Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

'Ābolu dzeltenie' - tautas selekcionēta kāļu šķirne

Sarmīte Feldmane
05:10
01.05.2024
277
KâÙi

Gandarījums. Izdevuma “Kālis ir brālis” tapšanā iesaistījās arī    Aija Gobiņa (no kreisās), Elita Reinharde un Astrīde Rozīte. FOTO; Sarmīte Feldmane

Kālis nav tas dārzenis, ko daudzi liek ikdienas galdā. Gan tāpēc, ka nav tik populārs kā citi, piemēram, kartupeļi, gan tāpēc, ka īsti garšīgus kāļus vairs nevar nopirkt. Latvijā tos audzē retais.

Sens un dažādi izmantojams

“Kālis tāpat kā rācenis un rutks ir senākais sakņaugs Latvijā. Avoti liecina, ka tas audzēts jau    viduslaikos, bet gan jau arī senāk. Par to, kā kāļi atnāca uz mūsu dārziem, ir vairākas versijas: no vikingiem, no Ziemeļaustrumiem un Austrumiem. Kāļiem Zie­meļeiropas tautu uzturā bijusi nozīmīga vieta. Kad tās vēl nepazina kartupeļus, kāļi bija viens no pamatēdieniem, būtiski, ka tos var arī uzglabāt ziemai,” stāsta biedrības “Slow Food Straupe” valdes priekšsēdētāja Astrīde Rozīte un uzsver, ka savulaik kāļi cepti un vārīti, skābēti un marinēti, arī krusteniski sagriezti, pārlieti ar medu un krējumu, sautēti krāsnī un pasniegti kāzās kā saldais ēdiens.

Vēl 70.gados daudzi dārzos audzēja kāļus, tie auga arī kopsaimniecību laukos. Dati liecina, ka 70.gados kāļi aizņēmuši    13 procentus no sakņu dārzeņu platībām. Savukārt pērn Lauku atbalsta dienestā Eiropas maksājumiem deklarēti vien 73 hektāri kāļu.

““Slow food” uzmanības lokā vienmēr bijusi bioloģiskā daudzveidība, tās saglabāšana. Latvijas tautas selekcijas šķirnes Ābolu dzeltenie    kāļi    atkal aug, no tiem pavāri gatavo dažādus ēdienus, un kāļi atgriežas mūsu ēdienkartē,” saka A.Rozīte un uzsver, ka, sadarbojoties zinātniekiem, zemniekiem un pavāriem, var izdarīt daudz.    Biedrība plašam interesentu lokam izdevusi brošūru “Kālis ir brālis. Ceļam galdā Latvijas Ābolu dzeltenos”. Tajā par šķirnes pasargāšanu no izzušanas , par to, kā izaudzēt kāļus, bet “Slow food” Pavāru alianses biedri dalās ar 18 receptēm.

Entuziasti paglābj šķirni

“40.gadu literatūrā atrodams, ka kāļi bijuši laucinieku iecienīts ēdiens un patērēti vairāk par citiem dārzeņiem. Savukārt pilsētnieku ēdienkartē pārsvaru ņēmušas bietes un burkāni. Tika lēsts, ka Latvijā kāļu, burkānu un biešu    patēriņš bijis līdzīgs,” stāsta Dārzkopības institūta Pūres pētījumu centra vadošā pētniece, Dr.agr Līga Lepse un skaidro, ka gadu gaitā Latvijā izveidojies savs kālis. To kā Latvijas vietējo izdalīja pagājušā gadsimta 40.gados. Gadsimtiem tautas selekcijas ceļā iegūta vērtīga un garšīga kāļu šķirne ‘Ābolu dzeltenie’.    “Šķir­ne nav reģistrēta, un tāpēc oficiāli sēklaudzēšana nav iespējama.

Komersanti nav ieinteresēti to reģistrēt, jo darbs liels, nepieciešams aprīkojums, lai sēklas izkultu, iztīrītu. Izmaksas ir augstas, bet pieprasījums pēc sēklām niecīgs,” stāsta L.Lepse. Pirms gadiem Pūres pētnieki audzēja kāļu sēklas, pārdeva lieltirgotājiem, kuri tās tālāk realizēja. Audzēšana un sēklu ieguve bija dārgāka, nekā tās varēja pārdot. Tad arī izmēģinājumu stacija beidza audzēt kāļus, lai iegūtu sēklas.

