Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Banknotes un monētas stāsta par laikmetiem un pasauli

Kristiāna Daniela Martinova
07:39
07.05.2024
117
Naudas Kolekcionârs(2) Copy

FOTO: Kristiāna Daniela Martinova

Jaunībā iesākta numismātikas kolekcija ir izveidojusies par lepnumu un vērtīgu dzīves daļu kādam Cēsu novada iedzīvotājam. Naudas kolekcionāri parasti neatklāj savu vārdu, viņu aizraušanās var vilināt noziedzīgus prātus. Tāpēc arī šoreiz stāsts par šo vaļasprieku paliek anonīms.

Ceļu kolekcionēšanā numismāts sācis kā mazs zēns, septiņu gadu vecumā. “Viss sākās ar to, ka palīdzēju kaimiņienei,” atceras kolekcionārs, “katru reizi, kad veicu kādu darbu, pateicībā saņēmu dažādu valstu monētas.” Kaimiņienes meitas dzīvesbiedrs, pēc profesijas jūrnieks, bija galvenā persona kolekcijas papildināšanā. Jūrnieku darbs veda pāri okeāniem, uz tālām zemēm Āf­rikā, Āzijā un pat Ameriku. No turienes arī nāca monētas, kas nokļuva jaunā entuziasta rokās. Un ar smaidu viņš atceras, kā kolekciju papildināja vecmāmiņa. Pamanījusi mazdēla aizraušanos, iedevusi zēnam sudraba piecu latu monētu.  “Tas man lika aizdo­­māties par kolekciju papildināšanu, bet kā zēns tomēr pieclatnieku vēl nenovērtēju, jo tā taču nebija ārvalstu nauda, ” viņš stāsta.

Kolekcijas attīstība turpinājās, no monētu glabāšanas maisiņos un burciņās zēns pārgāja uz rūpīgu to izkārtošanu albumā. “Iz­veidoju pirmo albumu monētām,    tas man atvēra jaunas iespējas,” saka kolekcionārs. Aiz­vien vairāk iedziļinoties aizraujošajā numismātikas pasaulē, viņš savā krājumā sāka iekļaut banknotes. “Tā bija jauna pieredze, pavisam cita veida aizraušanās,” piebilst cēsnieks.

Pakāpeniski interese un izpratne par to, kā veidot naudas kolekciju, palielinājās. “Viss kļuva nopietnāk, kad sāku meklēt un krāt Krievijas rubļus un kapeikas atbilstoši izdošanas gadam jau no deviņpadsmitā gadsimta sākuma,” atklāj kolekcionārs, atsaucoties uz vienu no saviem pirmajiem lielajiem sasniegumiem. “Tagad man ir trīs albumi: viens cariskās Krievijas laika, otrs Padomju Savienības, trešais mūsdienu Krievijas naudas nomināli.”

Darba specifika numismātam deva iespēju apceļot gandrīz divsimt pasaules valstu, tas paplašināja iespējas papildināt krājumus. Vienmēr izvēlējies apmaksāt pirkumus skaidrā naudā, tā paplašinot iespēju dabūt kolekcijā trūkstošos nominālus. Paziņas dažās vietās viņu atpazina, un bija zināma aizraušanās, tāpēc paziņas saglabāja vai atrada monētas, kuru vēl trūka.

Dažādās pasaules valstīs iegūtās monētas un banknotes bija jāsistematizē. Tas nav viegli, īpaši grūti bijis sakārtot monētu kolekciju. Tās, paša un citu vestas no dažādām valstīm, parasti vienkārši bērtas burkās. Lai monētas sašķirotu atbilstoši valstu piederībai, sagādājis visu zemju karodziņus, salicis tos uz grīdas un internetā speciālā mājaslapā meklējis informāciju par katru naudas vienību. Tas aizņēmis vairāk nekā gadu. Dažām identitāti nav spējis noteikt līdz šai dienai.   

Pašlaik kolekcijā ir simtu deviņdesmit septiņu valstu monētas, ievietotas gandrīz trīsdesmit albumos, kopumā sasniedzot nepilnus četrus tūkstošus monētu. Ir arī vairāki albumi, kuros sistematizētas dažādu valstu dažādos laika posmos izlaistas banknotes.   

Numismāts atzīst – lai cik lielu summu viņam piedāvātu par kolekciju,  viņš to nepārdotu. Iz­ņēmums būtu situācija, ja būtu apdraudēta tuvinieku vai paša dzīvība. Tā ir augstāka par jebkuru summu.   

“Kad man jautā, kāpēc es neveidoju muzeju vai kāpēc es nekvalificējos kā naudas kolekcionārs, mana atbilde ir vienkārša: “Tad naktīs nevarētu mierīgi gulēt.” Turklāt es plānoju nodot savas kolekcijas bērniem un mazbērniem, iespējams,    viņi vēlēsies to turpināt. Ja nē, tad kolekcijas turpinās pastāvēt kā piemiņa pēc manis. Es piedalos kolekcionāru pasākumos un esmu pieredzējis arī negatīvus notikumus dzīvē, piemēram, no manas kolekcijas izzaga divus albumus un monētas. Tagad esmu reģistrējis katru naudas nominālu savā reģistrā un uzskaitījis visus kolekcijas priekš­metus,” piebilst viņš.

Pēc sešdesmit gadu kolekcionēšanas viņa aizraušanās ir kā dzīvesveids. “Ir neizsakāma priekšrocība atrast un saglabāt tādus vēsturiskus priekšmetus,” saka entuziasts, “katrs ir sava stāsta fragments, kas iemieso laikmetu un valstu kultūru.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
26

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
324

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi