots pašu cilvēkiem

16:35
07.05.2025
45
Pārgaujas puses iedzīvotāja raksta:

“Esam pieraduši, ka visus svētku pasākumus rīko pašvaldība, bet, domāju, vairāk to sagatavošanā un norisē varētu iesaistīties vietējās kopienas. Esam taču spējīgi nākt kopā, radīt scenāriju un daudz ko paši izdarīt tā vienkārši, par atlīdzību saņemot tikai iedzīvotāju atsaucību. Protams, vajadzīgs arī pašvaldības atbalsts, bet sadarbībā varētu rasties ļoti jaunas formas pasākumi, kas vēl vairāk […]

Piestājot tīruma malā

16:23
30.04.2025
69
Lasītāja raksta:

“Priekšā garās brīvdienas, laikapstākļus nesola tos labākos. Ja par aukstu vai vējainu, vai lietainu, var kaut kur braukt ar mašīnu. Un piedzīvot pārsteigumus pa auto logu. Jaunraunā viens tīrums bija kā nosēts ar pelēkbrūniem akmeņiem. Piestāju, skatījos, simtiem, iespējams, tūkstošiem zosu bija piesēdušas atvilkt elpu. Ļāva pieiet diezgan tuvu, jo bija aizņemtas, lasot barību. Kad […]

Sludinājumi