Taču nav tā, ka Ābolu dzeltenie pavisam būtu izzuduši. Pētnieki šķirni ir saglabājuši. “Kaut bija dažādas reformas, ņēmām sēklas līdzi, audzējām mazās dobītēs, lai saglabātu. Ja ne katru gadu ieguvām sēklas, tad pa pāris gadiem ataudzējām, pa šķipsniņai saglabājām,” atklāj L.Lep­se un atgādina, ka kālis ir divgadīgs sakņaugs, pa ziemu jāuzglabā, pavasarī jāiestāda, rudenī jānovāc sēklas.  

 Sāk ar sēklu šķipsniņu

Priekulietes “Ilgas un Aijas dārza” saimnieces Ilga Cābule un Aija Gobiņa no zinātniekiem 2021.gada pavasarī saņēma šķipsniņu Ābolu dzelteno sēklu.    “Satraukums bija, vai izdosies. Sēklu maz, tās bija astoņus gadus vecas. Uzdrošinājāmies pamēģināt,” stāsta Aija Gobiņa un atklāj, ka atcerējusies, kā kādreiz bērnībā kāļi audzēti, meklēja padomu pie tantēm, kam jau ap 80 gadu, lai padalās pieredzē.

“Jāsēj pēc Jāņiem. Šogad pamēģināsim arī agrāk, lai raža agrāka. Svarīga ir augsne, kāļiem nepatīk skābās. Kāļus mīl kaitēkļi,” pieredzē dalās priekuliete un atzīst, ka    kāļus pēdējos gados nav audzējusi. “Veikalā var nopirkt    Eiropas šķirnes. Ja mūsējais cepts ir salds un garšīgs, tiem ir sīvums un rūgtums. Kurš mūsējo nav pagaršojis, to nezina,” saka Aija un pastāsta, ka pašai vislabāk patīk kāļus pildīt ar gaļu, sīpolu un cept cepeškrāsnī.    Gards ēdiens ir uz pannas sacepts kālis, burkāns, pas­tinaks, sīpols ar cauraudzīti.

No “Ilgas un Aijas dārza” kāļu sēklas saņēma Straupes zemnieku saimniecība “Eicēni”.  “Iesēju divās vietās, lai nākamajā rudenī iegūtu sēklas un    ēšanai. Viss izdevās,” gandarīta saka straupiete Elita Reinharde.    Viņa pastāsta, ka kāļi jau salikti podos, jo pagrabā sāka dzīt lapas. Vēlāk tos izstādīs, kādu arī atstās siltumnīcā, ap Jāņiem sēs rudens ražai. “Jā­skatās, lai blakus kāļiem nav krustziežu –kāposti, rapsis, redīsi, rutki -, jo    tie var saziedēties un šķirne zaudēs īpašības. Kāļus mīl kukaiņi, no tiem jāsargā,” pieredzē dalās E.Reinharde un piebilst, ka no bērnības atminas, cik gards bija kālis, pagrebts ar karoti vai cepts krāsnī.

L.Lepse atgādina, ka kāļus sēj ap Jāņiem, tad spradžu laiks garām, bet no kāpostu balteņiem var aizsargāt pretkukaiņu tīkls. “Kālim vajag auglīgu un mitru augsni. Tam nepatīk sausums, tas dārzeni    padara sīvu, rūgtu, stiegrainu.    Pavēsāks laiks, mitrums, kas raksturīgs mūsu reģionam, veido kāļa garšu,” stāsta L.Lepse un uzsver, ka Ābolu dzeltenajiem garša ir saldeni sīva, maiga un viegli kāpostaina.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
29

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
40
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
44

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
137
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
61

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Ukraiņu ģimeņu bērniem latviešu valodu palīdz apgūt nometnē

00:00
19.11.2024
41
1

Projekta “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm” ietvaros nupat aizvadīta jau piektā nometne “Cīrulīši”. Mērķis ir saliedēt vietējos skolēnus un bērnus no Ukrainas, vienlaikus dodot viņiem iespēju apgūt latviešu valodu. “Puse dalībnieku ir latviešu bērni, puse – ukraiņu. Projekts paredz, ka nometnē ukraiņu nedrīkst būt skaitliski mazāk. Nometnē primārais ir latviešu valodas apguve, […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi